Reģionālais un vietējais barometrs 

27 Eiropas Savienības dalībvalstīs ir vairāk nekā miljons politiķu, kuri ievēlēti vietējā un reģionālajā līmenī. Šie vietējie politiķi pārstāv ļoti daudzveidīgus vēlēšanu apgabalus dažādos pārvaldības līmeņos, tostarp federālajās zemēs, reģionos, provincēs, apgabalos, rajonos vai vietējās pašvaldībās. Eirobarometra zibensaptauja ir svarīga platforma vietējiem politiķiem Eiropas Savienībā, lai viņi varētu paust savu viedokli par Eiropas problēmām un prioritātēm.

Sniegtās atbildes parāda, kam vietējie politiķi piešķirtu prioritāti ES līmenī, cik labi viņi ir informēti par ES mēroga iniciatīvām un ES finansējuma iespējām, ko viņi domā par Eiropas nākotni un kāda ir viņu reakcija uz ārkārtas situāciju, ko radījis karš Ukrainā. 

Saturs

Galvenie konstatējumi 

  • 76 % vietējo politiķu norādīja, ka viņu reģionālās vai vietējās pašvaldības uzņem bēgļus no Ukrainas, un vismaz puse respondentu norādīja, ka viņu reģionālā vai vietējā pašvaldība sūta materiālu palīdzību Ukrainai.
  • Divi no četriem respondentiem norādīja, ka visefektīvākais veids, kā atjaunot Ukrainu, ir iesaistīt ES reģionus atjaunošanas plānā.
  • 88 % aptaujāto vietējo politiķu pilnībā piekrita vai nosliecās piekrist tam, ka “kohēzijai” vajadzētu būt vienai no Eiropas Savienības pamatvērtībām; šis skaitlis svārstījās no 68 % Somijā līdz 100 % Portugālē.
  • Atbildot uz jautājumu par kohēzijas politikas pievienoto vērtību salīdzinājumā ar citām finansējuma plūsmām (valsts vai reģionālajām), vairāk nekā seši no desmit respondentiem norādīja, ka kohēzijas fondi tiek izmantoti konkrētu projektu veidu atbalstam (62 %). Gandrīz katrs trešais vietējais politiķis norādīja, ka kohēzijas finansējums tiek izmantots, lai ES politiku integrētu stratēģijās, kas izstrādātas reģionālā līmenī (31 %), savukārt aptuveni katrs piektais respondents norādīja, ka tā atbalsta partnerību starp dalībniekiem visos institucionālajos līmeņos (20 %) un finansējuma stabilitāti ilgtermiņā (16 %).
  • Attiecībā uz informētību par ES finansējumu (saistībā ar kohēzijas politiku vai NextGenerationEU), ko viņu pilsēta vai reģions saņēmuši pēdējo divu gadu laikā, 35 % vietējo politiķu norādīja, ka viņi ir informēti par ES finansējumu.
  • Katrs desmitais respondents norādīja, ka bija visaptveroši (1 %) vai daļēji (9 %) iesaistīts nacionālā atveseļošanas un noturības plāna izstrādē.
  • 51 % respondentu norādīja, ka galvenajiem ES finansējuma mērķiem vajadzētu būt centieniem atbalstīt ekonomikas zaļo pārkārtošanu.
  • 77 % respondentu norādīja, ka kara sociālās un ekonomiskās ietekmes dēļ ir jāpielāgo ES politikas pasākumi un finansējums.
  • 89 % respondentu piekrita tam, ka reģioniem un pilsētām vajadzētu būt lielākai ietekmei uz Eiropas Savienības nākotni.
  • Vairāk nekā seši no katriem desmit respondentiem (65 %) norādīja, ka reģionus un pilsētas visefektīvāk var iesaistīt debatēs par Eiropas nākotni, nodrošinot pastāvīgas debates par šo tematu reģionālajā un vietējā līmenī.

Aptauju “ES vietējie politiķi un Eiropas nākotne” veica IPSOS. No 2022. gada 25. jūlija līdz 11. septembrim tika pabeigtas 2698 intervijas, aptaujājot ES vietējos un reģionālos politiķus. Tas papildina konstatējumus ES 2022. gada ziņojumā par stāvokli reģionos un pilsētās, ko publicējusi Eiropas Reģionu komiteja.

Dokumenti

National Factsheets

  1. Austria

  2. Belgium

  3. Bulgaria

  4. Croatia

  5. Cyprus

  6. Czech Republic

  7. Denmark

  8. Estonia

  9. Finland

  10. France

  11. Germany

  12. Greece

  13. Hungary

  14. Ireland

  15. Italy

  16. Latvia

  17. Lithuania

  18. Luxembourg

  19. Malta

  20. Netherlands

  21. Poland

  22. Portugal

  23. Romania

  24. Slovakia

  25. Slovenia

  26. Spain

  27. Sweden

Kopīgot :
 
Back to top