Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
“Varat rēķināties ar mums” — Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja Karla Hainca Lamberca (Karl-Heinz Lambertz) un priekšsēdētāja pirmā vietnieka Marku Markulas (Markku Markkula) priekšvārds  

Jaunākais Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums ir satraucošs: ja vēlamies izvairīties no klimata pārmaiņu katastrofālajām sekām, mums ir jādara daudz vairāk. Turpinoties pašreizējām tendencēm, temperatūra pasaulē līdz 2100. gadam palielināsies par 3 C — būs apdraudēta bioloģiskā daudzveidība un ļoti nelabvēlīgi laikapstākļi ietekmēs miljoniem cilvēku visā pasaulē. Patiesībā mēs esam tālu no tā, lai sasniegtu saskaņā ar Parīzes nolīgumu izvirzīto mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 2 C.

COP 24. sanāksmē Katovicē jāpastiprina mūsu centieni: pirmkārt, konsolidējot mūsu saistības, proti, izveidojot stabilu noteikumu kopumu un paredzot finansējumu ar klimatu saistītām darbībām; otrkārt, izveidojot partnerības, lai radītu iekļaujošāku globālo pārvaldību, kas aptver visus pārvaldības līmeņus, pilsonisko sabiedrību un uzņēmumus.

Laikā, kad valstu intereses dominē pār starptautiskām saistībām, mums ir vajadzīgas vērienīgākas darbības. Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 80 % no 1990. gada līmeņa un nesen ir ierosinājusi ilgtermiņa stratēģiju virzībai uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu Eiropu 2050. gadā; mūsu Komiteja — ES asambleja, kurā darbojas 350 vietējo un reģionālo pašvaldību, — jau kopš 2015. gada ir aicinājusi to darīt. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumā norādīts, ka tieši šis mērķis ir vajadzīgs, lai saglabātu globālo sasilšanu zem 1,5 C.

Raugoties no vietējā un reģionālā līmeņa vadītāju viedokļa, pasākumi ar mērķi zaļināt mūsu ekonomiku, uzlabot gaisa kvalitāti, uzlabot ēku energoefektivitāti un nodrošināt veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas piegādi ir lietderīgi ne tikai no vides, bet arī no uzņēmējdarbības perspektīvas. Nesenajā ziņojumā “New Climate Economy” (“Jauna uz klimatu orientēta ekonomika”) lēsts, ka aktīvi un drosmīgi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi visā pasaulē līdz 2030. gadam varētu radīt ekonomiskos ieguvumus vismaz 26 triljonu USD apmērā.

Pilsētas un reģioni šajā jomā darbojas jau ilgu laiku: šogad mēs svinam ES Pilsētas mēru pakta uzsākšanas 10. gadskārtu — saskaņā ar šo iniciatīvu vietējās un reģionālās pašvaldības brīvprātīgi apņemas pārsniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā. Šobrīd vairāk nekā 7500 pilsētas ir pievienojušās šai augšupējai kustībai, kas tagad ir kļuvusi globāla. Vietējā un reģionālā līmeņa inovācija un mērķi joprojām ir globālās klimata programmas virzītājspēks.

Tomēr, neraugoties uz vietējo un reģionālo pašvaldību lomas atzīšanu Parīzē, nav panākts pietiekams progress virzībā uz patiesi iekļaujošas globālās klimata pārvaldības sistēmas izveidi. Fidži, kas pagājušajā gadā vadīja COP , pavēra iespēju vietējām un reģionālajām valdībām, pilsoniskajai sabiedrībai un uzņēmumiem paust savu viedokli ANO klimata procesā. Šis Talanoa dialogs ir ne tikai jāturpina, bet jānostiprina, jo tas ir pierādījis, ka, uzlabojot iekļautību, var labāk tiekties uz mērķiem. Šis process ir būtisks, ja vēlas, lai COP 24. sanāksme būtu veiksmīga.

Mums vajadzīgs godīgu, reālistisku un pārredzamu klimata noteikumu kopums, kas regulē siltumnīcefekta gāzu emisiju uzraudzību, ziņošanu par klimata aizsardzības pasākumiem un nosaka, cik resursu rūpnieciski attīstītās valstis piešķirs nabadzīgākām valstīm , lai tām palīdzētu samazināt emisijas un pielāgoties globālai sasilšanai. Tas ir nepieciešams, un mums jārosina visi pasaules reģioni un pilsētas sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā, aktīvi darbojoties ANO IAM Pilsētu līderības platformā un citās līdzīgās iniciatīvās.

Tāpēc ir pēdējais laiks paredzēt “ vietējā un reģionālā līmenī noteiktu devumu ”, kas papildinātu “ nacionāli noteikto devumu ”, lai parādītu, ka mēs visi esam atbildīgi par rīcību klimata jomā un saglabātu motivāciju vietējā un reģionālajā līmenī. Tas palīdzēs mazināt plaisu starp pašreizējām Pušu saistībām un CO 2 emisiju samazinājumu, kas vajadzīgs, lai apturētu globālo sasilšanu.

Individuālu devumu izvērtēšana nozīmē arī palīdzību tiem reģioniem un pilsētām, kuri atpaliek. Rūpnieciski attīstītajām valstīm ir jāievēro savas finansiālās saistības atbalstīt jaunattīstības un neaizsargātākas valstis un reģionus.

Eiropā daudzi reģioni ilgu laiku ir bijuši atkarīgi no oglēm, un tiem ir nepieciešams atbalsts pārejā uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Eiropas Komisija lēš, ka ogļu ieguve nodrošina 185 000 tiešas darbavietas 12 ES dalībvalstīs, taču apgalvo, ka pastāv potenciāls līdz nākamās desmitgades beigām izveidot 900 000 darbavietas tādās jomās kā atjaunojamā enerģija.

Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni ir rūpīgi jāplāno, ir vajadzīgs tehniskais atbalsts un reģionālie ieguldījumi, lai nodrošinātu reģionālās ekonomikas aizsardzību. Eiropā mums jāstiprina kopēja ES vides politikas veidošana — tā ir joma, kas ietilpst vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē. ES reģionālie ieguldījumi — tā dēvētā kohēzijas politika — ir jāstiprina, nevis jāvājina, lai reģioni un pilsētas varētu mazināt klimata pārmaiņu sekas, pielāgoties tām un veidot pret šīm pārmaiņām noturīgu ekonomiku.

Šā gada sarunām Katovicē ir izšķiroša nozīme virzībā uz to, lai sagatavotu stingru noteikumu kopumu, kas dotu iespēju novērst temperatūras paaugstināšanos virs 1,5 C. Jānorāda, ka Polija, kas vadīs COP 24. sanāksmi, ir izvirzījusi moto “Mainīsim stāvokli kopā”: attiecīgajos politiskajos līmeņos pieliekot attiecīgas pūles un mums visiem ļoti cenšoties, tas ir iespējams. Tas nozīmē mūsu globālo klimata pārvaldību pārveidot tā, lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiktu oficiāli piešķirta vieta pie sarunu galda un tādējādi tiktu pārvarēta plaisa starp saistībām klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un šajā jomā sasniegto.

Laika ir maz, pasaule mūs vēro, un mums kopā jādara vairāk un ātrāk. Jūs varat rēķināties ar mums.

_____________