Šajā intervijā Drentes provinces reģionālais ministrs Tise Stelpstra ( Tjisse Stelpstra ) (NL/ECR) atbild uz sešiem jautājumiem par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas ietver Eiropas Savienības priekšlikumus par ekonomikas izaugsmes nodalīšanu no resursu izmantošanas, šajā nolūkā izmantojot ilgtspējīgu, atkārtoti izmantojamu un labojamu produktu ražošanu un patēriņu. Eiropas Komisija 2020. gada 11. martā publicēja jauno aprites ekonomikas rīcības plānu. Tise Stelpstra vada Eiropas Reģionu komitejas atzinuma sagatavošanu. To paredzēts pieņemt 2020. gada 12.–14. oktobra plenārsesijā. Aprites ekonomika ir viens no galvenajiem pīlāriem, kas likts Eiropas zaļā kursa – Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas klimatneitralitātes panākšanai līdz 2050. gadam – pamatā.

Jūs gatavojat Eiropas Reģionu komitejas atzinumu par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu: pastāstiet, kāpēc šis temats ir svarīgs?

Apritīgums ir galvenais veids ne tikai planētas ierobežoto resursu saglabāšanai, bet arī CO ₂ emisiju samazināšanai un mūsu ekonomikas dekarbonizācijai. Tāpēc aprites ekonomika ir izšķiroši svarīga kā globālās sasilšanas apkarošanas līdzeklis. Nav šaubu, ka tieši šī iemesla dēļ aprites ekonomikai veltīta viena no galvenajām sadaļām Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Fransa Timmermansa ( Frans Timmermans ) prezentētajā Eiropas zaļajā kursā. Turklāt mēs visi varam būt aprites ekonomikas daļa. Īpaši svarīga tā ir tāpēc, ka ar tās palīdzību tiek risinātas galvenās problēmas – no resursu izmantošanas līdz atkritumu apsaimniekošanai un piesārņojuma novēršanai gan Eiropas, gan katra atsevišķa cilvēka līmenī. Runājot par apritīgumu, mēs nedomājam tikai par ekonomiku, rūpniecību un nepieciešamību ražot atbildīgi. Runa ir par to, kā mēs dzīvojam un patērējam: par apģērbu, ko pērkam, par to, kā būvējam savas mājas, cik lielu atkritumu apjomu radām un par izmantoto ūdens apjomu. Izvēli par to mēs izdarām katru dienu. Ieradumi mums ir jāmaina tā, lai patēriņa izvēle tiktu izdarīta apzinātāk un ilgtspējīgāk un mēs visi kopīgi pārietu uz aprites ekonomiku. Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns ir instrumentu kopums, kura uzdevums ir mums palīdzēt paveikt šo apjomīgo un svarīgo uzdevumu.

Eiropas Komisija šo jauno aprites ekonomikas rīcības plānu publicēja Covid-19 krīzes sākumā. Vai, pēc jūsu domām, aprites ekonomikai ir īpaša loma jaunajā veselības un ekonomikas krīzes kontekstā?

Pilnīgi noteikti. Lai novērstu ekonomiskās un sociālās sekas, kuras izraisījuši Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojošie pasākumi, ir jāiegulda milzīgs darbs. Mums ir jāsaprot, ka pēc Covid-19 pandēmijas izskaušanas, kas, es ceru, notiks pavisam drīz, mums vēl joprojām būs klimata ārkārtas stāvoklis. Covid-19 uzliesmojums mums ir licis apzināties savu neaizsargātību un ārkārtīgi lielo atkarību no izejvielām. Mēs zinām, ka zaļie tirgi pavērs milzīgas ekonomiskās iespējas un radīs daudzas darbvietas. Tāpēc pieņemsim, ka Covid-19 ir bijis kā modinātāja zvans. Šī krīze mums tiešām ir jāpārvērš par iespējām, un ir jānospiež zaļā pārstartēšanas poga, lai mūsu sabiedrība varētu kļūt ilgtspējīgāka.

Kāds ir jūsu viedoklis par šo jauno aprites ekonomikas rīcības plānu? Vai tas ir pietiekami spēcīgs, lai ar tā palīdzību pāreja uz aprites ekonomiku notiktu bez aizķeršanās?

Eiropas Komisijas ierosinātajā jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā ir uzstādīti augsti mērķi, bet tā pasākumi un grafiks varētu būt konkrētāki. Dažās svarīgās jomās mums ir vajadzīgākas plašākas saistības un būtu precīzāk jānosaka mērķi, kuriem ir jāvirza pārmaiņas. Piemēram, atkritumu rašanās novēršanas un publiskā iepirkuma jomā mums ir jāiet straujiem soļiem. Reālistisku, taču augstu mērķu uzstādīšana, ja nepieciešams, tos reģionāli diferencējot, stimulēs inovatīvu tehnoloģiju rašanos un to nonākšanu tirgū. Tādā veidā būs iespējams panākt reālu progresu. Papildus tam jaunajā aprites ekonomikas rīcības plānā būtu bijis iespējams pārejā uz aprites ekonomiku paredzēt dziļāk integrētu pilsētu un reģionu lomu. Vairākkārt esmu dzirdējis, ka reģioni ir pietiekami lieli, lai varētu panākt jūtamas pārmaiņas un pietiekami mazi, lai tās īstenotu. Es domāju, ka tas šeit ir galvenais.

Kā, raugoties no jūsu pieredzes, vietējās un reģionālās pašvaldības varētu uzlabot savu pienesumu pārejā uz aprites ekonomiku un to spēcīgāk ietekmēt?

Pilsētām un reģioniem ir daudz izdevību pāreju uz aprites ekonomiku padarīt iespējamu, piemēram, sākot no paraugrīcības ieviešanas publiskā iepirkuma jomā. Vietējās un reģionālās pašvaldības var noteikt standartus un ietekmēt tirgu tā, lai tajā būtu vairāk ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu. Reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi svarīga arī publiskā un privātā sektora partnerībām, kuras mums vajadzīgas, lai izvērstu ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa veidus, kas ir būtiski svarīgi aprites ekonomikai. Atkritumu apsaimniekošana un pārstrāde ir vēl viena joma, kurā vietējām un reģionālām pašvaldībām var būt spēcīga ietekme. Papildus zināšanām un pieredzei tām ir pilnvaras un liela atbildība regulējuma jomā. Eiropas Komisijai kopā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāveido inovatīva stratēģija, kuras uzmanības centrā būtu atkritumu vākšana un šķirošana. Eiropai ir vajadzīgas vietējo un reģionālo pašvaldību uzkrātās zināšanas un pieredze atkritumu savākšanas un pārstrādes jomā. Turklāt, lai gūtu visaptverošu skatījumu par materiālu plūsmām, ļoti vajadzīgas ir reģionālās zināšanas un ekspertviedoklis. Tāpēc mēs aicinām Eiropas Komisiju ar digitālas sistēmas palīdzību Eiropas līmenī dalīties ar informāciju par materiālu plūsmām. Ūdens ir vēl viena joma, kurā vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt pāreju uz aprites ekonomiku. Pilsētas un reģioni atbild par ūdens kvalitāti. Ūdens ir mūsu vissvarīgākais resurss, tomēr tas ir arī mājsaimniecību un rūpniecības visvairāk izniekotais resurss. Tas satur daudzas tādas barības vielas, kuras būtu iespējams atgūt, turklāt ūdens būtu maksimāli jāizmanto atkārtoti.

Pastāstiet par kādu no sava reģiona labākās prakses piemēriem!

Iespējams, ka viens no labākajiem piemēriem ir Frīzlandes Aprites apvienība. Šis tīkls reģionālā mērogā vieno uzņēmumus, valdības, izglītības iestādes un NVO. Tās locekļi ir apņēmības pilni palīdzēt Frīzlandei līdz 2025. gadam kļūt par visapritīgāko Eiropas reģionu, jo viņu skatījumā tas ir svarīgi un, galvenais, viņi to vēlas. Viņu moto ir: “Mazāk domāt, vairāk darīt.” Apvienība darbojas dažādās jomās no lauksaimniecības līdz mobilitātei un no biomasas līdz izglītībai. Ja notiek dalīšanās ar zināšanām, ir iespēja smelties iedvesmu no citiem un vienam otru motivēt, pārmaiņas var paātrināties. Viena no iniciatīvas līderēm ir Ingrida Zēgersa ( Ingrid Zeegers ) – viņa man palīdz ar ekspertzināšanām iepriekšminētā atzinuma sagatavošanā. Viņa savas visaptverošās zināšanas pārvērš detalizētos ieteikumos uzņēmējiem un vietējo iniciatīvu dalībniekiem. Tādu pašu entuziasmu kā viņai es saredzu arī daudzos citos cilvēkos, kuri ar savu darbu palīdz īstenot pāreju uz aprites ekonomiku. Arī uzņēmēji no Ziemeļnīderlandes, ar kuriem mēs runājām, izstrādādami atzinumu, par savu darbu stāstīja ar lielu aizrautību. Viņi ir stingri apņēmušies panākt, lai tiktu sasniegts augstāks apritīguma līmenis. Esmu pārliecināts, ka aprites sabiedrība ir laimīga sabiedrība.

Daudzas no iniciatīvām, kas paredzētas aprites ekonomikas īstenošanai, jau eksistē: Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma, Pilsētprogrammas partnerības, Apritīgo pilsētu un reģionu iniciatīva ir vien dažas no tām. Kādi pasākumi jūsu skatījumā būtu jāveic Eiropas līmenī, lai (labāk) atbalstītu vietējās un reģionālās pašvaldības pārejā uz aprites ekonomiku?

Dalīšanās ar labiem piemēriem un citu iedvesmošana ir veiksmes pamats. Tīkli tam ir ļoti piemēroti. Bet labākais, ko Eiropa var darīt vietējo un reģionālo pašvaldību atbalstam, ir stingra un konkrēta rīcības plāna sagatavošana. Mazāk runāsim, vairāk darīsim! Pilsētas un reģioni bieži vien ir tie, kuriem ir jātiek galā ar negatīvo ietekmi, ko rada mums vairs nevajadzīgie produkti. Padomāsim par ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu. Ražotāji par to neuzņemas atbildību. Tam noteikti ir jāmainās, un ar visu manu Eiropas Reģionu komitejas kolēģu atbalstu mēs esam gatavi strādāt un šīs pārmaiņas panākt.

Vispārīga informācija

Atzinums , ko sagatavojis Tise Stelpstra, ir vērsts uz jaunā aprites ekonomikas rīcības plāna vietējā un reģionālā pīlāra stiprināšanu. Pilsētām un reģioniem ir jābūt tā uzmanības centrā. Atzinumu plānots pieņemt 2020. gada 12.–14. oktobra plenārsesijā. Jaunākā informācija pieejama šeit.

Eiropas Savienībā saimnieciskās darbības ģenerētais atkritumu daudzums gadā sasniedz 2,5 miljardus tonnu ( Eurostat ). Tās ir 5 tonnas uz vienu iedzīvotāju gadā. Pašlaik nav visaptveroša juridisku un politisku prasību kopuma, kas nodrošinātu, lai visi ES tirgū laistie produkti kļūtu arvien ilgtspējīgāki un izturētu aprites testu. Tāds mērķis ir Eiropas Komisijas jaunajam aprites ekonomikas rīcības plānam , ar ko Komisija nākusi klajā 2020. gada 11. martā.

Aprites ekonomika ir viens no Eiropas zaļā kursa pīlāriem un ir izšķiroši svarīga virzībā uz mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. 2020. gada 15. jūnijā Eiropas Reģionu komiteja izveidoja darba grupu “Zaļais kurss vietējā līmenī” . Tās sastāvā ir 13 vietējā un reģionālā līmeņa vēlēto pārstāvju . Tās mērķis ir zaļo kursu izvērst konkrētos projektos un pārveidot par tiešu pilsētām un reģioniem paredzētu finansējumu ilgtspējīgas pārejas īstenošanai vietējā līmenī.

Kontaktpersonas:

Andrea Huisman

A.Huisman@drenthe.nl

David Crous

david.crous@cor.europa.eu