Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
“Mums jārīkojas tūlīt un visiem kopā!” ‎ Vietējo un reģionālo pašvaldību vadītāji izklāsta redzējumu, kā īstenot Eiropas zaļo kursu  
RK veidos pilsētu un reģionu, Eiropas Komisijas un dalībvalstu forumu zaļā kursa īstenošanai

Eiropas Reģionu komiteja (RK) attiecībā uz Eiropas zaļo kursu ir izklāstījusi prasības, kas būtu jāizpilda, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti. No enerģētikas līdz mobilitātei, lauksaimniecībai, bioloģiskajai daudzveidībai, digitalizācijai un aprites ekonomikai — temats ir plašs, un Komiteja uzsver: ja Eiropa grib reaģēt uz ārkārtas situāciju klimata jomā, zaļajam kursam ir vajadzīgs skaidrs rīcības plāns ar izmērāmiem mērķiem, mērķorientētiem pasākumiem un pienācīgu finansējumu, kas izstrādāts kopīgi ar pašvaldībām.

Debatēs ar jauno Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieku Eiropas zaļā kursa jautājumos Fransu Timmermansu ( Frans Timmermans ) RK aicināja Eiropas Savienību ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 1,5°C, un šajā nolūkā izstrādāt vērienīgu tiesību aktu un finanšu paketi, kas pārejas procesā atbalstītu visus reģionus un pilsētas, visas politikas veidošanas centrā izvirzot ilgtspēju. Rezolūcijā , kas Briselē pieņemta īsi pirms tam, kad Eiropas Komisija 11. decembrī nāks klajā ar plāniem par zaļo kursu, ES tiek aicināta tiesību aktos nostiprināt apņemšanos līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, paaugstināt savus enerģētikas, klimata un vides mērķus un nodrošināt pietiekamu finansējumu reģionu un pilsētu atbalstam.

“Mēs vairs nevaram izlikties neredzam ārkārtas situāciju klimata jomā,” norādīja Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ). “Eiropas zaļais kurss ir pēdējā iespēja Eiropai kļūt uzticības cienīgai, izpildīt savas starptautiskās saistības un piedāvāt skaidru virzību uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Eiropas Savienībai ir jāpadara zaļas visas rīcībpolitikas un ieguldījumi, nodrošinot taisnīgu pāreju, kas atbalstītu ikvienu reģionu un pilsētu. Pašvaldībām jābūt pilntiesīgām partnerēm un dalībniecēm, un tām jāsaņem atbalsts reālu ieguldījumu veidā. Pašreizējie ES budžeta priekšlikumi, to skaitā ierosinājumi samazināt kohēzijas politikas budžetu, apdraudēs reģionu un pilsētu centienus paātrināt rīcību klimata jomā. Laika paliek aizvien mazāk, mēs nedrīkstam vilcināties, un mums jārīkojas kopā. Vai nu zaļā pārkārtošanās sāksies mūsu pilsētās un reģionos, vai arī tā nenotiks nemaz.”

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Franss Timmermanss brīdināja par bezdarbības sekām un paziņoja: “Ja vēlamies sekmīgi veidot mūsu kopīgo nākotni, sava loma būs jāpilda visiem pārvaldības līmeņiem — tas ir uzdevums, ko valstu valdības nevar veikt vienas pašas. Fundamentālajā pārkārtošanā, ko zaļais kurss izraisīs mūsu sabiedrībā, milzīga loma jāuzņemas pilsētām un reģioniem. No bezemisiju transporta līdz bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, no ēku energoefektivitātes līdz zaļākām pilsētām un mežu atjaunošanai — mums ir vajadzīgs ikviens no jums. Bez pašvaldībām mēs nesasniegsim zaļā kursa mērķus.”

Gados jauniem vēlētiem politiķiem — kopīgas prasības

Plenārsēdes debatēs gados jaunu vēlētu politiķu grupa iepazīstināja Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieku F. Timmermansu un RK priekšsēdētāju K. H. Lambercu ar savām prasībām attiecībā uz Eiropu. Programmas “ Jaunie politiķi ( YEP ) United 4 Climate pārstāve, Ormi (Malta) domes deputāte Martina Greka ( Martina Grech ) uzsvēra: “ Mēs, gados jaunie līderi, vietējās kopienās cītīgi strādājam, lai sev un mūsu bērniem veidotu dzīvošanas vērtu un ilgtspējīgu nākotni . Mēs vienoti tiecamies uz kopīgu mērķi neatkarīgi no partijas un Eiropas valstu robežām. Ja es, būdama 19 gadus veca, varu kaut ko darīt un šodien esmu šeit, lai liktu uzklausīt mūsu viedokli, tad to varat arī jūs.

Šonedēļ RK piedalīsies COP25 Madridē, lai uzsvērtu pilsētu un reģionu nozīmi klimata aizsardzības pasākumu ātrākā īstenošanā.

Skatīties pilnu debašu video . Plenārsēdes fotoattēli šeit .

Zaļais kurss sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām — nozīmīgākie ieteikumi

Augstāki ES mērķi un vērienīgākas ieceres

Ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C, attiecībā uz ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam noteikt juridiskas saistības un līdz 2030. gadam sasniedzamo ES SEG samazināšanas mērķi paaugstināt līdz vismaz 55 %, energoefektivitātes mērķi — līdz 40 % un atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķi — līdz 40 %.

2030. gada mērķi atkritumu jomā: reciklēt 70 % sadzīves atkritumu, par 50 % samazināt pārtikas atkritumu daudzumu un panākt, ka tiek apglabāti ne vairāk kā 5 % atkritumu.

Integrēt ilgtspēju visās jomās, sadarboties ar pašvaldībām

Skaidrs plāns: zaļā kursa programma ar izmērāmiem mērķiem un mērķorientētiem pasākumiem un finansējumu, kura ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas ietvaros būtu sagatavota kopā ar pilsētām un reģioniem. Progress būtu jāuzrauga, izmantojot enerģētikas savienības stāvokļa vērtēšanas procesu.

Uzsākt daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogus: iesaistīt pašvaldības valstu enerģētikas un klimata plānu izstrādē un vienlaikus izstrādāt vietējā un reģionālajā līmenī noteiktos devumus.

Jauns zaļā kursa forums: RK izveidos pašvaldību forumu sadarbībai ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, lai sekotu līdzi zaļā kursa īstenošanai.

Ilgtspējīga ES: integrēt ilgtspēju visās ES politikas jomās, makroekonomikas prioritātēs un finanšu instrumentos, Eiropas pusgadā un ES budžetā laikposmam pēc 2020. gada.

Tirdzniecība: izvērtēt ES tirdzniecības nolīgumu atbilstību siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un ilgtspējas mērķim.

Ilgtspējīga lauksaimniecība: abos kopējās lauksaimniecības politikas pīlāros palielināt finansiālo atbalstu tādām metodēm, kas nekaitē klimatam.

Mobilitāte: ES pasākumi, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, tostarp dažu degvielu nodokļu režīmu pārskatīšana.

Pārveide vides jomā: aicinājums izstrādāt Astoto vides rīcības programmu, kas būtu saskaņota ar zaļā kursa mērķiem; Eiropas Savienībai ir vajadzīga vērienīgāka politika attiecībā uz gaisa un ūdens kvalitāti, bīstamām ķīmiskajām vielām un pesticīdiem, lai Eiropas Savienībā sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi.

Zaļā kursa finansēšana

Jauni resursi: atbalstīt oglekļa ievednodokli, paplašināt emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu un aplikt ar nodokli aviācijas degvielu.

Taisnīgas pārkārtošanās fonds: jauni resursi papildus ES kohēzijas politikas finansējumam.

Uz klimatu orientēts ES budžets pēc 2020. gada: vismaz 30 % no ES budžeta laikposmam pēc 2020. gada paredzēt pasākumiem klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā, pakāpeniski pārtraukt fosilā kurināmā subsidēšanu, saglabāt līdzšinējo finansējumu kohēzijas politikai.

Ārkārtas finansējums: finansiāls atbalsts zaļajam kursam, ja līdz 2020. gadam netiks panākta vienošanās par ES budžetu.

Valsts atbalsts: palielināt pieļaujamo valsts atbalstu un pielāgot Enerģijas nodokļu direktīvu, lai popularizētu mazemisiju degvielas.

Būtu jāatceļ videi kaitējošas ES subsīdiju, palīdzības un atbalsta programmas.

Finansēt mājokļu renovāciju: aicinājums izstrādāt gan ES rīcības plānu attiecībā uz finansiāli pieejamiem mājokļiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību, gan vērienīgu finansēšanas plānu mājokļu renovācijai.

Saziņa ar iedzīvotājiem

Konference par Eiropas nākotni: Eiropas Komisijai kopā ar RK būtu jārīko pilsoņdialogi par zaļo kursu un klimata pārmaiņām.

Kontaktinformācija: PresseCdr@cor.europa.eu