Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Mūsu pilsētas pēc Covid-19 pandēmijas: joprojām svarīgā Leipcigas harta  

Šajā intervijā Seviļas mērs, ENVE komisijas un darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” priekšsēdētājs Huans Espadass ( Juan Espadas , ES/PSE) atbild uz četriem jautājumiem par jauno Leipcigas hartu , kurā izklāstīti principi, kas Eiropas pilsētām palīdzēs kļūt ilgtspējīgākām, izturētspējīgākām un virzīties uz plašāku iekļautību. RK atzinums par Leipcigas hartas atjaunošanu tika pieņemts 2020. gada oktobra plenārsesijā. Šodien jaunās Leipcigas hartas nozīme nemazinās, jo īpaši centienos stiprināt pilsētu ilgtspēju pēc Covid-19 pandēmijas.

Covid-19 pandēmija atklāja, ka pilsētās ir jāattīsta videi draudzīga mobilitāte un jauni darba organizācijas veidi. Šie ieteikumi atbilst arī Parīzes nolīguma mērķiem un virzībai uz Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Vai Jūsu atzinumam, kas veltīts Leipcigas hartas par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām atjaunošanai, Jūsuprāt, būs būtiska loma centienos ierosināt jaunas pilsētu attīstības stratēģijas laikposmam pēc Covid-19 un saskaņā ar atveseļošanas plānu?

Gan Vācijas – kas 2020. gada otrajā pusgadā bija ES Padomes prezidentvalsts – valdība, gan Eiropas Reģionu komiteja strādāja pie jaunās Leipcigas hartas jau ilgu laiku pirms Covid-19 krīzes. Mūsu kā vēlētu politiķu uzdevums ir nodrošināt, lai šī briesmīgā krīze kļūtu par iespēju paaugstināt visu mūsu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pēdējos gados esam ievērojami uzlabojuši savas kolektīvās stratēģijas klimata pārmaiņu ierobežošanai, izmantojot svarīgus starptautiskus nolīgumus – 2020. gada decembris bija Parīzes klimata nolīguma piektā gadadiena. Jaunajā Leipcigas hartā aktualizēts skatījums uz pilsētu vajadzībām jaunajā situācijā, kas izveidojusies pasaulē. Pilsētas ir pārmaiņu dzinējspēks centienos veidot ilgtspējīgāku un veselīgāku pasauli. Tagad, kad esam vienojušies par jauno ES ilgtermiņa budžetu un atveseļošanas plānu, kas īstenojams pēc Covid-19 pandēmijas, Leipcigas harta liecina, ka tai joprojām ir svarīga nozīme mūsu pilsētu virzībā uz jaunu ilgtspējas, noturības un iekļautības ēru.

Jūsu atzinumā uzsvērta nepieciešamība veidot partnerību ar Eiropas pilsētām, lai ES varētu sasniegt savus Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus. Vai, Jūsuprāt, pašvaldības ir pietiekami iesaistītas atveseļošanas plāna Next Generation EU īstenošanā? Vai reģioniem un pilsētām piešķirtie līdzekļi ilgtspējīgu pilsētu attīstībai ilgtspējīgos reģionos būs pietiekami, lai Eiropā īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos, nevienu neatstājot novārtā?

Pirmkārt, mums jāatzīst, ka katrai ES dalībvalstij ir sava administratīvā struktūra. Tāpēc analizēt pašvaldību konkrēto iesaisti katrā atsevišķā ES politikas jomā ir diezgan sarežģīti. Neapšaubāmi, Eiropas Reģionu komiteja ir forums, kas izplata informāciju par pilsētu un reģionu iesaisti ES politikas veidošanā un jo īpaši centienos īstenot atveseļošanas plānu Next Generation EU , kura mērķis ir pārvarēt Covid-19 dramatisko sociālo un ekonomisko ietekmi. Nedrīkst aizmirst, ka pilsētas ir iedzīvotājiem vistuvākās struktūras, kurām būs jāīsteno lielākā daļa atveseļošanas pasākumu. Tāpēc atveseļošanas plānu izstrādē un prioritāro ieguldījumu noteikšanā pašvaldībām jābūt būtiskai lomai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ( Ursula von der Leyen ) 2020. gada sākumā nāca klajā ar savām prioritātēm, par galveno prioritāti nosakot Eiropas zaļo kursu — jauno ES izaugsmes stratēģiju klimatneitralitātes panākšanai 2050. gadā. Visiem ES politikas pasākumiem ir jāatbilst Eiropas zaļā kursa principiem un mērķiem. Mēs nevaram raudzīties atpakaļ. Nākotne būs zaļa, vai arī tās vienkārši nebūs. Pilsētām ir būtiska loma šā mērķa sasniegšanā.

Covid-19 pandēmijā arī pārliecinājāmies par pilsētu un lauku teritoriju savstarpējo saikni, jo īpaši saistībā ar pārtikas sistēmu organizēšanu Eiropā. Kas Jūsu izstrādātajā RK atzinumā ierosināts, lai pastiprinātu šo teritoriju sadarbību un labāk sasniegtu kohēzijas politikā, zaļajā kursā un stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktos mērķus?

Ja vēlamies veidot ilgtspējīgākas pilsētas, jāstiprina pilsētu un lauku teritoriju sadarbība. Sadarbība pārtikas ražošanas un patēriņa jomā ir nozīmīgs faktors. Tādu pārtikas produktu patēriņa veicināšana, kas ražoti netālu no pilsētām, ne tikai palīdzēs veidot ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas, bet arī uzlabos mūsu veselību. Manuprāt, jāuzsver arī lielpilsētu teritoriju nozīme, jo to, kā funkcionē pilsētas, mēs nevaram izprast, neņemot vērā pilsētu tuvumā esošās teritorijas – tām visām jāsadarbojas, lai uzlabotu resursu izmantošanas efektivitāti pilsētās.

Eiropas Komisija visnotaļ cenšas īstenot iniciatīvu labāka regulējuma veicināšanai. Ko Jūs ierosināt šajā jomā? Vai, Jūsuprāt, būtu nepieciešams reformēt Eiropas pusgadu, lai labāk ņemtu vērā reģionus un pilsētas, kohēzijas politikas mērķus un Eiropas zaļā kursa īstenošanu?

Pirmkārt, vēlos precizēt, ka labāks regulējums nenozīmē regulējuma atcelšanu. Eiropai mūsdienās ir jābūt efektīvākai, un koronavīrusa pandēmijai šajā ziņā ir bijusi liela nozīme. Vienīgais veids, kā sasniegt šo mērķi, ir stiprināt sadarbību un koordināciju starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, t. i., Eiropas, valstu, kā arī reģionālo un vietējo līmeni. Tas noteikti ir pirmais solis ceļā uz labāku regulējumu! Piemēram, nedrīkst pieļaut, ka Eiropas pusgads – Eiropas process, kurā katru gadu tiek izstrādāti konkrēti ekonomikas ieteikumi ES dalībvalstīm – arī turpmāk ir tikai birokrātisks pasākums bez demokrātiskas kontroles un Eiropas reģionu iesaistes. Tāpēc mēs Eiropas Reģionu komitejā vēlamies, lai reģioni un pilsētas tiktu oficiāli iesaistīti minēto ieteikumu izstrādē. Mēs arī aicinām uzticēt Eiropas Parlamentam neierobežotas demokrātiskās kontroles pilnvaras, kuru tam pašlaik nav. Turklāt, runājot par saturu, varētu rasties jautājums, kāpēc īpašajās Eiropas pusgada norādēs vēl nesen nebija iekļauti ieteikumi par publiskajiem ieguldījumiem, solidaritāti un ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši tāpēc, ka pašreizējā krīze parāda, cik tas būtu lietderīgi. Šī pieeja ir jāmaina, lai pielāgotos mūsu iedzīvotāju un teritoriju reālajām vajadzībām un tās ņemtu vērā. Tas ir vienīgais veids, kā īstenot Eiropas zaļo kursu, nevienu neatstājot novārtā.

Vispārīga informācija

Leipcigas harta par ilgtspējīgām Eiropas pilsētām , ko pieņēma ES Padomes prezidentvalsts Vācijas prezidentūras laikā 2007. gadā, palīdzēja izveidot integrētas pilsētu attīstības koncepciju ES līmenī un ietekmēja dažādu ES iniciatīvu, piemēram, Pilsētvides attīstības programmas , izstrādi.

Jaunā Leipcigas harta tika pieņemta neformālajā pilsētu un teritoriālās attīstības ministru sanāksmē 2020. gada 30. novembrī.

Atjauninātajā hartā ir aplūkota veselības pandēmiju ietekme uz pilsētām un ar tām saistītais iespējamais teritoriālo atšķirību pieaugums. Jaunajā tekstā atbalstīti integrētas, konkrētai vietai pielāgotas un daudzlīmeņu pārvaldības pieejas principi.

Atjauninātajā hartā atzīts, ka apkārtējie lauku apvidi sniedz nozīmīgus ieguvumus pilsētām. Leipcigas hartas jaunajā redakcijā skaidri norādīts, ka ir svarīgi Eiropā veicināt digitālo kohēziju, kas ir svarīga gan tās iedzīvotājiem, gan teritorijām.

Jaunajā Leipcigas hartā atzīmēts, ka trīs Amsterdamas paktā noteiktie ES Pilsētprogrammas pīlāri (labāks regulējums, labāks finansējums un labākas zināšanas) ir spēkā.

ES Padomes prezidentvalsts Vācija 2020. gada otrajā pusgadā ņēma vērā RK ieteikumu nākt klajā ar Padomes secinājumiem par Leipcigas hartu, ES Pilsētprogrammu un tās saikni ar ES Teritoriālās attīstības programmu. Secinājumus iesniedza ES Vides ministru padomei, kas tos pieņēma 2020. gada 17. decembrī.

Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu

Kopīgot :