Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Sabiedriskais transports pēc Covid – nepieciešamība pēc inovatīviem un drošiem risinājumiem pašreizējās un iespējamās nākamās krīzes pārvarēšanai  

Šajā intervijā Mazovijas vojevodistes maršals Adams Struziks (PL/PPE) atbild uz sešiem jautājumiem par to, kā uzlabot sabiedrisko transportu pilsētās un lielpilsētu reģionos.

Atzinuma “Sabiedriskā transporta problēmas pilsētās un lielpilsētu reģionos” , kuru paredzēts pieņemt RK plenārsesijā 2020. gada decembrī, ziņotājs ir Adams Struziks (PL/PPE).

Atzinumā uzmanība ir vērsta uz izaicinājumiem saistībā ar pieaugošo automobiļu satiksmi pilsētās un lielpilsētu reģionos un pausts aicinājums rast ilgtspējīgus un viedus risinājumus mobilitātes jomā.

1. Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar ko saskaras sabiedriskais transports lielpilsētu reģionos?

Galvenie izaicinājumi pirmām kārtām ir drošs un moderns transports, t. i., labi plānots, organizēts, integrēts un efektīvi funkcionējošs transports.

Labas kvalitātes transports nozīmēs augstu dzīves kvalitāti iedzīvotājiem, ja tiks nodrošināta viegla piekļuve precēm un pakalpojumiem, kā arī laba vides kvalitāte. Tas jāsaprot gan kā pieejamība attiecībā uz attālumu līdz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vietām, gan arī kā finansiālā pieejamība un optimāls darba un privātās dzīves līdzsvars.

Kvalitatīvi augstvērtīga sabiedriskā transporta neatņemama iezīme ir konkurētspēja salīdzinājumā ar individuālo transportu, proti, tas ir līdzsvars starp lietotāju izmaksām un pašvaldību izmaksām, kā arī ar transporta ieguldījumu ilgtspējā, nodrošinot piekļuvi alternatīviem transporta veidiem (kājām, riteņbraukšanai utt.).

Tāpēc pašvaldību uzdevums būs piedāvāt transportlīdzekļus, kas ir droši pasažieriem un videi, kurā cilvēki dzīvo.

2. Kā var mainīt lietotāju izvēli un cilvēku, kas brauc uz darbu, ieradumus, lai veicinātu visilgtspējīgākus transporta veidus? Kādi stimuli ir pašvaldību rīcībā?

Pirmais solis ir nodrošināt integrētus transporta veidus, vienlaikus sistemātiski palielinot iedzīvotāju izpratni un radot stimulus, t. i., optimāli plānojot infrastruktūru tā, lai sabiedriskajam transportam būtu vairāk priekšrocību nekā privātajam transportam.

Par prioritāti būtu jānosaka vienkārši e-pakalpojumi transporta izmantošanai, taču būtu jāpatur prātā, ka transportam jābūt pieejamam visām ieinteresētajām personām, tostarp sabiedrības grupām ar digitālajiem ierobežojumiem.

Labs piemērs “nāk no augšas”; tādēļ ārkārtīgi svarīgi ir steidzami ieviest inovatīvus risinājumus transporta pārvaldībā un organizēšanā, kā arī labā telpiskajā plānošanā. Tas ļautu vieglāk integrēt sabiedrisko un individuālo transportu, kuru nevar likvidēt, bet var tikai maksimāli ierobežot. Iepriekš minētie aspekti būtu jāoptimizē, ņemot vērā analīzes un diagnostiku, kuru pamatā ir mobilitātes plūsmu uzraudzības sistēmu atjaunināti dati, kas atspoguļoti ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānos ( SUMP ).

Lai sasniegtu dekarbonizācijas mērķus, pilsētām un lielpilsētu reģioniem būs vajadzīgi politiski lēmumi un to īstenošanai atbilstoši finanšu resursi, tostarp ārējie resursi no kohēzijas politikas fondiem un citiem finansēšanas instrumentiem.

3. Vai ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ( SUMP ) koncepciju ir izdevies veiksmīgi pārvarēt administratīvos un ģeogrāfiskos šķēršļus un izstrādāt pilsētu mobilitātes sistēmu?

Polijā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu ( SUMP ) koncepcija ir guvusi ļoti lielu atsaucību un interesi vairākos desmitos pilsētu, un vairākas no tām ir izvēlētas tiešai sadarbībai JASPERS ietvaros.

Jāuzsver, ka efektīvā pilsētu mobilitātes plānošanā jāņem vērā iedzīvotāju skaits, pieredze mobilitātes jomā, plānošana jāpielāgo teritoriju un transporta sistēmu specifikai, t. i., jāņem vērā savienojumi ar vojevodistes galvaspilsētu, jāplāno darbības pilsētas vai lielpilsētas iedzīvotāju transporta lietošanas ieradumu attīstībai, kā arī jāuztur cieša saikne un integrācija ar kaimiņpilsētām.

Pašvaldības ir apņēmušās padarīt sabiedrisko transportu efektīvu un integrētu telpas, organizācijas un tarifu ziņā. Tas jo īpaši svarīgi ir lielpilsētu reģionos, reģionālajās galvaspilsētās un lielākajās pilsētu aglomerācijās, kur pārvietošanās nozīmē daudzu pilsētas, piepilsētas un vietējā transporta veidu sasaisti ar iekšzemes transportu. Vēlos uzsvērt, ka lauku apvidos ir jānodrošina piekļuve pilsētām; šajā ziņā pašlaik, piemēram, Polijā, gadās, ka lauku apvidi ir izslēgti no transporta tīkliem.

Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāna izstrāde ļauj plānot optimālu mobilitātes sistēmas modeli, kurā integrēta kopēja cenu noteikšanas sistēma ar skaidru sinerģiju starp daudziem sabiedriskā transporta operatoriem, kas darbojas vienā un tajā pašā lielpilsētas reģionā. Turklāt tas atvieglo piekļuvi sabiedriskā transporta pieturām, piemēram, izmantojot satelītsistēmu  P&R .

4. Vai iepriekš Eiropas Savienība ir bijusi pietiekami vērienīga savā transporta politikā? Kurās jomās tā varēja būt vērienīgāka?

Līdzšinējā 2011. gada baltā grāmata ir novecojusi, un Eiropas Komisija (EK) jau strādā pie ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas, un tā ir laba virzība. Pašvaldībām ir vajadzīgs EK atbalsts attiecībā uz papildu finansējuma avotiem. Līdztekus jaunu transporta investīciju atbalstam līdzekļi no kohēzijas politikas un ES finanšu mehānismiem tiks novirzīti esošo transporta sistēmu modernizācijai, palielinot alternatīvu un ilgtspējīgu risinājumu īpatsvaru individuālajā autotransportā.

Vēl viena pilsētu mobilitātes un sabiedriskā transporta politikas vispārējā konteksta dimensija ir tās iekļaušana plašākā sociālajā politikā. Ir jāgādā par iedzīvotājiem, kuri visvairāk izjūt sabiedriskā transporta izmantošanas izmaksas – gan pārāk augstas finansiālās izmaksas, gan ārējās izmaksas, kuras ir saistītas ar pārmērīgu troksni, gaisa un augsnes piesārņojumu, ekspropriāciju infrastruktūras modernizēšanas vajadzībām.

5. Kāda veida atbalsts pašvaldībām būs vajadzīgs ES līmenī saistībā ar kopējo transporta politiku?

Iepriekš minētā jaunā transporta stratēģija, kurā izklāstīta mūsdienīga pieeja pilsētu un lielpilsētu transportam, noteikti būs spēcīgs atbalsts un stimuls jaunam redzējumam šajā tematiskajā jomā, kurā sabiedriskajam transportam ir būtiska nozīme pilsētas satiksmes sistēmā.

Lai panāktu savstarpēji līdzvērtīgu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas līmeni, ir jāparedz ārējs finansiāls atbalsts ES pilsētu un lielpilsētu ekosistēmām. Programmu, fondu un instrumentu klāsts ir plašs, un tiem vajadzētu būt viegli pieejamam, jo visvienkāršākie risinājumi bieži vien izrādās visefektīvākie. Tas ir vienīgais veids, kā izveidot labi funkcionējošas, integrētas sabiedriskā transporta sistēmas. Tāpēc ir tik svarīgi ES budžeta līdzekļus novirzīt tieši reģionālajām iestādēm, kas ir atbildīgas par šiem uzdevumiem un kuras tos īsteno ar darbības programmām nākamajā finanšu shēmā 2021.–2027. gadam.

Būtu jāuzsver Taisnīgas pārkārtošanās fonda īpašā loma, jo tas ir daļa no Eiropas zaļā kursa politikas paketes. Tā mērķis ir nodrošināt atbalstu reģioniem, kas saskaras ar nopietniem sociālekonomiskiem izaicinājumiem virzībā uz klimatneitralitāti, proti, pilsētām un lielpilsētām pārejā uz bezoglekļa sabiedrisko transportu.

6. Covid pandēmija ir postoši ietekmējusi sabiedriskā transporta izmantošanu. Kā atjaunot uzticību un kompensēt zaudētos ieņēmumus, lai garantētu augstu pakalpojumu līmeni arī nākotnē?

Diemžēl Covid-19 pandēmija ir izraisījusi acīmredzamu nevēlamu tendenci samazināt ikdienas mobilitātes vajadzības. Tas galvenokārt ir saistīts ar tāldarba paplašināšanu, to, ka atsevišķas dalībvalstis ievieš pasākumus, kas ierobežo cilvēku darbību sabiedriskās vietās, kā arī ar drošības sajūtas mazināšanos sabiedriskajā transportā. Viena no atbildēm uz šīm tendencēm varētu būt centieni īstenot koncepcijas “pilsēta 15 minūtēs” principus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pašvaldībām ir jāsedz papildu izmaksas, ko rada higiēnas risku profilakse sabiedriskajos transportlīdzekļos un ieņēmumu zaudējumu līdzsvarošana mobilitātes jomā. Atbalstu sniegs arī efektīva informācijas kampaņa, kurā popularizēs, kā samazināt automobiļu izmantošanu un daudzos gadījumos – arī braukšanu uz darbu vienatnē.

Jaunajā integrētā sabiedriskā transporta stratēģijā jāiekļauj Eiropas mēroga standarti konkrētu apdraudējumu, tostarp pandēmiju, novēršanai un atklāšanai, kā arī prakse, kas nodrošinātu cilvēku drošu pārvietošanos, ja šādi apdraudējumi rodas.

Kontaktinformācija:

PresseCdr@cor.europa.eu