Varmācīgais iebrukums Ukrainā ir atgādinājums tam, ka, neraugoties uz atšķirībām, visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis saista stingra apņemšanās uzturēt mieru, aizstāvēt kopīgās pamatvērtības, demokrātiju un solidaritāti. Tomēr sabiedrības uzticēšanās līmenis Eiropas Savienībai joprojām ir zems: nesen notikušās Francijas prezidenta vēlēšanas ir nesušas atvieglojumu, taču nav pamata svinēt uzvaru, jo 41 % balsu ir atdotas par galēji labējo kandidāti. Šodien, Eiropas dienā, pēc gadu ilgušām diskusijām konferencē par Eiropas nākotni ir pienācis laiks patiesi pārdomāt, kā būtu jāmaina ES darbs, lai tas kļūtu efektīvāks, aktīvāks un tuvāks tiem cilvēkiem, kuru vajadzībām tas kalpo.
Gan pandēmijas, gan Ukrainā notiekošā kara apstākļos sniegtā humānā atbilde ir parādījusi, ka krīzes laikā Eiropas Savienība ir atkarīga no saviem reģioniem, pilsētām un ciematiem. Drosmīgi pilsētu mēri plecu pie pleca cīnās kopā ar saviem cilvēkiem Ukrainā, savukārt Polijas, Rumānijas un Ungārijas pierobežas reģioni sniedz palīdzību un pajumti lielai daļai no 5 miljoniem Ukrainas bēgļu. Pilsētās un reģionos visā Eiropas Savienībā sūtīšanai uz Ukrainu tiek vākta pārtika, zāles un pirmās palīdzības preces.
Eiropas Savienības pašvaldības Ukrainas bēgļiem palīdz arī citos veidos, piemēram, nodrošina viņiem piekļuvi darba tirgum, mājoklim, izglītībai un citiem sociālajiem pakalpojumiem. ES ļoti ātri ir sniegusi atbalstu šīm pašvaldībām. Tā ir devusi viņām atļauju pāri palikušos ES līdzekļus izmantot jauno neatliekamo problēmu risināšanai. Eiropas Komisija izmanto ES kohēzijas politiku – reģionālos fondus –, lai palīdzētu reģioniem uzņemt bēgļus. Nepieciešamība pēc kohēzijas kā ieguldījuma un vērtības nekad nav bijusi skaidrāka.
Ukrainā notiekošais karš apdraud arī Eiropas Savienības enerģētisko drošību un palielina enerģētisko nabadzību, kas skar jau vairāk nekā 30 miljonus eiropiešu. Lēmums stabilitātes nolūkā turpināt pirkt Krievijas gāzi un naftu ir kļūda. Tā kā pilsoņi, īpaši jaunieši, raizējas par ārkārtas situāciju klimata jomā, atgriezties pie fosilā kurināmā nav iespējams. Eiropas Savienībai ir jāpaātrina pāreja uz oglekļneitrālu ekonomiku. Pašvaldības piedalās decentralizētā enerģijas ražošanā, stiprina ieguldījumus tīrā enerģijā un finansē ēku renovāciju.
Jau vairāk nekā desmit gadus sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka pašvaldības ir tas pārvaldības līmenis, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Tā iemesls ir vienkāršs: ar vietējām pašvaldībām cilvēki saskaras savās ikdienas gaitās. Tās viņus uzklausa, risina viņu problēmas un rīkojas, atbilstoši viņu vēlmēm. Vietējā un reģionālā līmeņa vēlētie pārstāvji mūsu teritorijās īsteno arī 70 % Eiropas Savienības tiesību aktu. Pagaidām to būtiskā loma nav pilnvērtīgi atspoguļota procesos, kuru gaitā šie tiesību akti tiek pieņemti ES līmenī.
Ir pienācis laiks ar Eiropas Reģionu komitejas starpniecību pilnveidot šo vitāli svarīgo lomu. Jomās, kurām piemīt skaidra teritoriālā dimensija, Komitejas pašreizējā konsultatīvā funkcija būtu jāmaina uz saistošu lomu. Tā rezultātā uzlabotos ES regulējums un palielinātos tās demokrātiskā leģitimitāte. Tas palīdzētu 1,2 miljoniem pašvaldību vadītāju pārvarēt plaisu, kas šķir Eiropas Savienību un tās pilsoņus.
Pēc gadu ilgām debatēm un labiem nodomiem konference par Eiropas nākotni ir parādījusi, ka pilsoņi vēlas lielāku pārredzamību, ciešāku iekļautību, lielāku ilgtspēju un vairāk drošības. Iestāžu debates ir notikušas Briselē un Strasbūrā, bet procesa gaitā ir nostiprinājusies pārliecība, ka pašvaldību vadītāji veido saikni starp pilsoņiem, valstu valdībām un Eiropu. Lai Eiropas demokrātija varētu izdzīvot, ir pienācis laiks runāt un rīkoties ārpus Eiropas Savienības un valstu galvaspilsētām. Tas dotu iespēju izteikties arī skeptiķiem un tiem, kuri jūtas atstāti bez ievērības.
Konference par Eiropas nākotni ir arī pierādījusi, ka spēkā esošā ES Līguma ietvaros ir iespējami daudzi uzlabojumi. Piemēram, Līguma 20. pantā ir noteikts, ka “ES pilsonība arī garantē tiesības piedalīties un kandidēt Eiropas Parlamenta un dzīvesvietas dalībvalsts vietējo pašvaldību vēlēšanās saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās dalībvalsts pilsoņi." Ar simtiem vietējo un reģionālo vēlēšanu mēs varam risināt Eiropas jautājumus, ņemot vērā, ka 70 % ES tiesību aktu īsteno pašvaldības. Lai gan šīs tiesības jau daudzus gadus ir paredzētas Līgumos, ES iestādēm nav izdevies iekarot cilvēku uzticēšanos pašpārvaldes līmenī. ES pilsonība nozīmē tiesības un pienākumus. Viens no tiem ir vēlēt un tikt ievēlētam. Tāpēc šis Līguma noteikums ir vēl neizmantota iespēja, ko iedzīvotāji varētu sagaidīt, ka ES to labāk izmantos, it īpaši laikā starp ES vēlēšanām. Arī šajā jomā pārmaiņām ir jānotiek tagad, jo pretējā gadījumā ekstrēmisti un populisti kļūs vēl spēcīgāki.
Attiecībā uz tādām būtiskām vajadzībām kā veselība, aizsardzība vai ES lēmumu pieņemšanas efektivitātes palielināšana, Līgumu grozījumiem nevajadzētu būt tabu. Tāpēc Eiropas Parlamenta ierosinātais priekšlikums jaunam Konventam par Eiropas nākotni ir atzinīgi vērtējama iespēja šai būtiskajai pašvaldību un Eiropas Reģionu komitejas lomas maiņai kļūt par realitāti. Turpretī, ja Konference nenesīs nekādas pārmaiņas, tā tiks uztverta kā Briseles dekorējuma maiņa bez iedzīvotājiem sniegtas pievienotās vērtības. Daudzajiem reformu priekšlikumiem ir jāseko darbībai, jo pretējā gadījumā konference kļūs par vēl vienu bezjēdzīgu propagandas līdzekli.
Eiropai ir nepieciešamas pārmaiņas – reģioni un pilsētas ir jāliek tās centrā – ja tas nenotiks, pilsoņi to panāks vēlēšanās. Tas, kā Eiropas Savienība rīkosies bēgļu aizsardzības, neatliekamo klimata pārmaiņu problēmu risināšanas un ekonomikas atveseļošanas jomā pēc pandēmijas, noteiks pilsoņu viedokli 2024. gadā. Tuvojoties Eiropas vēlēšanām, tuvāko 12 mēnešu laikā būs izšķiroši svarīgi cilvēkos nostiprināt pārliecību, ka Eiropas Savienība tiešām ir svarīga viņiem, viņu ģimenēm un viņu dzīvei. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai kļūt saviem pilsoņiem tuvākai.