Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
“Renovācijas vilnim” būs izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikas un sociālajā atveseļošanā  

Šajā intervijā Enriko Rossi ( Enrico Rossi , IT/PSE), Siņjas komūnas (Florence) valdes loceklis un bijušais Toskānas reģiona priekšsēdētājs (2010-2020) atbild uz sešiem jautājumiem saistībā ar savu atzinumu par ES Renovācijas viļņa ( Renovation Wave ) iniciatīvu, ko Eiropas Reģionu komiteja pieņēma martā. Renovācijas vilnis, ko Eiropas Komisija uzsāka 2020. gada 14. oktobrī , ir vērsts uz to, lai uzlabotu ES ēku fonda energoefektivitāti, un ir būtisks etaps Eiropas zaļā kursa ceļvedī. Tā kā ar ēkām ir saistīti 40 % Eiropas enerģijas patēriņa un 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju, ēku renovācija ir izšķiroša, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Ar atzinumu , ko ir izstrādājis Enriko Rossi, pilsētas un reģioni prasa pārskatīt valsts atbalsta shēmas, padarīt budžeta noteikumus elastīgākus, lai maksimāli palielinātu ieguldījumus un renovācijas pasākumus, izvirzīt vietējus un reģionālus ēku renovācijas mērķus un integrēt renovācijas projektos atjaunojamos energoresursus. RK un Eiropas Komisija nupat ir parakstījušas rīcības plānu, lai paātrinātu ES ēku fonda renovāciju un dekarbonizāciju.

Rossi kungs, jūs sākāt darbu pie renovācijas viļņa ( Renovation Wave ) pirms vairākiem mēnešiem, pat vēl pirms Eiropas Komisija publicēja savu dokumentu, un atzināt tā nozīmi. Kāpēc, jūsuprāt, 2021. gadā šī stratēģija ir svarīga ES pilsētām un reģioniem?

Uzskatu, ka renovācijas vilnis ir noteicošais pīlārs Eiropas zaļā kursa veiksmīgai īstenošanai un stabilai Eiropas ekonomikas un sociālajai atveseļošanai. Pilsētām un reģioniem ir jāpievērš īpaša uzmanība šai stratēģijai divu iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls neapšaubāmi ir klimats. Pašlaik ēkas Eiropā veido 40 % no enerģijas patēriņa un 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ir skaidrs, ka klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050. gadam ir vajadzīga īsta revolūcija pilsētplānošanas un arhitektūras jomā, kas jau projektu izstrādes posmā būtu vērsta uz teritoriju zaļo un ilgtspējīgu pārkārtošanos, kā arī veicinātu un stimulētu materiālu atkalizmantošanu.

Otrs iemesls ir ekonomikas atveseļošana ar mērķi novērst nevienlīdzību. Renovācijas vilnis ir iespēja atjaunot ekonomikas virzītājspēkus, radot darbvietas un reģenerējot mūsu pilsētvidi. Tiek lēsts, ka šā viļņa īstenošana varētu radīt aptuveni 4 miljonus jaunu darbvietu. Vienlaikus stratēģija ir ideāls instruments investīcijām sociālajos mājokļos un publiskajās ēkās, sākot no slimnīcām līdz skolām. Tādējādi runa ir par ekonomikas attīstību, enerģētikas ilgtspēju un sociālās kohēzijas un solidaritātes stiprināšanu.

Renovācijas vilnis tiek uzskatīts par lielisku zaļās atveseļošanas ( Green Recovery ) piemēru, kurā ar klimatu saistītie lēmumi atbilst nepieciešamībai atdzīvināt vietējo ekonomiku. Kādi ir nosacījumi, lai šis potenciāls kļūst par realitāti?

Turpmākajos gados Eiropas Savienība varēs izmantot ārkārtas resursus, ja ņem vērā daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un Next Generation EU , kas pazīstams arī kā atveseļošanas plāns. Kopā šie resursi veido aptuveni 1 800 miljardus euro. Tomēr, ja vēlamies pilnībā izmantot šos milzīgos resursus un iespējas, ko rada renovācijas vilnis, teritorijas ir jāiesaista nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā.

Uzstājīgi prasām īstenot daudzlīmeņu pārvaldību, tostarp finansējuma jomā. Īpaši noderīgs būtu tehniskās palīdzības instruments, kas pieejams visām reģionālajām un vietējām pašvaldībām stratēģijas īstenošanai, un elastīgāki budžeta noteikumi pārvaldes iestādēm. Prātā nāk Eiropas Investīciju bankas (EIB) Eiropas vietējā enerģijas atbalsta ( ELENA ) mehānisma decentralizēts modelis teritorijās, kā arī lielāka sinerģija starp EIB un ES pētniecības un inovācijas programmu “ Apvārsnis Eiropa ”, lai varētu pāriet no paraugprakses uz liela mēroga investīcijām. EIB jākļūst par Eiropas Savienības klimata banku un jāpadara finansējums pieejamāks, tostarp ar decentralizācijas pasākumiem teritorijās, iespējams, izmantojot reģionālo vienas pieturas aģentūru vai konkrētiem projektiem paredzēto ad hoc biroju modeli.

Runājot par renovācijas vilni, uzreiz domājam par ēkām, taču jūsu izstrādātajā atzinumā daudz tiek runāts arī par rajoniem un pilsētām. Kāpēc, jūsuprāt, šī dimensija ir tik svarīga?

Līdz šim energoefektivitātes stratēģijās tika aplūkotas atsevišķas ēkas, ja ne atsevišķi dzīvokļi. Taču, pateicoties renovācijas vilnim, mums ir iespēja mainīt pasākumu mērogu. Lai šī stratēģija darbotos efektīvi, tai jāspēj izraisīt zaļo vilni veselos rajonos. Tāpēc atzinīgi vērtējam Komisijas paziņojumu, kurā uzsvērta rajonu pieejas un energokopienu nozīme.

Mums ir lieliska iespēja veicināt pilsētvides reģenerāciju, cenšoties panākt jaunas augsnes “nulles patēriņu” un arvien plašāku dabā balstītu risinājumu izmantošanu vērienīgas aprites ekonomikas stratēģijas ietvaros.

Nesen Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ( Ursula von der Leyen ) ir uzsākusi iniciatīvu, kas saucas “Jauns Eiropas “ Bauhaus ”” . Kāda ir saikne starp šo iniciatīvu un renovācijas vilni?

Jaunais Eiropas “ Bauhaus ” ir ļoti interesanta ideja, kas var iedvesmot pilsētvides atjaunotni un radikāli mainīt pieeju rajonu, piepilsētu un vēsturisko centru attīstībai. Uzskatu, ka iniciatīvas “Jaunais Eiropas “ Bauhaus ”” un renovācijas viļņa mijiedarbība var notikt dažos jautājumos, par kuriem minēju iepriekš: rajonu pieeja un energokopienas, teritoriju un iedzīvotāju iesaistīšanās. Varam izmantot ES sabiedrības labāko prātu bagāto radošo potenciālu, iesaistot to lielajā pārveidē, ko paredzēts īstenot ar Eiropas zaļo kursu .

Atzinumā jūs aicinat Eiropas Reģionu komiteju un citas ES iestādes, pirmām kārtām Komisiju, uz ciešāku sadarbību renovācijas viļņa jomā. Ko RK var darīt, lai veicinātu un atbalstītu renovācijas viļņa īstenošanu?

Komitejas misija ir dot iespēju teritorijām, tostarp lauku un nomaļām teritorijām, paust savu viedokli ES lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesā. Renovācijas vilnis ir izraisījis galvenokārt Komisijas interesi, kura atzīst vietējās un reģionālās pašvaldības par neatņemamu pārvaldības līmeni stratēģijas īstenošanai. Abas iestādes nupat ir parakstījušas rīcības plānu ciešākai sadarbībai , lai paātrinātu zaļā kursa politikas īstenošanu, radot apstākļus politiskajai gribai, tehniskajām iespējām un ES un valstu līdzekļu apgūšanai. Rīcības plāna mērķis ir arī nodrošināt, lai jaunie tiesību akti būtu piemēroti to ātrai īstenošanai, savlaicīgi novēršot iespējamos šķēršļus un ierobežojumus pārejā no ES līmeņa uz valsts, reģionālo un vietējo līmeni. Svarīgi ir arī gūt pilnvērtīgu labumu no augšupējām iniciatīvām, sekmējot dažādu pārvaldības līmeņu sinerģiju un stiprinot saikni starp iedzīvotājiem.

Jūs uzsverat, ka renovācijas viļņa stratēģijas pamatā jābūt ne tikai Eiropas zaļajam kursam, bet arī Eiropas sociālo tiesību pīlāram. Cik svarīga šajā pilsētvides revolūcijā ir sociālā dimensija?

Sociālajai dimensijai ir fundamentāla nozīme. Cīņai pret klimata krīzi ir jābūt cīņai pret nevienlīdzību un par sociālo taisnīgumu. Mēs nedrīkstam nevienu atstāt novārtā. 17 % eiropiešu dzīvo pārapdzīvotās mājās, un 34 miljoni iedzīvotāju atrodas enerģētiskā nabadzībā. Renovācijas vilnim būtu jāpalīdz īstenot ikviena cilvēka tiesības uz cenas ziņā pieejamu un veselīgu mājokli. To paredz Eiropas sociālo tiesību pīlāra 19. princips . Minēšu piemēru: ir jāaptur “renoizlikšana” (izlikšana renovācijas dēļ), kas piespiež daudzus cilvēkus pamest savas mājas, jo viņi nespēj tikt galā ar īres maksas pieaugumu, ko izraisa īpašnieka gribēta renovācija.

Arī daudziem ES uzņēmumiem ir grūtības risināt pārmaiņu radītos izaicinājumus un tikt galā ar vajadzību aizsargāt darbaspēku, veicinot sociāli ilgtspējīgas pārkvalifikācijas iespējas. Jāpalīdz visai būvniecības nozarei pārvarēt pašreizējo plaisu zināšanu, kvalifikācijas un tehnoloģiju jomā un jāatvieglo jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošana.

Kontaktpersona:

PresseCdr@cor.europa.eu

Kopīgot :