Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
ES energosistēmas integrācija ir svarīga, lai Eiropā sasniegtu klimatneitralitātes mērķi  

Pašvaldību līmenī ir svarīgi izvirzīt mērķi “energoefektivitāte vispirms”, lai varētu nodrošināt optimālu pāreju uz integrētāku energosistēmu.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir nākusi klajā ar atzinumu par ES Energosistēmas integrācijas stratēģiju, ko Eiropas Komisija publicēja 2020. gada jūlijā . Patlaban ES energosistēma ir tehniski un ekonomiski neefektīva un rada ievērojamus zudumus atlikumsiltuma un zemas energoefektivitātes formā. Enerģijas ražošana un patēriņš rada 75 % no ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijām. Tāpēc integrētai energosistēmai ir būtiska nozīme, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Energosistēmas integrācija attiecas gan uz visas energosistēmas kopumā plānošanu un darbību, gan uz dažādu enerģijas nesēju (elektroenerģijas, siltuma, aukstuma, gāzes, cietā un šķidrā kurināmā) infrastruktūras un galapatēriņa sektora (piemēram, ēku, transporta vai rūpniecības nozares) plānošanu un darbību.

Reģionu komitejas atzinumā “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem aspektiem: mērķim “energoefektivitāte vispirms”; atjaunīgās enerģijas ražošanas palielināšanai; pašvaldību, patērētāju un uzņēmumu iesaistīšanai enerģētikas pārkārtošanā un viņu iespēju palielināšanai; nepieciešamībai nodrošināt to, ka virzība uz klimatneitralitāti balstās uz kohēzijas principiem un nepalielina enerģijas tarifus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

RK ziņotājs, Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš (LV/Renew Europe) teica: “ ES Energosistēmas integrācijas stratēģijai ir nozīmīga loma pašvaldību ekonomikas atveseļošanā, it īpaši pēc Covid-19 krīzes. Pašvaldību līmenī ir svarīgi izvirzīt mērķi “energoefektivitāte vispirms”. Energosistēmas integrācija var pašvaldībām palīdzēt panākt arī augstāku energoefektivitāti, jo pieejamie resursi tiktu izmantoti pārejai uz efektīvākām energotehnoloģijām.”

ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis ieviest sistemātisku pieeju pašvaldību iesaistīšanai enerģētikas pārkārtošanā, jo īpaši nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādē. RK atkārtoti aicina izveidot daudzlīmeņu dialogus klimata un enerģētikas jomā, kā arī daudzlīmeņu platformas, lai veicinātu pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, uzņēmumu un citu svarīgu ieinteresēto personu aktīvu iesaistīšanos enerģētikas pārkārtošanas pārvaldībā.

RK norāda, ka Eiropas reģioni pat valstu robežās ievērojami atšķiras elektroenerģijas pieprasījuma, ražošanas potenciāla un pieejamās infrastruktūras ziņā. Tādēļ uzmanība jāvelta ne tikai starptautiskajiem savienojumiem starp sistēmām, bet arī centieniem tālāk attīstīt starpvalstu un starpreģionu infrastruktūru, vienlaikus palielinot arī starpvalstu savienojumu jaudu.

RK uzsver, ka vietējām enerģijas ražošanas un uzglabāšanas jaudām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka visos reģionos var nepārtraukti darboties kritiskā infrastruktūra. Turklāt RK uzsver, ka nepieciešams novērst fiziskos šķēršļus kvalitatīvu starpsavienojumu izveidei starp visiem ES reģioniem, lai nodrošinātu patiesu elektroenerģijas sistēmas integrāciju.

RK atkārtoti uzsver, ka ir jāturpina palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un piekrīt Eiropas Komisijai par atkrastes atjaunojamo energoresursu potenciālu un nepieciešamību atbalstīt jaunas tehnoloģijas atkrastes atjaunojamo energoresursu jomā (piemēram, plūdmaiņu, viļņu un peldošas atkrastes vēja un saules enerģijas tehnoloģijas). Komitejas locekļi arī piekrīt, ka būtiski ir nodrošināt darbaspēka pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi atbilstoši atkrastes atjaunojamo enerģiju nozares specifiskajām vajadzībām.

Ņemot vērā to, ka ES rada tikai 5 % no pasaules metāna emisijām, ES pilsētu un reģionu asambleja norāda, ka pat vērienīgākie ES plāni, kuru mērķis ir samazināt šīs emisijas, tikai nedaudz ietekmēs planētas kopējo SEG emisiju samazināšanu.

Vietējie un reģionālie līderi stingri iestājas par to, ka ES vienotajā tirgū būtu jāatļauj importēt preces tikai no tādām valstīm (vai to daļām), kurās tiek nodrošināti tādi paši standarti siltumnīcefekta gāzu mazināšanā, kādi tie ir Eiropas Savienībā. Tikai tā būs iespējams nodrošināt, ka ES noteiktie klimata mērķi negatīvi neietekmēs Eiropas Savienības un tās uzņēmumu konkurētspēju pasaules līmenī.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienība joprojām importē 58 % no savas enerģijas, galvenokārt naftas un gāzes produktus, ES energosistēmas integrācija uzlabos energoapgādes drošību, vienlaikus samazinot atkarību no fosilā kurināmā un tā izmantošanu. Labāka energosistēmu integrācija palielinās arī enerģijas ietaupījumus un dažādos un lokalizēs enerģijas ražošanu, tādējādi padarot Eiropas ekonomiku noturīgāku, kas ir svarīgs krīzes scenāriju aspekts.

Atzinuma projekts tika iesniegts RK plenārsesijā , kas notika 2021. gada 5., 6. un 7. maijā. 

Uzziņai

Eiropas Komisijas izstrādātajā energosistēmu integrācijas stratēģijā ir izklāstīts redzējums, kā paātrināt pārkārtošanos uz labāk integrētu energosistēmu, atbalstot pāreju uz tīru enerģiju un klimatneitrālu ekonomiku un vienlaikus stiprinot enerģētisko drošību, aizsargājot veselību un vidi un veicinot izaugsmi, inovāciju un globālo industriālo līderību. Sīkāku informāciju skatīt šeit .

Atzinums “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” atbilst RK darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” darbības prioritātēm. To izveidoja 2020. gada jūnijā , un tajā darbojas 13 locekļi, kas ir vietējā un reģionālajā līmenī ievēlētas amatpersonas . Grupas mērķis ir nodrošināt, ka ES pilsētas un reģionus nepastarpināti iesaista dažādo iniciatīvu izstrādāšanā, īstenošanā un novērtēšanā saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, kas ir ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija klimatneitralitātes panākšanai līdz 2050. gadam.

Kontaktpersona:

David Crous

Tālr. +32 (0)470 88 10 37

david.crous@cor.europa.eu