Intervija ar Konču Andreu (Concha Andreu, ES/PSE), RK ziņotāju atzinumam par dzimumu līdztiesību

Larjohas autonomā apgabala ministru prezidente Konča Andreu Rodrigesa ( Concha Andreu Rodríguez , ES/PSE) šajā intervijā runā par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju un Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sievietēm. Konča Andreu ir ziņotāja atzinumam, ko šonedēļ pieņēmusi Eiropas Reģionu komitejas (RK) Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisija (SEDEC). Plenārsesijā atzinumu paredzēts pieņemt oktobrī.

Jūs esat ziņotāja RK atzinumam par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju. Kāds ir jūsu viedoklis par Komisijas priekšlikumiem un kādi ir jūsu sagatavotā atzinuma galvenie ieteikumi?

Paziņojums “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam” ir ļoti vērtīgs instruments, lai panāktu konkrētu progresu dzimumu līdztiesības jomā Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu laikā, kad tiek atzīmēta Pekinas deklarācijas un rīcības platformas 25. gadadiena. Tas bija pirmais vispārējais rīcības plāns ar mērķi veicināt sieviešu un vīriešu līdztiesību. Neraugoties uz to, ka ir pagājis laiks, tas joprojām ir aktuāls, jo dzimumu līdztiesības jomā darāmā vēl ir daudz. Eiropas Komisijas paziņojums arī palīdzēs mums sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo dzimumu līdztiesība ir būtisks iekļaujošas un ilgtspējīgas attīstības faktors.

Tomēr stratēģijas pārvaldību var vēl uzlabot. Tajā nav pietiekami ņemtas vērā pašvaldības. Tā kā mēs īstenojam to politikas jomu pārvaldību, kas tieši ietekmē iedzīvotājus, mums ir jābūt iesaistītiem šajā procesā, tāpēc aicinām Eiropas Komisiju atzīt mūs par stratēģiskiem partneriem šīs stratēģijas izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā.

Kā jūs raksturotu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sievietēm?

Pēc vairākus mēnešus ilgušās Covid-19 pārvaldības manā reģionā – vienā no pirmajiem un pandēmijas vissmagāk skartajiem reģioniem Spānijā, varu teikt, ka krīzes izpausmes ir bijušas ļoti atšķirīgas. Vajadzēja reaģēt ne tikai uz veselības vai ekonomikas krīzi, bet bija jārisina arī sociālās problēmas, ko radījusi nevienlīdzība.

Covid-19 krīze nav radījusi lielāku nevienlīdzību, bet ir vēl skaidrāk atklājusi jau esošo nevienlīdzību, kuras viena no galvenajam izpausmēm ir dzimumu nevienlīdzība. Visos atzinuma punktos ir iekļautas rindkopas par Covid-19, kurās esam pievērsušies ar dzimumu saistītai vardarbībai, ko pastiprināja vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, un grūtībām, ar ko daudzas sievietes visā Eiropas Savienībā saskārās, lai apvienotu tāldarbu ar rūpēm par ģimeni, kā arī faktam, ka pandēmijas laikā pirmajās līnijās strādāja sievietes (veselības aprūpes personāls, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes darbinieki, darbs mājsaimniecībā, tirdzniecībā utt.), sieviešu neaizsargātības pieaugumam jaunattīstības valstīs u. c.

Stratēģija tika izstrādāta un publicēta pirms Covid-19 sabiedrības veselības krīzes uzliesmojuma, tādēļ varam teikt, ka šobrīd tā ir nepilnīga un būtu jāizvērtē, kā krīze vēl jo skaidrāk ir parādījusi sieviešu un vīriešu pašreizējo nevienlīdzību. Gūstot mācību no šīs krīzes, mums ir jāparedz instrumenti, ar ko palielināt sieviešu izturētspēju turpmākajās krīzēs.

Jūs esat pirmā sieviete Larjohas autonomā apgabala ministru prezidentes amatā. Kā reģionālā valdība veicina dzimumu līdztiesību?

Reģionālajā valdībā esam izveidojuši pirmo līdztiesības struktūru – Līdztiesības ģenerāldirektorātu, kas koordinē pasākumus līdztiesības jomā ar Starpresoru līdztiesības komisijas starpniecību. Lai veicinātu līdztiesības pasākumus dažādās nozarēs, minētajā komisijā ir pārstāvētas visas ministrijas. Tas dod mums iespēju risināt konkrētas nevienlīdzības problēmas, piemēram, lauku apvidos, nodarbinātības, samierināšanas un kultūras jomā.

Papildus darbam, kas saistīts ar dzimumu līdztiesības pieejas iekļaušanu administrācijas ikdienas darbā, kas ir būtiski, mēs patlaban strādājam pie likumdošanas pilnveidošanas, lai panāktu, ka šī struktūra, kuras uzdevums ir dzimumu līdztiesības transversālo aspektu iekļaušana, kļūtu par pastāvīgu pārvaldes struktūru un veicinātu līdztiesību visu pārējo sociālo partneru vidū. Turklāt mēs uzskatām, ka izpratnes veidošanai un informēšanai par līdztiesības jautājumiem ir svarīga nozīme līdztiesības veicināšanā reģionālajā līmenī; juridiski represīvais aspekts ir būtisks un vajadzīgs, taču uzskatu, ka reālas pārmaiņas varēs panākt tad, ja sabiedrība atbalstīs šos līdztiesības un daudzveidības ideālus un principus.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs patlaban sagatavojam Līdztiesības likumu un piedalāmies iniciatīvās, kas aizstāv šo principu, piemēram, manifestā “Kur ir sievietes?” — iniciatīvā, ko uzsāka Eiropas Parlamenta birojs Spānijā un kas ikgadējā ziņojumā vērtē to, cik daudz sieviešu piedalās sabiedriskos pasākumos, kuros ir vairāk nekā viens referents, lai gadu no gada palielinātu iesaistīto sieviešu skaitu; šim manifestam jau ir pievienojušās vairāk nekā 150 iestādes, plašsaziņas līdzekļi, uzņēmumi, organizācijas utt.

Ko Eiropas līmenī var darīt Eiropas Reģionu komiteja un pārējās ES iestādes?

Patlaban ir sākušās debates par šo stratēģiju, kura būs jāapstiprina Padomei un Eiropas Parlamentam. Minētais atzinums ir Reģionu komitejas ieguldījums šajā procesā, taču papildus stratēģijas pieņemšanas norisei, kurā esam iesaistīti, mēs aicinām atzīt mūsu – pašvaldību kā galveno partneru – lomu šīs stratēģijas īstenošanā.

Ņemot vērā mūsu pienākumus publiskās politikas pārvaldībā, mēs ņemam vērā dzimumu līdztiesības aspektu visās politikas jomās. Atzinumā esam formulējuši vairākus aicinājumus Eiropas Savienības iestādēm un prasām, lai mēs tiktu strukturētā veidā iesaistīti Eiropas Savienības tīklā ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, kā arī izpratnes veidošanas un komunikācijas kampaņā, kas Eiropas mērogā tiks uzsākta ar mērķi apkarot dzimumu stereotipus. Mēs arī prasām nodrošināt pienācīgu finansējumu dzimumu līdztiesības politikai, izmantojot daudzgadu finanšu shēmā paredzētās programmas.

Komitejas locekļu vidū sieviešu īpatsvars ir ļoti mazs, un tas zināmā mērā atspoguļo sieviešu zemo pārstāvības līmeni vietējās un reģionālās pārstāvības amatos. Lai gan situācija mainās, visā Eiropā joprojām ir ļoti maz sieviešu, kurām ir uzticētas politiskas pilnvaras. Reģionu komitejai būtu jāpieņem dzimumu paritātes stratēģija, kā to jau ir darījušas dažas tajā pārstāvētās politiskās partijas, tādējādi skaidri norādot uz nepieciešamību mainīt situāciju.

Turklāt mēs esam ideāla struktūra, kurā Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības var iepazīstināt ar paraugpraksi dzimumu līdztiesības jomā un veikt paraugprakses apmaiņu, un mums ir jāturpina darbs, lai RK kļūtu par debašu un pieredzes apmaiņas telpu, kurā visi reģioni un to iedzīvotāji var gūt rosinošas idejas un uzzināt par darbībām, kas attiecas uz mūsu teritorijām.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr.: +32 473536887

lauri.ouvinen@cor.europa.eu