Viscaur Eiropas Savienībā jauna un izglītota darbaspēka zaudēšana ir milzīgs izaicinājums vietējām kopienām. Eiropas Reģionu komiteja (RK) brīdina, ka intelektuālā darbaspēka emigrācija apdraud Eiropas projekta ilgtspēju ilgtermiņā, ja netiks novērsta sociālā un ekonomiskā nelīdzsvarotība starp tiem reģioniem, no kuriem darbaspēks aizplūst, un tiem, kuri to uzņem. RK plenārsesijā 12. februārī pieņēma atzinumu , ko izstrādājis un ar ko iepazīstināja Klužas-Napokas pilsētas mērs un bijušais Rumānijas premjerministrs Emīls Boks ( Emil Boc ) (RO/PPE).

Saskaņā ar globālās konkurētspējas indeksu daudzas ES austrumu un dienvidu dalībvalstis pašlaik ierindojas to pasaules valstu vidū, kurām ir vislielākās grūtības noturēt talantīgus cilvēkus. Piemēram, gandrīz 3 miljoni rumāņu pašlaik dzīvo kādā citā dalībvalstī, un īpaši tas attiecas uz augsti kvalificētiem darba ņēmējiem. Tas rada apburto loku, kas apgrūtina pāreju uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu ekonomikas modeli, kura pamatā ir uz zināšanām balstīta ekonomika un produkti ar augstu pievienoto vērtību.

“Ir ārkārtīgi svarīgi panākt līdzsvaru starp diviem ES pamatprincipiem: darbaspēka pārvietošanās brīvību un reģionu ekonomisko un sociālo konverģenci. Iedzīvotājiem un darba ņēmējiem ir jābūt iespējai brīvi pārvietoties ES teritorijā, taču tikai tad, ja viņi to vēlas, nevis tāpēc, ka viņus no reģioniem izstumj nabadzība un saimniecisko iespēju trūkums,” norāda Emīls Boks.

Tādēļ Komiteja aicina jauno Eiropas Komisiju vēl aktīvāk censties mazināt reģionālās atšķirības, izmantojot pielāgotu politiku un tādus instrumentus, kas apvieno kohēzijas politiku un citus finansējuma avotus. EESK atzinīgi vērtē Komisijas politisko apņemšanos Eiropā nodrošināt taisnīgu minimālo algu, jo šādi tiktu risinātas ar dzīves līmeni un darba apstākļiem saistītās problēmas un tas tieši ietekmētu dzīves kvalitāti reģionos, no kuriem darbaspēks aizplūst.

RK atzinumā ierosināts iedarbināt ES līmeņa mehānismu, lai integrētu un koordinētu intelektuālā darbaspēka emigrācijai veltītus politikas pasākumus, jo visi ar to saistītie aspekti (intelektuālā darbaspēka imigrācija, intelektuālā potenciāla nelietderīga izmantošana, intelektuālā darbaspēka aprite un atpakaļmigrācija) ir jārisina kopā ar vietējo, reģionālo un valsts līmeni. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai novērstu strukturālos faktorus, kas saasina intelektuālā darbaspēka emigrāciju, piemēram, izglītības, transporta vai digitālās infrastruktūras trūkumu. Tieši pašvaldības vislabāk var apzināt gan savas konkrētās priekšrocības, gan talantus, gan nepieciešamos pasākumus.

“Pilsētu un reģionu uzdevums ir izstrādāt inovatīvu politiku, kā saglabāt un no jauna piesaistīt talantus. Dzīves kvalitātes uzlabošana ir ļoti spēcīgs izglītota darbaspēka piesaistīšanas un saglabāšanas instruments,” uzsver ziņotājs Emīls Boks, norādot, ka pēdējos 20 gados Klužas-Napokas aglomerācijā ir izdevies ievērojami palielināt iedzīvotāju skaitu. Pēdējā desmitgadē pilsētā ir bijis visaugstākais izaugsmes rādītājs valstī, un globālajā dzīves kvalitātes indeksā tā ierindota starp labākajām Rumānijas pilsētām. Mērs skaidro, ka tas panākts ar līdzdalīgas pārvaldības modeli, kurā iesaistītas augstskolas, privātais sektors, NVO, iedzīvotāji un publiskā pārvalde un kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta uz zināšanām balstītas ekonomikas un inovācijas ekosistēmu attīstībai, kā arī kvalitatīvu darbvietu, izglītības un pakalpojumu — piemēram, kultūras pasākumu — nodrošināšanai.

“Pilsētas un reģioni var palielināt savu pievilcību, vairāk izmantojot tādu politiku un instrumentus, kas vietējā līmenī stimulē uzņēmējdarbības garu, pašnodarbinātību un alternatīvus uzņēmējdarbības attīstības modeļus. Nozīmīgs vietējās izaugsmes un attīstības dzinējspēks ir partnerība starp vietējām pašvaldībām, uzņēmumiem un augstskolām. Ir ļoti svarīgi atzīt augstskolu un profesionālās izglītības un apmācības nodrošinātāju lomu vietējā attīstībā un uz zināšanām balstītā ekonomikā,” secina Emīls Boks.

Sīkāka informācija:

Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padome ( EYCS ) 2020. gada 20. februārī rīkos politikas debates par tematu “Intelektuālā darbaspēka aprite — dzinējspēks Eiropas izglītības telpā”. Pēc ES Padomes prezidentvalsts Horvātijas uzaicinājuma ziņotājs Emīls Boks 23. janvārī iepazīstināja Padomes Izglītības komiteju ar RK atzinuma projektu . Prezidentvalsts Horvātija savās prioritātēs ir iekļāvusi līdzsvarotas mobilitātes nodrošināšanu zinātniekiem un pētniekiem, kā arī kvalitatīvas izglītības un mūžizglītības veicināšanu un nākotnes darbvietām nepieciešamo prasmju pilnveidošanu.

2018. gada novembrī RK publicēja pētījumu “Darbaspēka emigrācijas problēmas risināšana: vietējā un reģionālā dimensija”, kurā piedāvāti veidi, kā reģioniem palielināt savu pievilcību, lai tie spētu paturēt un atgūt jaunos speciālistus; pētījumā aplūkotas 30 sekmīgas iniciatīvas, ko pašvaldības īstenojušas 22 dalībvalstīs.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 22822063

lauri.ouvinen@cor.europa.eu