Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Ilgtspējai jābūt Eiropas vadošajam principam  
Pēc ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) ignorēšanas Eiropadomē pilsētas un reģioni aicina ap tiem centrēt Eiropas nākamo ilgtermiņa stratēģiju

Eiropas Reģionu komitejas jūnija plenārsesijas laikā saruna ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku Jirki Katainenu ( Jyrki Katainen ) galvenokārt bija vērsta uz domu, ka IAM ir jāliek pamatā ES ilgtermiņa stratēģijai ilgtspējīgas Eiropas veidošanai līdz 2030. gadam. RK locekļi pieņēma arī Arnolda Abramaviča ( Arnoldas Abramavičius ) (LT/PPE) atzinumu , kas vērsts uz reģionu un pilsētu lomu IAM pielāgošanā vietējam kontekstam.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā 2015. gada septembrī pieņemtie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi iezīmē plānu, kam jāvada turpmākā ekonomiskās un sociālās attīstības gaita visā pasaulē. Katrs no šiem 17 mērķiem ietver konkrētus apakšmērķus (kopā 169), kas vērsti uz nabadzības novēršanu, vides aizsardzību un labklājības nodrošināšanu laikposmā līdz 2030. gadam. 2019. gada janvārī Eiropas Komisija prezentēja pārdomu dokumentu par ilgtspējīgāku Eiropu un ierosināja trīs scenārijus šo mērķu un apakšmērķu sasniegšanai. Vienā no scenārijiem ierosināts pieņemt visaptverošu ES IAM stratēģiju. Eiropas Reģionu komiteja vēlas iet soli tālāk.

“Ja Eiropa vēlas parādīt, ka tai tiešām rūp taisnīgums un klimata pārmaiņas, nepietiek ilgtspēju pieminēt zemsvītras piezīmē — tai ir jākļūst par atskaites punktu nākamajiem desmit gadiem. Lai gan ir skumji, ka ES dalībvalstīm trūkst politiskās gribas pilnībā apņemties īstenot 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķus, Komiteja savu nostāju nemainīs, jo alternatīvas nav: ilgtspējīga ES mums ir jāveido sadarbībā ar reģioniem un pilsētām,” norādīja RK priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs ( Karl Heinz Lambertz ) .

Tā kā 65 % no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķos iekļautajiem 169 apakšmērķiem nav iespējams sasniegt bez vietējo un reģionālo dalībnieku iesaistes ( ANO ), Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam noteikto tālejošo mērķu sasniegšana ir lielā mērā atkarīga no augšupējas pieejas un daudzlīmeņu pārvaldības. Nesena aptauja , ko RK veica kopā ar ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) par vietējā un reģionālā līmeņa ieguldījumu atklāj, ka 59 % respondentu pašlaik strādā pie IAM īstenošanas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens teica: “ Reģionu komiteja, pilsētas, pašvaldības un reģioni ir galvenie mūsu īstenošanas un inovācijas partneri. Bez šīs ciešās saiknes mēs nevarētu sasniegt tos mērķus, par kuriem esam kopā pieņēmuši lēmumu ES līmenī ", piebilzdams, ka " Inovācijas nāk no reģioniem. Katra inovācija tiek veikta kādas pilsētas vai pašvaldības teritorijā ."

“Daudzi ES reģioni ir uzņēmušies iniciatīvu pielāgot IAM vietējam kontekstam un uzskatāmi parādījuši, ka reģioniem un pilsētām ir nozīmīga loma ne tikai īstenošanā, bet arī politikas veidošanā pilsoņiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām pietuvinātā līmenī. Daudzas saistības, ko uzņēmušies reģioni, pārsniedz valsts līmeņa mērķus. Viens no piemēriem ir Espo — pilsēta, kurā es dzīvoju, kura ir otrā lielākā pilsēta Somijā un kura ir apņēmusies ANO IAM 25+5 pilsētu līderības programmas ietvaros Programmas 2030. gadam mērķus sasniegt līdz 2025. gadam un globālā mērogā atbalstīt arī citu valstu pārveides procesu,” norādīja Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Marku Markula .

“Ja vēlamies panākt, lai neviens netiktu atstāts novārtā, IAM ir jāiekļauj visās ES politikas jomās un ir vajadzīgs reģionālo, valsts un ES fondu atbalsts un integrācija. Lai Eiropas modelis kļūtu ilgtspējīgāks un iekļaujošāks, ir jāveic pamatīgas strukturālas reformas. Eiropas pusgada un visiem reģioniem paredzētas spēcīgas kohēzijas politikas saskaņošana ar IAM ir priekšnosacījums veiksmīgai šo mērķu īstenošanai vietējos apstākļos, taču tie ir jābalsta uz tiesiski saistošu rīcības kodeksu visu pārvaldības līmeņu partnerības jomā. Instrumenti jau ir pieejami, bet ir nepieciešama politiskā griba IAM noteikt par prioritāti ,” teica Arnolds Abramavičs (LT/PPE), RK ziņotājs par tematu “Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): pamats ES ilgtermiņa stratēģijai ilgtspējīgas Eiropas veidošanai līdz 2030.gadam” un Zarasu rajona pašvaldības padomes loceklis.

2019. gada 8.un 9. oktobra plenārsesijā tiks izskatīts īpašs RK atzinums par ilgtspējīgas attīstības mērķu “planētas pīlāru”.

Vispārīga informācija

Atzinums “ Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM): pamats ES ilgtermiņa stratēģijai ilgtspējīgas Eiropas veidošanai līdz 2030.gadam ” ir RK atbilde uz Eiropas Komisijas pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” , kas tika prezentēts 2019. gada janvārī. Šajā dokumentā ierosināti trīs scenāriji ar mērķi veicināt debates par to, kā turpināt virzību uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu Eiropas Savienībā. Šie scenāriji ir šādi:

1. 1. scenārijs — visaptveroša ES IAM stratēģija, lai virzītu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darbības;

2. 2. scenārijs — Komisija turpina integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus visās attiecīgajās ES politikas jomās, taču nenodrošina dalībvalstu rīcību;

3. 3. scenārijs — lielākas uzmanības pievēršana ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot ES līmenī pašreizējos ilgtspējas mērķus.

Kontaktpersona:

Carmen Schmidle

Tālr. +32 (0)494 735787

carmen.schmidle@cor.europa.eu