Lai pārvarētu klimata krīzi un uzlabotu iedzīvotāju veselību un dzīves līmeni, ļoti liela nozīme ir transporta dekarbonizācijai. Atzinumos par Eiropas transporta tīklu un jauno pilsētmobilitātes satvaru, kas pieņemti 11. oktobra plenārsesijā, Eiropas Reģionu komiteja (RK) aicina izstrādāt labākus noteikumus un paredzēt atbilstošus finanšu līdzekļus, lai ar pieejamiem un ilgtspējīgiem transporta tīkliem savienotu ES teritorijas, kā arī izstrādāt cenas ziņā pieejamas pilsētu transporta sistēmas, kuras nerada emisijas.
Eiropas pilsētām un reģioniem ir būtiska nozīme pieejama un ilgtspējīga transporta veicināšanā un pilnveidošanā Eiropas Savienībā. Tieši pašvaldības ir vienas no galvenajiem dalībniekiem, kam jāsasniedz dekarbonizācijas mērķi, par kuriem panākta vienošanās ES līmenī, un jāveido transporta tīkli ES teritorijām, kas stiprina sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un neļauj pieaugt mobilitātes iespēju nabadzības riskam lauku apvidos.
Eiropas Reģionu komitejas locekļi 11. oktobra plenārsesijā pieņēma atzinumus par Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un par jauno pilsētmobilitātes satvaru, aicinot gādāt, lai pašvaldības būtu ciešāk iesaistītas politikas veidošanā un norādījumu izstrādē par ilgtspējīgu un pieejamu transporta sistēmu ieviešanu ES reģionos un pilsētās.
Pašvaldības aktīvi piedalās transporta infrastruktūras plānošanā un finansēšanā savā teritorijā. Tāpēc atzinumā “Pamatnostādnes Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstībai”, ko RK locekļi pieņēma 11. oktobra plenārsesijā, viņi aicina vairāk iesaistīt reģionus Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pārvaldības struktūrā.Komiteja uzsver, ka nepilnību novēršana, problēmu atrisināšana un tehnisko šķēršļu likvidēšana transporta nozarē ir labākais veids, kā Eiropas iedzīvotājiem nodrošināt konkrētu Eiropas pievienoto vērtību. Atzinumā norādīts, ka TEN-T, kas attiecas uz Eiropas mēroga multimodālā transporta tīkla ieviešanu un attīstību un kurā priekšroka tiek dota tādiem transporta veidiem, kas vismazāk kaitē videi, nodrošina spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību un ir visu reģionu kohēzijas un savienojamības pamats.
Transporta radītās CO2 emisijas, it īpaši no vieglajiem automobiļiem un furgoniem, veido trešdaļu no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Nodrošinot mazemisiju un bezemisiju mobilitātes infrastruktūru, TEN-T pildīs svarīgu funkciju Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma klimata mērķu sasniegšanā. Pašvaldības norāda uz sociālekonomiskajiem ieguvumiem, ko pārrobežu projekti dod attiecīgajām teritorijām, taču uzsver, ka saistībā ar TEN-T ir jāņem vērā plašs problēmu klāsts, kas jārisina ES reģioniem.
RK locekļi arī uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri noteikumi par klimatam nekaitīgu transporta veidu veicināšanu un transporta infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņu sekām un ar tām saistītajiem jaunajiem riskiem.
Jaunakvitānijas reģiona padomes locekle un šī atzinuma ziņotāja Izabella Budino (Isabelle Boudineau) (FR/PSE) norāda: “Grūtības importēt kviešus un izejvielas, kas patlaban ir bloķētas Ukrainā, apliecina, ka efektīvas Eiropas transporta sistēmas izveide ir kas vairāk nekā tikai ekonomiska vajadzība; tā ir nepieciešama Eiropas suverenitātei. Tāpēc ir obligāti jāpabeidz TEN-T izveide, izstrādājot pārrobežu transporta projektus. Mums ir jāuzlabo un ciešāk jāintegrē pilsētu mezgli transporta sistēmā, lai cilvēku brīva pārvietošanās un preču brīva aprite kļūtu par realitāti ikvienam.”
Attiecībā uz Eiropas Komisijas ierosināto jauno pilsētmobilitātes satvaru RK locekļi uzsver, ka pēc desmitiem gadu ilgušiem nepietiekamiem ieguldījumiem sabiedriskajā transportā Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas pret Ukrainu sekas ir saasinājušas finansējuma trūkumu, ar ko saskaras pašvaldības. Tas var apdraudēt pašvaldību apņemšanos sniegt labākus un tīrākus transporta pakalpojumus iedzīvotājiem gan pilsētās, gan lauku apvidos.
Pilsētu teritorijas pašlaik rada aptuveni 23 % no ES kopējām transporta emisijām, tāpēc atzinumā “Jaunais pilsētmobilitātes satvars” RK locekļi uzsver, ka sabiedriskajam transportam jākļūst par ES pilsētmobilitātes pamatu, ko papildina uzlaboti nosacījumi aktīvākai mobilitātei, kā arī mikromobilitātei un citiem novatoriskiem risinājumiem.
Ziņotāja, Luksemburgas pilsētas domes deputāte Linda Gāša (Linda Gaasch) (LU/Zaļie), norāda: “Stimulēt pārvietošanos ar kājām un ar velosipēdu, pilnveidot un nostiprināt sabiedriskā transporta sistēmas un rast bezemisiju loģistikas risinājumus – tā ir pilsētmobilitātes nākotne.Savā atzinumā par pilsētmobilitātes satvaru Eiropas Reģionu komiteja sūta spēcīgu signālu pārējām Eiropas iestādēm: pilsētas un reģioni ir gatavi mobilitātes pārkārtošanai!”
Turklāt, lai nodrošinātu savienojamību piepilsētu un lauku apvidos un mazinātu mobilitātes iespēju nabadzību, ir viscaur jāpalielina sabiedriskā transporta jauda un jārod stratēģiskāka pieeja inovācijai (piemēram, sabiedriskajam transportam pēc pieprasījuma), teikts atzinumā. Pilsētu un piepilsētu saimnieciskā labklājība ir cieši saistīta ar mobilitātes plūdumu; lai šo plūdumu panāktu un lai sasniegtu ES ilgtspējas mērķus, ir būtiski jāuzlabo pašvaldību piekļuve ES līdzekļiem. Atzinumā arī aicināts aktīvāk iesaistīt pašvaldības politikas izstrādē gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, vienlaikus norādot uz ievērojamo neizmantoto aktīvās mobilitātes (staigāšanas un riteņbraukšanas) potenciālu, kas var dot nozīmīgus līdzieguvumus veselībai un sabiedrībai un kam nepieciešami ļoti nelieli ieguldījumi.
Vispārīga informācija:
Eiropas transporta tīkla (TEN-T) politikas pārskatīšana, ko Eiropas Komisija ierosināja 2021. gada decembrī, ir Eiropas mēroga multimodālā transporta tīkla izveide ar mērķi novērst nepilnības, likvidēt trūkumus un tehniskos šķēršļus un stiprināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā. Šī politika atbalsta inovācijas, jaunu tehnoloģiju un digitālo risinājumu piemērošanu visiem transporta veidiem, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus. Uzdevums ir uzlabot infrastruktūras izmantošanu, samazināt transporta ietekmi uz vidi, paaugstināt energoefektivitāti un palielināt drošību. Lai mazinātu sekas, kādas transportam un infrastruktūrai radījis Krievijas iebrukums Ukrainā, Komisija 2022. gada jūlijā grozījaTEN-T politiku, stiprinot transporta savienojumus ar Ukrainu.
Atbalstot pāreju uz tīrāku, zaļāku un viedāku mobilitāti, 2021. gada decembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jauno pilsētmobilitātes satvaru. Tajā aicināts izveidot spēcīgāku sabiedriskā transporta tīklu, izstrādāt efektīvu bezemisiju pilsētu loģistiku un precīzāk pārvaldīt mobilitātes plūsmas, izmantojot multimodālus mezglus un digitālos risinājumus. Satvarā sniegti norādījumi vietējai rīcībai, un tā mērķis ir atbalstīt pilsētas un reģionus kā svarīgus transporta mezglus vienotajā tirgū.
Lai atbalstītu mērķi – ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu transportu visām Eiropas pilsētām un reģioniem –, Eiropas Reģionu komiteja ir nākusi klajā ar kampaņu “Zaļais kurss vietējā līmenī”. Šīs iniciatīvas mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrā izvirzīt reģionus un pilsētas, lai klimata jomā dotu iespēju rīkoties vietējā un reģionālā līmeņa politiķiem un lai vietējās kopienās visā Eiropas Savienībā rezultatīvāk īstenotu ilgtspējīgus ES finansētus projektus.
Kontaktpersona:
Theresa Sostmann
Tālr. +32 475999415
Theresa.Sostmann@cor.europa.eu