Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Stiprināt teritoriālo sadarbību Eiropā: labākais risinājums mūsu kopīgajai nākotnei  

Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētāja Karl-Heinz Lambertz un Baleāru salu priekšsēdētājas, RK locekles un Pireneju–Vidusjūras eiroreģiona priekšsēdētājas Francina Armengol ievadraksts pirms Eiropas Teritoriālās sadarbības grupas platformas 9. ikgadējās sanāksmes, kas notiks 2019. gada 27. septembrī Palmā, Maļorkā.

Šķēršļu likvidēšana un teritoriālās sadarbības veicināšana starp dalībvalstīm vienmēr ir bijusi sinonīms Eiropas integrācijai un solidaritātei. ES kopš tās izveidošanas pirms vairāk nekā 60 gadiem ir atbalstījusi šos centienus, kas vērsti uz teritoriālās kohēzijas padziļināšanu, reģionālās nevienlīdzības novēršanu un vienotā tirgus atvēršanu. Tomēr administratīvā sloga, ieguldījumu trūkuma un neseno politisko notikumu, piemēram, migrācijas krīzes, dēļ teritoriālās sadarbības piedāvātās iespējas vēl nav pilnībā izmantotas.

Tā kā iekšējos pierobežas reģionos dzīvo 150 miljoni cilvēku jeb 30 % no visiem ES iedzīvotājiem, sadarbība tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība, transports, veselības aprūpe un kultūra ir būtiska, lai nodrošinātu vienotā tirgus integritāti un Eiropas integrāciju. Aizsardzība, atbalsts un ieguldījumi pārrobežu sadarbībā sniedz labumu ne tikai pierobežas kopienām, bet arī Eiropas Savienībai kopumā. Ieviešot tādus politikas pasākumus un programmas kā Eiropas teritoriālā sadarbība un ES reģionālie fondi (kohēzijas politika), ES ir atbalstījusi pārrobežu sadarbību pēdējo 30 gadu laikā.

Īpaši svarīga loma integrācijas padziļināšanā Eiropā ir bijusi eiroreģioniem un Eiropas teritoriālās sadarbības grupām (ETSG), kur divi vai vairāki dažādu ES dalībvalstu reģioni sadarbojas kopīgu ekonomisko, sociālo, kultūras un politisko interešu jomās.

Eiroreģions “Pireneji–Vidusjūra” , kurš uzsāka darbību 2004. gada oktobrī, atbalsta teritoriālo sadarbību starp Kataloniju, Baleāru salām un Oksitāniju, tiecoties kļūt par inovatīvu un ilgtspējīgu eiroreģionu. Tas arī atjauno kopīgu politisko un kultūras identitāti. Turklāt tas ir palīdzējis uzsākt tādus projektus kā godalgotā Serdaņas slimnīca, kas atrodas Pirenejos uz Francijas un Katalonijas robežas un ir pirmā pārrobežu slimnīca Eiropā.

Iedzīvotāji pārrobežu reģionos var runāt dažādās valodās un atšķirties kultūras ziņā, taču bieži vien viņi saskaras ar vieniem un tiem pašiem šķēršļiem ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Atšķirības kompetenču, struktūru un tiesību aktu ziņā starp pierobežas reģioniem ir atturējušas no daudzām sadarbības iespējām. Eiropas Komisija ir norādījusi, ka pārrobežu sloga pilnīga likvidēšana faktiski palielinātu IKP par 8 %, un veikusi pasākumus birokrātijas mazināšanai. Tomēr priekšlikumi ieviest apdzīvotības blīvuma kritērijus pierobežas teritorijās, apsverot piekļuvi finansējumam, rada risku, ka tiks kavēta teritoriālā sadarbība.

ES izstrādā jaunu Eiropas pārrobežu tiesisko mehānismu , kas ļaus divām vai vairākām vietējām vai reģionālajām pašvaldībām parakstīt nolīgumu un uzsākt pārrobežu sadarbību. Tas var potenciāli veicināt projektus starp pierobežas teritorijām, ļaujot reģioniem saskaņot tiesību aktus attiecīgajās dalībvalstīs. Ir skaidrs, ka šie un citi pasākumi, kas paredzēti, lai atbalstītu reģionālo, teritoriālo, starptautisko un pārrobežu sadarbību, jaunajam Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai būtu jāuzskata par prioritāti. Acīmredzami skaidrs ir arī tas, ka sekmīgai pārrobežu sadarbībai ir jānodrošina reģioniem spējas pašiem plānot programmas un pieņemt lēmumus.

Pat ar pareizo politiskās gribas līmeni un samazinātu administratīvo slogu veiksmīgai teritoriālajai sadarbībai ir nepieciešami ieguldījumi. Pašreizējā ES budžeta (2014.–2020. gadam) ietvaros reģionu sadarbībā tiks ieguldīti gandrīz 10 miljardi EUR no kohēzijas politikas fondiem, no kuriem 6,8 miljardi EUR ir paredzēti pārrobežu reģioniem. Ierosinātais teritoriālajai attīstībai paredzēto kohēzijas fondu samazinājums no 2,75 % uz 2,5 % apdraudētu centienus izveidot ekonomiskās attīstības stratēģijas un veicināt Eiropas solidaritāti.

Līdz ar jaunā Eiropas Parlamenta un Komisijas pilnvaru sākumu Eiropas Savienībai visas pūles jākoncentrē uz centieniem apliecināt Eiropas solidaritāti un stiprināt integrāciju. Ja ES vēlas mazināt populismu un reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, globalizāciju, nevienlīdzību, migrāciju un klimata pārmaiņām, mums jāturpina kopīgi strādāt, lai stiprinātu teritoriālo sadarbību un padarītu mūsu reģionus par dzinējspēku, kas virza ilgtspējīgu izaugsmi, sniedzot labumu ikvienam iedzīvotājam visā Eiropas teritorijā.

Informatīva piezīme

Eiropas teritoriālās sadarbības grupu platformas ikgadējā sanāksme šogad notiks Palmā, Maļorkā, 2019. gada 27. septembrī, un to organizē Eiropas Reģionu komiteja partnerībā ar ETSG eiroreģionu “Pireneji–Vidusjūra” un Baleāru salu valdību.