Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Eiropas kritiski svarīgo izejvielu apgādes stiprināšana ir būtiski svarīga zaļajam kursam un svarīgāko nozaru noturībai  

Par Rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā , ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2020. gada septembrī, tiek izstrādāts atzinums , ko vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji apspriedīs Eiropas Reģionu komitejas (RK) 18. marta plenārsesijā. Daudzas Eiropas svarīgākās nozares, jo īpaši tās, kuras ir iesaistītas uz nākotni vērstās tehnoloģijās, ir ļoti atkarīgas no kritiski svarīgām izejvielām, kas pārsvarā tiek importētas no trešām valstīm. Zāras landtāga priekšsēdētāja pirmās vietnieces Izoldes Rīsas (Isolde Ries, DE/PSE) izstrādātajā atzinumā uzsvērta nepieciešamība risināt jautājumu par ES pārmērīgo atkarību no trešām valstīm, veicinot resursu apritīgu izmantošanu, uzlabojot reciklēšanas un piegādes ķēdes un paplašinot kritiski svarīgo izejvielu ieguvi Eiropas Savienībā. Atzinumā arī uzsvērts, ka pašvaldībām ir jāuzņemas būtiska loma kritiski svarīgo izejvielu piegādes nodrošināšanā nākotnē.

Eiropas Komisija izejvielas definē kā kritiski svarīgas, ja tām ir būtiska ekonomiska nozīme un tās nav uzticami un ilgtspējīgi iegūstamas Eiropas Savienībā (ES). ES iegūst vai ražo mazāk nekā 5 % no pasaules kritiskajiem resursiem , lai gan uz ES rūpniecības nozarēm ir attiecināmi aptuveni 20 % no šo resursu kopējā patēriņa pasaules mērogā. Droša un uzticama apgāde ar kritiski svarīgām izejvielām ir būtiska Eiropas svarīgākajām nozarēm, piemēram, autorūpniecībai, tērauda rūpniecībai un veselības nozarei, kurās ir nodarbināti miljoniem Eiropas iedzīvotāju. ES ir īpaši atkarīga no tādu kritiski svarīgu izejvielu importa, kas ir galvenie komponenti uz nākotni orientētās tehnoloģijās, piemēram, akumulatoros vai atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kas palīdz Eiropā virzīt zaļo pārkārtošanos. Pieprasījums pēc šiem resursiem nākamajās desmitgadēs turpinās strauji pieaugt.

Ziņotāja Izolde Rīsa (DE/PSE) , Zāras landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece, sacīja: “ Mūsdienīga ekonomika ar garām vērtību ķēdēm nevar darboties bez drošas, konkurētspējīgas un videi draudzīgas izejvielu piegādes. Mums ir jāaizsargā ES piekļuve kritiski svarīgām izejvielām, efektīvi izmantojot resursus, ilgtspējīgus produktus un inovācijas. Droša un uzticama apgāde ar kritiski svarīgajām izejvielām, kuru iepirkumam jābūt arī vidiski un sociāli atbildīgākam, ir būtiska ne tikai Eiropas rūpniecībai un miljoniem darbvietu, kas no tām ir atkarīgas, bet arī Eiropas zaļā kursa sekmīgai īstenošanai.

Atzinumā uzsvērts, ka pašvaldībām ir jāuzņemas būtiska loma, lai nodrošinātu kritiski svarīgo izejvielu piegādi nākotnē, jo tās ir tieši atbildīgas par tādu rūpniecības projektu apstiprināšanu un uzraudzību, kas saistīti ar kritiski svarīgu izejvielu izmantošanu vai ieguvi Eiropas Savienībā. Atzinumā arī ir aicināts būtiski palielināt reciklēšanas jaudu Eiropas Savienībā. Turklāt būtu jādažādo kritiski svarīgo izejvielu iepirkumi no trešām valstīm un politiski un finansiāli jāatbalsta kritiski svarīgo izejvielu ieguve iekšzemē, lai mazinātu ES atkarību no importa no trešām valstīm. Šis aspekts ir īpaši svarīgs pašreizējiem vai bijušajiem Eiropas kalnrūpniecības reģioniem, kuriem būtu jāizpēta, vai tajos pastāv izejvielu ieguves iespējas.

RK atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota Eiropas Izejvielu alianse , kas ir atvērta visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp reģioniem; Eiropas Komisija par to paziņoja saistībā ar savu rīcības plānu.

Balsojuma par atzinumu galīgais rezultāts tiks paziņots plenārsesijas noslēgumā 19. martā.

Uzziņai:

Eiropas Komisija 2020. gada septembrī nāca klajā ar savu Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plānu . Reizi trijos gados Komisija publicē ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu. 2020. gadā kā kritiski svarīgas tiek klasificētas 30 izejvielas, tostarp vairākas izejvielas, kas enerģētikas nozarē kļūst arvien svarīgākas, piemēram, litijs un kobalts. 2011. gadā kā kritiski svarīgas bija noteiktas tikai 14 izejvielas. Minēto sarakstu un papildu informāciju par izejvielām var atrast šeit . Eiropas Komisija arī publicēja perspektivēšanas pētījumu par ES stratēģiskajām tehnoloģijām un nozarēm kritiski svarīgām izejvielām.

Papildus rīcības plānam Eiropas Komisija izveidoja Eiropas Izejvielu aliansi , kuras mērķis ir vienot rūpniecību, dalībvalstis, reģionus un pilsonisko sabiedrību, lai mazinātu Eiropas atkarību no kritiski svarīgu izejvielu iepirkuma trešās valstīs.

Intervija ar ziņotāju Izoldi Rīsu ir atrodama šeit .

Kontaktpersona:

Tobias Kolonko

Tālr. +32 2 282 2003

tobias.kolonko@ext.cor.europa.eu

Share: