Salām, lauku apvidiem, pārrobežu un kalnu reģioniem ir vajadzīgi īpaši pielāgoti pasākumi, lai saglabātu to pievilcīgumu, novērstu nevienlīdzību un tādējādi līdzsvarotu to nelabvēlīgos ģeogrāfiskos apstākļus. Šādu secinājumu Eiropas Reģionu komiteja (RK) izdara Korsikas reģionālās asamblejas priekšsēdētājas izstrādātajā atzinumā.
Reģioni, kuros ir pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi, piemēram, reģioni ar ļoti zemu iedzīvotāju skaita blīvumu, salas, pārrobežu un kalnu reģioni, lauku apvidi un reģioni, kuros notiek rūpniecības restrukturizācija, aizņem lielāko daļu Eiropas sauszemes platības. Piemēram, kalnu apgabali aizņem 29 % no ES teritorijas, savukārt salās dzīvo vairāk nekā 20,5 miljoni cilvēku (4,6 % ES iedzīvotāju). Savu īpatnību dēļ minētās teritorijas ir īpaši neaizsargātas un augošā sociālā un ekonomiskā nevienlīdzība tajās izpaužas sevišķi jūtami, tādēļ saskaņā ar ES dibināšanas līgumiem Eiropas Savienībai būtu jāveltī tām īpaša uzmanība.
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Vašku Alvešs Kurdeiru (Vasco Alves Cordeiro) paziņoja: “Astotajā kohēzijas ziņojumā atklājas, ka nevienlīdzība Eiropā pieaug un visvairāk skar teritorijas, kurās ir pastāvīgi dabiski vai demogrāfiski traucēkļi. Kohēzijas politikai ir būtiska nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanā Eiropā, un nevienu teritoriju nedrīkst atstāt novārtā. Visas ES politikas jomas, kurās ir teritoriāla dimensija, jāizstrādā ievērojot principu “nekaitēt””.
1. decembra plenārsesijā pieņemtā atzinuma ziņotāja, Korsikas reģionālās asamblejas priekšsēdētāja Marī-Antuanete Mopertjī (Marie-Antoinette Maupertuis) (FR/EA) norādīja: “Ja Eiropas Savienība pienācīgi neņem vērā grūtības tādās teritorijās kā salas, kalni un lauku apgabali, tā neievēro savu dibināšanas līgumu. Minēto reģionu ģeogrāfiskais stāvoklis rada papildu izmaksas tādiem pakalpojumiem kā transports, enerģija, digitālā savienojamība, un tas ir jāņem vērā, lai vēl vairāk nepadziļinātu atšķirības starp reģioniem. Tāpēc Komiteja aicina iekļaut šo reģionu vajadzības ne tikai kohēzijas politikā, bet arī dažādās citās ES politikas jomās ar teritoriālu dimensiju.”
Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētājs Junuss Omaržī (Younous Omarjee) debatēs sacīja: “ES Līguma 174. pants ir vērsts uz vistiešāko kohēzijas politikas mērķi, proti, īstenot solidaritātes principu, lai panāktu visu Eiropas teritoriju vienlīdzību.Darāmā vēl ir daudz: jāturpina popularizēt un atkārtoti apliecināt 174. pantā izklāstītos principus, un Eiropas Reģionu komiteja to arī dara, lai kohēzijas politikai piešķirtu jaunu veidolu.”
RK norāda, ka ar pašreizējiem Eiropas Savienības centieniem kontinentā veicināt kohēziju, proti, Teritoriālās attīstības programmu 2030. gadam un jauno Ilgtermiņa redzējumu par lauku apvidiem, var nepietikt. Īpaši satraucoša ir arī augošā plaisa starp laukiem un pilsētām, kā arī rūpniecības teritoriju lejupslīde, jo, kā teikts atzinumā, tā veicina politisko polarizāciju, sēj iedzīvotājos sajūtu, ka viņiem tiek liegtas demokrātiskās tiesības, un vairo viņu neuzticēšanos valsts un ES iestādēm.
Tāpēc pašvaldību politiķi aicina ES iestādes padarīt teritoriālās ietekmes novērtējumus par vienu no ES politikas veidošanas procesa pamatelementiem, it īpaši tādās politikas jomās kā transports, enerģētika, vienotais tirgus un konkurence, kā arī īstenojot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kas pieņemti, lai paātrinātu atveseļošanu no Covid-19 pandēmijas. RK uzskata, ka šāda pieeja labāk novērstu nevienlīdzību un Eiropā veicinātu ekonomisko kohēziju, ievērojot Eiropas Komisijas nesen ierosināto principu “nekaitēt kohēzijai”.
RK arī mudina dalībvalstis reģionālā vai vietējā līmenī izveidot vienotus kontaktpunktus saistībā ar ES kohēzijas fondiem, lai veicinātu izpratni par šiem resursiem un atvieglotu piekļuvi tiem teritorijās, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski un demogrāfiski apstākļi un kuras bieži saskaras ar darbaspēka trūkumu gan publiskajā, gan privātajā sektorā.
Vispārīga informācija
Iepriekšējā dienā, pirms atzinuma pieņemšanas RK plenārsesijā, ziņotāja Marī-Antuanete Mopertjī 30. novembrī ar to iepazīstināja Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas locekļus. Sanāksmes videoierakstu skatīt šeit.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu, lai samazinātu “dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības”, Eiropas Savienībai “īpaša uzmanība” jāpievērš “lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, piemēram, galējie ziemeļu reģioni ar mazu iedzīvotāju blīvumu, kā arī salas un pārrobežu un kalnu reģioni”.
Eiropas Komisija februārī publicēja Astoto kohēzijas ziņojumu. Tajā sniegts pārskats par pozitīvajām un negatīvajām tendencēm ES reģionos, pilsētās un lauku apvidos: mazāk attīstītie reģioni ir samazinājuši atpalicību, taču daudzos pārejas reģionos attīstība ir apstājusies. Ziņojumā norādīts, ka nevienlīdzība pieaug, it īpaši dalībvalstu iekšienē, un tas nesamērīgi ietekmē teritorijas, kurās ir strukturāli nelabvēlīgi ģeogrāfiskie apstākļi. Oktobrī RK pieņēma savu nostāju par Astoto kohēzijas ziņojumu.
RK kopā ar vadošajām Eiropas pilsētu un reģionu apvienībām ir viena no #CohesionAlliance (Kohēzijas alianse) dibinātājām. Tās mērķis ir apliecināt, ka kohēzija ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un viens no visu tās politikas virzienu un ieguldījumu pamatmērķiem. Plašāka informācija pieejama šeit.
Kontaktpersonas:
Monica Tiberi – priekšsēdētāja runaspersona
Tālr.: +32 479 51 74 43
monica.tiberi@cor.europa.eu
Matteo Miglietta
Tālr. +32 (0)470 89 53 82
matteo.miglietta@cor.europa.eu