Pandēmijas izraisītā krīze, kuras laikā Eiropā ir inficējušies vairāk nekā 11 miljoni un miruši vairāk nekā 270 000 cilvēku, ir apliecinājusi, ka visas reģionālās, starplīmeņa un vietējās pašvaldības ir būtiski dalībnieki, kas nodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Tās pārvalda visas nepieciešamās sanitārās darbības vietējā līmenī, piemēram, karantīnas pasākumus un kontaktu izsekošanu.
Eiropas Starplīmeņa pašvaldību konfederācijas ( CEPLI )* priekšsēdētājs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis Andrē Viola ( André Viola , FR/PSE) , uzstājoties ar atklāšanas runu konferencē “Starplīmeņa pašvaldības – drošības garants iedzīvotājiem cīņā pret Covid-19 krīzi” , teica:
“Mūsu teritorijās tiešu ietekmi rada sociālekonomiskās, ekoloģiskās, ar paaudžu tematiku saistītās un demogrāfiskās pārmaiņas, kas kavē mūsu sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Tādējādi Covid-19 krīze ir iestājusies sarežģītos apstākļos, kad aktuālas ir arī visas iepriekš minētās problēmas. Pamatojoties uz starplīmeņa pašvaldību pilnvarām, mēs īstenojam pasākumus mūsu iedzīvotāju tiešā tuvumā, lai mazinātu šīs ekonomiskās un sociālās sekas. Neaizmirsīsim, ka Eiropa bez vietējām, starplīmeņa un reģionālajām pašvaldībām ir Eiropa bez iedzīvotājiem un teritorijas – tukšs projekts bez nākotnes.”
Pārstāvēdami lielāko Eiropas Starplīmeņa pašvaldību konfederāciju (kas apvieno grāfistes, provinces, departamentus un citas līdzīgas pašvaldības), aicinām ES dalībvalstis un ES iestādes
1) koordinēt darbības visā ES un izveidot atbilstošu finansiālu un sanitāru atbalstu pašvaldībām to cīņā pret Covid-19;
2) nodrošināt starplīmeņa pašvaldībām tiešu piekļuvi jaunajām finansējuma iespējām saskaņā ar instrumentu Next Generation EU , lai varētu mazināt koronavīrusa krīzes negatīvo sociālekonomisko ietekmi;
3) un kopā ar Eiropas Reģionu komiteju iekļaut starplīmeņa pašvaldības turpmākajās sarunās par ES veselības savienību, kā arī konferences par Eiropas nākotni norisēs.
Uzstājoties konferencē, priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) norādīja: “Reģionu priekšsēdētāji un vietējā līmeņa vadītāji no katras Eiropas pilsētas, provinces un apgabala ir neredzamie varoņi, kas aizsargā dzīvību un ekonomiku. Steidzami ir vajadzīgi ieguldījumi: aizkavēta virzība uz vienošanos par ES budžetu un atveseļošanas plāniem apdraud cilvēku dzīvību un mūsu Savienību. Turklāt nedrīkstam kļūdīties: atveseļošanas plāns, kas atbilst tikai valstu vajadzībām, nebūs sekmīgs. Pašvaldības veic pusi no ES publiskajiem ieguldījumiem un ir atbildīgas par vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem, un pašvaldībām tie jāveido tā, lai varētu apmierināt kopienu reālās vajadzības.”
Apvienības“ Partenalia ” prezidents un Ourenses provinces priekšsēdētājs, CEPLI priekšsēdētāja vietnieks Manuels Baltars ( Manuel Baltar , Spānija) sacīja: “Tiešs finansiālais atbalsts pašnodarbinātām personām, medicīnas darbinieku rīcībā nodotas publiskās ēkas, un vadības komitejas, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu ekonomikas atveseļošanos, kā arī pastāvīga informācijas sniegšana iedzīvotājiem: Covid-19 krīze atkal ir parādījusi, ka provinces ir mūsu teritoriju strukturējošie elementi un ka tām ir vislabākās iespējas mazināt lielu ekonomisku, sociālu un sanitāru satricinājumu ietekmi un palīdzēt iedzīvotājiem šādu grūtību laikā.”
RK loceklis Luka Menesini ( Luca Menesini , IT/PSE) teica: “Covid-19 krīzes laikā Itālijas provinces bija iesaistītas ārkārtas situācijas pārvarēšanā. Budžets, ko provinces piešķīra ieguldījumu vajadzībām, 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 14 %, tādējādi sniedzot nozīmīgu ieguldījumu atveseļošanā. Šī krīze sniedz mums iespēju padomāt par jaunu attīstības modeli saskaņā ar ES pamatnostādnēm, taču šim modelim ir jābūt tādam, kas pašvaldībām uztic būtisku lomu.”
“Koronovīrusa krīze vēlreiz parāda, cik svarīgi ir Eiropā problēmas risināt kopīgi un koordinēti. Izolēšanās un apgalvošana, ka draudi nāk no ārpuses, ir nepareizs ceļš un fatāls signāls. Mums ir vajadzīga saliedētība un solidaritāte. Priecājos, ka pēdējo mēnešu laikā daudzi cilvēki ir izrādījuši vēlmi palīdzēt cits citam. Tas, kas darbojas nelielā mērogā, jāizmanto arī plašā mērogā: mūslaiku krīzes apstākļus spēj pārvarēt tikai vienota Eiropa,” sacīja Hannoveres reģiona priekšsēdētājs un Vācijas Apriņķu apvienības runaspersona Hauke Jāgau ( Hauke Jagau ) .
Eno provinces priekšsēdētājs un Valonijas Provinču apvienības ( APW ) priekšsēdētājs Sjeržs Hustašs ( Serge Hustache ) piebilda: “Provinces ir risinājušas īpaši nozīmīgas problēmas, bieži vien nepieredzētas un negaidītas. Tās ir spējušas iesaistīties atvērtības un solidaritātes pieejā sadarbībā ar citiem institucionālajiem dalībniekiem, kas saskārušies ar šīs krīzes sekām.”
Belsko-Bjalas apriņķa priekšsēdētājs un Polijas Apriņķu apvienības ( ZPP ) priekšsēdētājs Andžejs Plonka ( Andrzej Plonka ) sacīja: “Pasaules mērogā raugoties, pandēmiju apkarošana ir atkarīga no starptautisko organizāciju, valdību un farmācijas uzņēmumu veiktajiem pasākumiem. Tomēr, lai efektīvi risinātu šīs problēmas, nepieciešamo pasākumu konkrēta īstenošana ir starplīmeņa pašvaldību kompetencē, jo, ņemot vērā to darbību teritoriālā mērogā, šā uzdevuma veikšanai tās ir vispiemērotākās. Starplīmeņa pašvaldības valstīs ir atbildīgas arī par slimnīcām un svarīgiem krīžu pārvarēšanas sistēmas elementiem. To skaidri apliecina šodien CEPLI sanāksmē gūtās atziņas.”
Timišas žudeca padomes priekšsēdētājs un Eiropas Reģionu komitejas loceklis laikposmā no 2007. gada līdz 2020. gadam Alins-Adrians Nika ( Alin-Adrian Nica , Rumānija) sacīja: “Pandēmija rosināja digitalizācijas procesu, radīja pārdomas par ES solidaritātes politiku un finansējumu un uzsvēra vajadzību piešķirt pienācīgus līdzekļus ekonomikas atveseļošanai un nodot pilnvaras starplīmeņa pašvaldībām, kas sevi ir apliecinājušas kā drošības garants krīzes skartajiem iedzīvotājiem. Mums ir jāizmanto šīs iespējas, citādi mēs neko neesam iemācījušies! ”
Eiropas Parlamenta deputāts un līdzreferents par 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmu Jans Olbrihts ( Jan Olbrycht ) teica: “Koronavīrusa pandēmijas izraisītā ekonomiskā un sociālā kaitējuma novēršanai ir steidzami vajadzīgs finansiāls atbalsts. Tādēļ atveseļošanas plānam ir tik būtiska nozīme krīzes seku pārvarēšanā. Jebkāda kavēšanās ar ES atveseļošanas pasākumu kopuma pieņemšanu varētu ļoti nopietni ietekmēt ekonomikas atveseļošanu krīzes laikā. Jāuzsver, ka ekonomikas atveseļošanai paredzētie līdzekļi būs īpaši vajadzīgi pašvaldībām, jo cīņā pret pandēmiju tās ir priekšgalā.”
* CEPLI ir pirmā Eiropas konfederācija, kas apvieno nacionālās apvienības, kuras pārstāv 1167 starplīmeņa pašvaldības no sešām ES valstīm (Beļģijas, Bulgārijas, Francijas, Vācijas, Polijas un Rumānijas), un divus Eiropas tīklus starplīmeņa pašvaldību sadarbībai – Arco Latino un Partenalia .
Eiropas Starplīmeņa pašvaldību konfederācija ir dibināta 2008. gadā, atzīmējot Romas līguma 50. gadadienu. Darbodamās kā visas Eiropas starplīmeņa pašvaldību sadarbības tīkls, tā cenšas palielināt šo pašvaldību līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā, pārstāvēt to intereses Eiropas līmenī, izveidot pastāvīgu informācijas un labas prakses apmaiņu starp vietējām kopienām, palielināt tādu pasākumu saskaņotību un pamanāmību, ko šīs pašvaldības īsteno Eiropas teritorijā, un veicināt kopīgus sadarbības projektus starp tām.
Kontaktinformācija:
PressCdR@cor.europa.eu