Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Renovācijas vilnis: pilsētas un reģioni gatavi īstenošanai  

Eiropas Reģionu komiteja mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot vienkāršākus un ātrākus pašvaldībām paredzētus finansēšanas mehānismus renovācijas projektu īstenošanai.

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir vienprātīgi pieņēmusi atzinumu par renovācijas vilni — ES plānu, kā uzlabot Eiropas ēku fonda energoefektivitāti. Ar ēkām ir saistīti 40 % Eiropas enerģijas patēriņa un 36 % siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG), tādēļ ēku renovācija ir izšķiroša, lai ES līdz 2050. gadam kļūtu klimatneitrāla. Pilsētas un reģioni aicina pārskatīt valsts atbalsta shēmas, padarīt budžeta noteikumus elastīgākus, lai maksimāli palielinātu ieguldījumus un renovācijas pasākumus, izvirzīt vietējus un reģionālus ēku renovācijas mērķus un integrēt renovācijas projektos atjaunojamos energoresursus.

Pēc plenārsesijas debatēm , kurās piedalījās ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone ( Kadri Simson ), RK ziņotājs atzinumam par renovācijas vilni , Siņjas komūnas (Florence) valdes loceklis un Toskānas reģiona bijušais priekšsēdētājs (2010-2020) Enriko Rosi ( Enrico Rossi ) (IT/PES) sacīja: “Zaļā atveseļošana sākas mūsu mājokļos. Renovācijas vilnis ir viens no zaļā kursa stūrakmeņiem, un ar tā palīdzību varam stimulēt ekonomiku, radīt 160 000 darbvietu būvniecības nozarē, cīnīties pret enerģētisko nabadzību un vienlaikus sasniegt klimatneitralitātes mērķus. Mums jānodrošina, ka jaunās daudzgadu finanšu shēmas, atveseļošanas plāna un valstu un reģionālo fondu resursi tiek izmantoti sinerģijā un netiek novirzīti citur. Lai tas izdotos, nozīmīga loma jāuzņemas pilsētām un reģioniem. Tāpēc mums vajadzīgi konkrēti instrumenti, piemēram, visām pašvaldībām pieejams vietējas tehniskās palīdzības mehānisms, ar kura palīdzību īstenot renovācijas vilni, kā arī darba ņēmēju apmācība, it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, lai palīdzētu radīt vairāk darbvietu.”

RK mudina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izveidot pašvaldībām paredzētus tiešas finansēšanas mehānismus, lai tās varētu īstenot renovācijas projektus. Tā arī mudina saskaņā ar solīto pārskatīt Eiropas valsts atbalsta shēmas ēku energoefektivitātes jomā, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus investīcijām.

Pilsētas un reģioni aicina Eiropas Komisiju kopīgi ar dalībvalstīm izveidot elastīgākus budžeta noteikumus pašvaldībām, lai tās spētu vairāk ieguldīt esošo ēku renovācijā un jaunu sociālo mājokļu būvniecībā. RK arī norāda, ka renovācijas viļņa īstenošanas nolūkā Komisijai un dalībvalstīm ir jāsniedz būvniecības nozarei būtisks atbalsts, lai novērstu zināšanu nepilnības prasmju, tehnoloģiju un darba ņēmēju pārkvalifikācijas jomā.

Renovācijas vilnis ir jāatbalsta ar stabilu tehnisko palīdzību, kas būtu pieejama visām pašvaldībām. Locekļi aicina nostiprināt un decentralizēt EIB ELENA mehānismu, racionalizējot vienota kontaktpunkta modeli, kas sniegtu tehnisko palīdzību visām pašvaldībām un uzņēmumiem.

RK atzinumā Eiropas Komisija un dalībvalstis tiek mudinātas renovācijas vilni pilnībā iekļaut atveseļošanas un noturības programmās, kā arī Eiropas strukturālajos un investīciju fondos (ESI fondos).

RK papildu priekšlikumi renovācijas viļņa sekmīgai izvēršanai visās teritorijās:

  • Pasākumi, ar ko novērst “renoizlikšanu” (izlikšanu no mājokļa renovācijas dēļ). Eiropas Komisijai un visiem valdības līmeņiem ir jānovērš renovācijas izmaksu pārnešana uz īrniekiem, un RK ierosina īres maksas palielinājumu līdzsvarot ar energotaupību.
  • RK mudina Eiropas Komisiju pieprasīt dalībvalstīm, lai tās pilnībā un efektīvi iesaista pašvaldības savu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu izstrādē un īstenošanā, izvēršot efektīvus daudzlīmeņu dialogus enerģētikas un klimata jomā.
  • Renovācijas vilnis ir jāizvērš arī mazāk urbanizētās un nomaļākās teritorijās, tostarp lauku kopienās.
  • Sekmēt aprites procesus būvniecības nozarē un nostiprināt sertifikācijas mehānismus, kas veicinātu celtniecības materiālu un metožu izvēli, pamatojoties uz to dzīves ciklu.
  • Stiprināt vietējās energokopienas un ražojošu patērētāju koncepciju, izmantojot decentralizētu enerģijas ražošanu un stimulus izstrādāt īres cenā iekļauto apkures izmaksu modeli, kas ir Zviedrijā un Somijā plaši piemērots princips, saskaņā ar kuru ēku īpašnieki tiek mudināti taupīt enerģiju, vienlaikus garantējot piemērotu iekštelpu vidi.
  • Paplašināt enerģētiskās nabadzības analīzi, attiecinot to ne tikai uz individuālām mājsaimniecībām, un izmantot “videi draudzīgu ražošanas teritoriju” modeli kā noderīgu atsauci ražošanas nozares iesaistīšanai renovācijas vilnī.
  • Sniegt ievērojamu atbalstu būvniecības nozarei, kuru smagi skārusi krīze un kurā bieži darbojas mazi uzņēmumi.
  • Izstrādāt vērienīgākus risinājumus, lai dekarbonizētu dzīvojamo ēku apkuri un dzesēšanu, kas veido vairāk nekā 80 % no kopējā ES ēku energopatēriņa.
  • Locekļi atzinīgi vērtē Klimata paktu un apņemas atbalstīt tā īstenošanu, it īpaši iesaistot iedzīvotājus. RK atzīst, ka Klimata paktam ir izšķiroša nozīme, lai renovācijas vilnis tiktu plaši izvērsts un lai vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu pieejamas atbilstošas spējas un instrumenti.
  • Locekļi aicina Eiropas Komisiju arī turpmāk izvērst energovadības sistēmu ieviešanu un ēku informācijas modelēšanu ( Building Information Modeling – BIM ).
  • Sistemātiski piemērot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus būvniecības nozarē, lai strauji samazinātu energopatēriņu un plaši ieviestu ilgtspējīgākus pārvaldības modeļus.
  • Ēku energopatēriņa datiem vajadzētu būt bez maksas viegli pieejamiem visā ES.
  • Noteikt vietēja un reģionāla mēroga mērķus atjaunojamo energoresursu integrācijai ēkās.
  • RK atzinīgi vērtē priekšlikumu par viedgatavības indikatoru ( Smart Readiness Indicator – SRI ), kura mērķis ir novērtēt ēku gatavību integrācijai ar viedajām tehnoloģijām un informēt ēku īpašniekus un iemītniekus par rezultātiem.
  • Aktualizēt energoefektivitātes sertifikātu sistēmu, lai palielinātu to ēku fonda īpatsvaru, kurām ir energoefektivitātes sertifikāts.
  • Tiesību aktos nostiprinātajām prasībām attiecībā uz visu esošo publisko ēku iegādi un renovāciju, energoefektivitātes standartu obligātajam minimumam un obligātajiem gada renovācijas rādītājiem jābūt elastīgiem, lai ņemtu vērā ēku dažādās iezīmes un katras teritorijas apstākļus.

Vispārīga informācija

Tiek lēsts, ka enerģētiskā nabadzība skar 34–50 miljonus Eiropas iedzīvotāju. RK atzinumā par renovācijas vilni iekļauts ierosinājums Eiropas Komisijai un dalībvalstīm aplēst enerģētisko nabadzību apakšreģionu līmenī.

Lai gan par energoneefektīvām tiek uzskatītas 75 % Eiropas Savienībā esošo ēku, pašlaik katru gadu renovācija tiek veikta tikai 1 % ēku. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam renovācijas vilnis būvniecības nozarē var radīt 160 000 papildu darbvietu. 

Līdz ar transporta nozares dekarbonizāciju un pilsētu zaļināšanu ES ēku fonda renovācija ir zaļā kursa svarīga prioritāte, ne tikai pateicoties tās potenciālam samazināt gan enerģijas patēriņu, gan CO2 emisijas, bet tā ir arī ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas virzītājspēks. Būvniecības nozare ir lielākais darbvietu radītājs uz katru ieguldīto miljonu euro ( IEA 2020 ).

Renovācijas vilnis tika uzsākts 2020. gada 14. oktobrī ar Eiropas Komisijas paziņojumu “ Eiropas Renovācijas vilnis — par zaļākām ēkām, jaunām darbvietām un labāku dzīvi ”. Tas ir viens no Eiropas zaļā kursa ceļveža galvenajiem pīlāriem.

Renovācijas viļņa mērķis ir novērst šķēršļus ēku renovācijai. Energoefektivitātes finanšu iestāžu grupa ( EEFIG ) ir apzinājusi sešu veidu šķēršļus: strukturāli šķēršļi, informācijas šķēršļi, tirgus nepilnības, speciālo zināšanu trūkums, tādu faktoru apvienojums, kas apgrūtina projektu apkopošanu un/vai efektīvāku teritoriālo pieeju īstenošanu, un regulatīvie šķēršļi. Visi minētie šķēršļi tieši ietekmē pašvaldības un mazina to spēju veikt lielākus ieguldījumus energoefektīvos projektos.

Ēku renovācija ir viena no Eiropas Reģionu komitejas iniciatīvas “Zaļais kurss vietējā līmenī” galvenajām prioritātēm. Tā ir jauna RK iniciatīva, kuras mērķis ir ES pārejas uz klimatneitralitāti priekšplānā izvirzīt pilsētas un reģionus. “Zaļais kurss vietējā līmenī” tika uzsākts 2020. gada 15. jūnijā, izveidojot īpašu darba grupu 13 locekļu sastāvā . Paziņojumu presei skatīt šeit . Tiešsaistes kartē iepazīstieties ar 200 paraugprakses piemēriem, kā vislabāk īstenot zaļo kursu.

Kontaktpersona:

David Crous

david.crous@cor.europa.eu

+32 (0) 470 88 10 37