Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģioniem jābūt Eiropas ekonomikas politikas centrā  

Taupības pasākumi, kas sekoja pēc pēdējās krīzes, liecina – ir jāmaina pašreizējie ES ekonomikas pārvaldības noteikumi un jāveicina publiskie ieguldījumi.

Ekonomikas politikas komisijas ( ECON ) pirmajā sanāksmē pēc vasaras pārtraukuma galvenā uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai iesaistīt pilsētas un reģionus Eiropas ekonomikas atveseļošanas veidošanā pēc Covid-19 krīzes, kā arī jaunas Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas izveidē.

ECON komisijas locekļi rīkoja sākotnējās debates par Atveseļošanas un noturības mehānismu ( RRF ) – šim instrumentam ir paredzēti 672,5  miljardi EUR (312,5 miljardi EUR dotāciju veidā un 360  miljardi EUR aizdevumu veidā), un tā mērķis ir atbalstīt ES valstis reformu īstenošanā un to ieguldījumus ES kopīgajās prioritātēs. Tas ir lielākais finanšu instruments, kas iekļauts 750 miljardu EUR vērtajā atveseļošanas instrumentā Next Generation EU , kas pazīstams arī kā Eiropas atveseļošanas plāns .

Kulēnas mērs Kristofs Rujons ( Christophe Rouillon , FR/PSE) ir galvenais ziņotājs atzinumam “Eiropas atveseļošanas plāns: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments” , ko paredzēts pieņemt 2020. gada oktobra plenārsesijā. K. Rujons norādīja, ka “atveseļošanas plānam 750 miljardu EUR apmērā ir jādod mums iespēja gan izkļūt no Covid-19 krīzes, gan pārorientēt Eiropas attīstības modeli. Mēs, būdami pilsētu un reģionu institucionālie pārstāvji, paužam nožēlu par to, ka pārvaldība ir pārāk centralizēta valstu līmenī un ka ilgtspējīgas attīstības jomā nav pietiekami vērienīgu mērķu. Attiecībā uz kohēzijas politikas struktūrfondiem jāizvairās no dublēšanās un līdzekļu atņemšanas kādai jomai, kur tie vajadzīgi, un to piešķiršanas citai jomai. Atveseļošanas fonds, kas pazīstams kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, var būt reāls kvalitatīvs solis, lai palielinātu Eiropas ieguldījumu spēju, taču to varēs panākt tikai tad, ja tiks iesaistītas Eiropas pilsētas un reģioni.”

Sanāksmē, kas pilnībā notika neklātienē, uzmanība tika veltīta arī atzinumiem, ko izstrādājuši divi Valonijas valdības pārstāvji. ECON komisijas locekļi balsoja par atzinuma projektu “Ekonomikas pārvaldības pārskats” , ko sagatavojis Valonijas ministru prezidents Elio di Rupo ( Elio di Rupo , BE/PSE) , un apmainījās viedokļiem par atzinuma projektu Tirdzniecības politikas pārskats , ko sagatavojis premjerministra vietnieks, ekonomikas un tirdzniecības ministrs Vilijs Borsus ( Willy Borsus , BE/Renew Europe) . Šo atzinumu ECON komisija plāno pieņemt 19. novembrī.

E. di Rupo teica: “Stabilitātes un izaugsmes pakta mehānismu apturēšana Covid-19 pandēmijas laikā ļauj valstīm un pašvaldībām reaģēt uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām. Tomēr ekonomikas pārvaldības noteikumi ir padziļināti jāpārskata, lai iedzīvinātu tādas Eiropas mērķus, kas atbilst tās iedzīvotāju vēlmēm, un pārvietotu svarīgus stratēģiskus uzņēmumus (veselības, pārtikas jomā u. c.). Ceru, ka Eiropas Komisija ierosinās vērienīgu dokumentu virzībā uz noturīgu, digitālu un ilgtspējīgu Eiropu.”

Debatēs piedalījās Eiropas Parlamenta referente ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas jautājumos Margarida Margeš ( Margarida Marques ) (PT/PSE) . Covid-19 pasākumu dēļ balsošana par atzinumu pilnībā norisinās neklātienē un tā noslēgsies ceturtdien, 1. oktobrī. Atzinumu paredzēts pieņemt Reģionu komitejas 2020. gada 9. un10. decembra plenārsesijā.

E. di Rupo un K. Rujons 28. jūlijā piedalījās virtuālā sanāksmē ar ES ekonomikas komisāru Paolo Džentiloni ( Paolo Gentiloni ) . Viņi abi uzsvēra, ka ir svarīgi, lai vietējās un reģionālās kopienas būtu ikviena valsts atveseļošanas plāna centrā.

Iepriekš, 2. jūlijā, ar komisāru P. Džentiloni tikās RK priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) , lai apspriestu, kā reģionus un pilsētas vislabāk iesaistīt instrumenta Next Generation EU pārvaldībā.

Komisārs P. Džentiloni piedalīsies RK oktobra plenārsesijā , lai apspriestu ar atveseļošanu un noturību saistītos jautājumus.

Komitejas locekļi arī apmainījās viedokļiem ar Eiropas politikas centra (kas ir neatkarīga domnīca) izpilddirektoru Fabiānu Culēgu ( Fabian Zuleeg ), lai apspriestu ES un Apvienotās Karalistes turpmāko ekonomisko un tirdzniecības attiecību attīstību, kā arī Brexit korekcijas rezervi. Šis jaunais īpašais instruments ir izstrādāts, lai novērstu neparedzētas un nelabvēlīgas sekas dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skar Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada 17.- 21. jūlija ārkārtas sanāksmes secinājumiem Brexit korekcijas rezervei laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam tiks piešķirti 5 miljardi EUR.

ECON komisija iecēla Zāras federālās zemes landtāga priekšsēdētāja pirmo vietnieci Izoldi Rīsu ( Isolde Ries , DE/PSE) par ziņotāju ziņojumam “Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plāns”. Eiropas Komisija ar šo rīcības plānu nāca klajā 3. septembrī.

Covid-19 ietekme uz ES reģioniem un problēmas, ar kurām saskaras pašvaldības, tiks aplūkotas pirmajā ikgadējā reģionālo un vietējo pašvaldību barometrā – Eiropas Reģionu komitejas (RK) priekšsēdētājs, Vidusmaķedonijas gubernators A. Dzidzikosts ar to iepazīstinās savā uzrunā RK plenārsesijā 12. oktobrī. Barometrā ir izmantoti īpaši pasūtīti pētījumi, kā arī citi pētījumi, lai detalizēti novērtētu krīzi un dažus svarīgākos ar to saistītos politiskos un politikas veidošanas jautājumus.

Sanāksmju dokumenti

Lai reģistrētos 2020. gada Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļai, noklikšķiniet šeit .

Kontaktpersona:

Matteo Miglietta

Tālr. +32 (0)2 282 2440

Mob. tālr. +32 (0)470 895382

matteo.miglietta@cor.europa.eu