Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģioni iesniedz priekšlikumus, kā ES 2021.–2027. gada kohēzijas politiku tuvināt iedzīvotāju vajadzībām  

Lai mazinātu atšķirības un visiem Eiropas iedzīvotājiem pavērtu vairāk iespēju, Eiropas Reģionu komiteja (RK) vēlas, lai kohēzijas politika būtu vienkāršāka, elastīgāka un netiktu izmantota kā sankcija vai stimuls citu mērķu kā tikai ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Četros dažādos atzinumos, ko vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji pieņēma RK 5. decembra plenārsesijā, iekļauti pieprasījumi pilnveidot Eiropas Komisijas priekšlikumus attiecībā uz 2021.–2027. gada kohēzijas politiku un ieviest tajos leģislatīvus grozījumus.

Kohēzijas politika, kuras budžets līdz 2020. gadam ir 365 miljardi eiro, ir un arī nākamos desmit gadus būs svarīgākais ES instruments, ar ko veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, iesaistīt vietējā līmeņa dalībniekus kopīgās izaugsmes stratēģijās un padarīt tās darbību redzamu ikvienā kopienā. Vietējā līmeņa vadītāji šodien iesniedza konkrētus priekšlikumus, kā palielināt politikas efektivitāti, un atkārtoti pauda iebildumus pret Komisijas ierosināto 10 % samazinājumu.

Ar šodien izklāstītajiem priekšlikumiem kohēzijas politika tiks modernizēta, vienkāršota un pilnveidota, parādot Eiropas reģionu un pilsētu apņemšanos stiprināt šo politiku, lai tā atbilstu nākotnes prasībām. Mums vajadzīga lielāka elastība un dalīta pārvaldība, lai fondus kopīgi īstenotu visi pārvaldības līmeņi ar nolūku nodrošināt tādu ES ietekmi, kādu gaida mūsu iedzīvotāji. Tas ļaus ar kohēzijas politikas palīdzību risināt ne tikai pašreizējās, bet arī rītdienas problēmas, ar ko Eiropa saskarsies ,” sacīja priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) (BE/PSE).

ES reģionālās politikas komisāre Korina Krecu ( Corina Cretu ) piebilda: “ Eiropas Reģionu komitejas vērtīgais darbs saistībā ar kohēzijas politikas nākotni ir sekmējis sarunu virzību. Es augstu vērtēju Komitejas konstruktīvo pieeju Komisijas priekšlikumam, it īpaši tās atbalstu spēcīgas partnerības principam, vietējai attīstībai un partnerības nolīgumiem visās dalībvalstīs. Kopš brīža, kad sākās debates par Eiropas Savienības nākotni, Komiteja ir bijusi viena no visdedzīgākajām kohēzijas politikas aizstāvēm, par ko liecina arī tās izlēmīgais ieguldījums Kohēzijas aliansē. Esmu pārliecināta, ka mūsu labā sadarbība turpinās nest augļus un pavērs ceļu spēcīgai kohēzijas politikai .”

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji izvērtēja laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam paredzētos tiesību aktu priekšlikumus , kurus Eiropas Komisija iesniedza šā gada maijā, un pauda savu nostāju jautājumā par to, kā uzlabot vispārīgos noteikumus, kas attiecas uz galvenajiem ES fondiem (Kopīgo noteikumu regula), Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu+ un Eiropas Teritoriālās sadarbības fondu.

Kopīgo noteikumu regula (KNR)

Atzinumā , kuru izstrādājuši Umbrijas reģiona padomes priekšsēdētāja Katjuša Marīni ( Catiuscia Marini ) (IT/PSE) un Saksijas-Anhaltes federālās zemes valsts sekretārs un pilnvarotais pārstāvis federālajā valdībā Mihaels Šnaiders ( Michael Schneider ) (DE/PPE), norādīts, ka kohēzijas politika jāpadara vienkāršāka un elastīgāka, samazinot administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem un fondu pārvaldniekiem. Taču vienkāršošana nedrīkst nozīmēt reģionu, pilsētu un vietējā līmeņa ieinteresēto personu mazāku iesaistīšanu, ” sacīja K. Marīni un piebilda, ka “partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem arī turpmāk jābūt Eiropas galvenā ieguldījumu instrumenta stūrakmenim un aktīvam demokrātijas aspektam. ” Tādēļ ir pilnībā jāīsteno Rīcības kodekss.

Ir skaidri redzams, ka jāpaaugstina līdzfinansējuma likmes triju kategoriju reģioniem, lai vairotu kohēzijas politikas pievilcīgumu, ” norādīja M. Šnaiders un uzsvēra, ka “tādēļ Kopējo noteikumu regulā atkal ir jāiekļauj Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), lai panāktu maksimālu sinerģiju ar pārējiem fondiem ”.

Komiteja atzinumā izklāsta arī šādus argumentus:

neviens ES reģions nedrīkstētu saskarties ar nesamērīgu finansējuma samazināšanu pēc 2020. gada. Valstu līmeņa “drošības tīkls”, ko Komisija ierosinājusi, lai ierobežotu atsevišķu dalībvalstu zaudējumus, būtu jāizmanto reģionālā līmenī;

būtu jāsaglabā pašreizējais līdzfinansējuma līmenis, proti, ES sedz līdz 85 % izmaksu projektiem mazāk attīstītajos un tālākajos reģionos, kā arī Kohēzijas fonda finansētajiem un ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi saistītajiem projektiem, pārejas reģionos — 70 % izmaksu un attīstītākajos reģionos — 50 %;

būtu jāsaglabā pašreizējais “n+3” noteikums, saskaņā ar kuru ES finansējumu atsauc, ja plānotie izdevumi netiek faktiski izmantoti 3 gadu laikā. Komisijas priekšlikums saīsināt termiņu līdz diviem gadiem izraisītu 2014.–2020. gada programmu noslēgšanas pārklāšanos ar jauno programmu pirmo “n+2” mērķi, tādējādi radot pārvaldniekiem smagu administratīvo slogu;

makroekonomiskie nosacījumi, kas pieļauj ESI fondu iesaldēšanu valstīs, kurās valstu valdības neievēro ES fiskālo disciplīnu, jaunajā regulā ir jāsvītro, jo ar tiem vietējās pašvaldības tiek sodītas par tādiem lēmumiem, kurus tās nekontrolē, un tiek radīta nenoteiktība, kas apgrūtina ieguldījumu plānu īstenošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — patlaban visspēcīgākais un vienīgais ES ieguldījumu fonds (ar aptuveni 200 miljardiem EUR 7 gadu laikā) — un Kohēzijas fonds, kas paredzēts valstīm, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES vidējā rādītāja — arī turpmāk jāorientē uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. Atzinumā , ko izstrādājis Flevolandes provinces reģionālais ministrs Mihils Reisbermans ( Michiel Rijsberman ) (NL/ALDE), reģioni un pilsētas prasa pārskatīt un ierobežot 46 % samazinājumu, ko Komisija ierosinājusi attiecībā uz Kohēzijas fonda budžetu, un nodrošināt stabilu ERAF budžetu (+1 %). Lai labāk apmierinātu mūsu kopienu vajadzības, tematiskajai koncentrācijai, kas ERAF resursus novirza konkrēti izvēlētiem politiskajiem mērķiem, vajadzētu darboties nevis valstu līmenī, kā ierosinājusi Komisija, bet gan reģionu līmenī, ” uzsvēra M. Reisbermans, paskaidrodams, ka “ tematiska koncentrācija valstu līmenī centralizētu piešķiršanas mehānismu un būtu pretrunā kohēzijas politikas teritoriālajai pieejai ”.

ES reģioni un pilsētas uzskata:

ar Kopīgo noteikumu regulu un konkrētu fondu noteikumiem būtu jānodrošina ELFLA, ERAF un ESF savstarpēja papildināmība, kā arī sinerģija, īstenojot integrētus teritoriālos ieguldījumus un sabiedrības virzītas vietējās attīstības iniciatīvas;

fondiem būtu jākļūst “zaļākiem”, ļaujot reģioniem finansēt pasākumus, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, tostarp veicina noturību pret dabas katastrofām;

dalībvalstīm jābūt tām, kas lemj par jebkuru ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļu pārcelšanu uz citiem ES instrumentiem vai programmām, kurās saskaņā ar partnerības principu ir iesaistītas vietējie un reģionālie partneri. Par ierosināto 5 % ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļu pārcelšanu uz InvestEU instrumentu un par vēl 5 % ERAF piešķīruma pārvirzīšanu ES programmām, kuras tieši pārvalda Komisija, būtu jāvienojas ar reģioniem un pilsētām, un šādai pārvirzīšanai jāatbilst konkrētām vietējām vajadzībām;

ilgtspējīga pilsētattīstība jāstiprina, atbilstoši Komisijas priekšlikumam ieguldot šajā mērķī vismaz 6 % no valstu ERAF līdzekļiem;

ar ERAF līdzekļiem būtu jāpievēršas būtisku un pastāvīgu nelabvēlīgu dabas un demogrāfisko apstākļu pārvarēšanai  un jāļauj reģioniem finansēt pasākumus, ar ko pielāgojas klimata pārmaiņām, tostarp veicina noturību pret dabas katastrofām.

Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+)

Atzinumā , kuru izstrādāja Andalūzijas reģiona priekšsēdētāja Susana Diasa Pačeko ( Susana Díaz Pacheco ) (ES/PSE), atzinīgi novērtēta tiešā saikne starp ESF+, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un dalībvalstu makroekonomikas politikas koordināciju Eiropas pusgadā, jo tādējādi tiek veicināta Eiropas pusgada un kohēzijas politikas sociālā dimensija. Reģioni un pilsētas vēlas, lai sociālā kohēzija arī turpmāk būtu ESF galvenais mērķis, un, lai labāk īstenotu šo prioritāti, prasa stiprināt tā saikni ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, ko Komisija sniedz Eiropas pusgadā. Iedzīvotāju vajadzībām jābūt pirmajā vietā.

Atzinumā vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji prasa:

nodrošināt atbilstīgus finanšu piešķīrumus, lai īstenotu ESF+ izvirzītos papildu mērķus. Jaunu uzdevumu pievienošana, vienlaikus atstājot piešķīrumus tādā pašā līmenī, radītu ievērojamus samazinājumus un mazāku ietekmi;

paredzēt ESF+ finanšu integrāciju ar ERAF un Kohēzijas fondu. Komisijas ierosinātā nošķiršana varētu izraisīt kohēzijas politikas sadrumstalošanu, padziļinot negatīvo ietekmi, ko izraisīja pēdējos gados nolemtā ELFLA nošķiršana;

atvērt ESF+ sociālās inovācijas jomai, kā ierosinājusi Komisija. Tomēr proaktīvi jāstiprina galveno dalībnieku spējas izstrādāt, īstenot un novērtēt programmas šajā jomā;

pienācīgi atzīt reģionu un pilsētu veikto darbu saistībā ar imigrantu sociāli ekonomisko integrāciju, it īpaši teritorijās ar ārējām robežām.

Eiropas teritoriālā sadarbība

Ar atzinumu , ko izstrādājusi Korsikas teritoriālās pašvaldības izpildpadomes locekle Marī-Antuanete Mopertjī ( Marie-Antoinette Maupertuis ) (FR/EA) Komiteja atzinīgi vērtē lēmumu paredzēt šai ES pamatpolitikai īpašu regulu. Vienlaikus “ reģioni un pilsētas noraida Komisijas priekšlikumu samazināt Eiropas teritoriālās sadarbības budžetu par 1 847 miljardiem eiro ”, paziņoja M.-A. Mopertjī, kura arī uzsvēra, ka “ Komiteja ir apņēmusies sadarboties ar Eiropas Parlamentu un Padomi, lai atceltu Komisijas priekšlikumu izslēgt reģionus no pārrobežu jūrlietu sadarbības, ierosmi pamatojot ar apgalvojumu, ka šī sadarbība ir tikai starptautiska ”.

Komiteja noraida arī patvaļīgo priekšlikumu dot priekšroku pierobežas reģionu finansējumam tikai tad, ja tajos vismaz puse no iedzīvotājiem dzīvo mazāk nekā 25 km attālumā no robežas, un uzskata, ka tas neatspoguļo lielākās daļas pierobežas teritoriju patiesos apstākļus. Komiteja iebilst arī pret ES līdzfinansējuma līmeņa samazināšanu no 85 % uz 70 %. RK atbalsta jauno iniciatīvu attiecībā uz starpreģionālām investīcijām inovācijā un prasa tajā iesaistīt arī mazāk inovatīvus reģionus un teritorijas, kas saskaras ar nelabvēlīgiem ģeogrāfiskiem un dabas apstākļiem. Tas jādara, lai pārvarētu atšķirības inovācijas jomā visā Eiropas Savienībā.

Kontaktpersona:

Pierluigi Boda

Tel.: +32 (0)2 282 2461

pierluigi.boda@cor.europa.eu