Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Ja nebūs partnerības, nebūs ietekmes, komisāram P. Džentiloni norāda reģionu un pilsētu pārstāvji Pasākumos, kuru mērķis ir ES līdzekļus ieguldīt ekonomikas atveseļošanā, ir būtiski iesaistīt pašvaldības  

Eiropas atveseļošanas plānā ir jāiesaista pašvaldības, lai efektīvi pārvarētu krīzes sekas. Centralizēta pieeja, pieņemot lejupējus lēmumus, var radīt pārklāšanos vai pat konkurenci starp finansēšanas instrumentiem. Tas varētu apdraudēt jaunā Atveseļošanas un noturības mehānisma ietekmi. Eiropas Reģionu komitejas (RK) locekļi šīs bažas pauda debatēs ar ES ekonomikas komisāru Paolo Džentiloni ( Paolo Gentiloni ). Viņu viedokļi un priekšlikumi par uzlabojumiem tiks iekļauti atzinumā, kas pieņemts plenārsesijā.

Eiropas reģioni un pilsētas aicina grozīt noteikumus par Atveseļošanas un noturības mehānismu un Eiropas pusgadu, lai atveseļošanas plānu izstrādē iesaistītu pašvaldības. RK ierosina atbalstīt valsts iestāžu un pašvaldību partnerību, nākot klajā ar rīcības kodeksu, kas palielinātu Eiropas pusgada demokrātisko leģitimitāti un efektivitāti. Tas palīdzēs koordinēt bezprecedenta ieguldījumu instrumentu kopumu, kas drīz būs pieejams, un izvairīties no pārklāšanās un nesaskaņotības.

“Ja nebūs partnerības, nebūs ietekmes,” debatēs ar ES ekonomikas komisāru P. Džentiloni uzsvēra RK priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) – viņš ierosināja kopīgi veicināt reģionu un pilsētu līdzdalību un uzraudzīt Atveseļošanas un noturības mehānisma teritoriālo ietekmi, katru gadu rīkojot reģionālu forumu par ekonomikas atlabšanu un izturētspēju.

“Reģionu un pilsētu pieredzei ir būtiska nozīme ES atveseļošanas stratēģijā,” teica komisārs P. Džentiloni, piebilstot, ka “atjaunošanas plāni var būt sekmīgi tikai tad, ja valstu valdības sadarbosies ar pašvaldībām. Esam gatavi sadarboties šajā virzienā, tostarp piedalīties reģionālā forumā, tiklīdz tas atkal būs iespējams.” Runājot par ieguldījumu prioritātēm, viņš uzsvēra: “Plānus neizstrādās Briselē, bet Komisija pārliecināsies, ka tie ir saskaņoti ar mūsu kopīgo satvaru un palīdz ekonomikai kļūt ilgtspējīgākai un noturīgākai, sniedzot lielu ieguldījumu zaļajā un digitālajā pārejā. Priecājos, ka tas pilnībā atbilst prasībām, ko RK izteikusi attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānismu.”

Reģionālo un vietējo vadītāju prasības un priekšlikumi ir iekļauti atzinumā “Eiropas atveseļošanas plāns: Atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments” , kas pieņemts RK plenārsesijā.

“Mūsu vēstījums Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir skaidrs: atveseļošanas plāns nebūs sekmīgs, ja pilsētas un reģioni netiks iesaistīti gan nacionālo plānu sagatavošanā, gan īstenošanā. Tomēr neatliekamos ekonomikas atveseļošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai risinātu daudzās ekonomiskās un sociālās problēmas, nedrīkst īstenot uz ilgākā termiņā efektīvu un ilgtspējīgu ieguldījumu rēķina. Tādēļ mēs iebilstam pret līdzekļu pārvietošanu no struktūrfondiem uz atveseļošanas plānu. Visbeidzot Covid-19 pieredze jāizmanto arī tam, lai izstrādātu dziļu Eiropas ekonomikas pārvaldības reformu un pārvaldība kļūtu demokrātiskāka, ilgtspējīgāka un būtu vairāk balstīta uz līdzdalību,” norādīja galvenais ziņotājs, RK Sociālistu grupas priekšsēdētājs un Kulēnas mērs Kristofs Rujons ( Christophe Rouillon , FR/PSE) .

Eiropas Savienībā pašvaldības ir atbildīgas par trešdaļu no publiskajiem izdevumiem (33,6 %) un 53 % no publiskajiem ieguldījumiem ( 2018. gada dati, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ). Tām ir milzīga atbildība un pilnvaras rīcībpolitikas jomās, kas ir izšķiroši svarīgas ekonomikas atveseļošanai un zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanai,— sākot no transporta un atbalsta uzņēmumiem un beidzot ar vides, izglītības un mājokļa jautājumiem.

Covid-19 pandēmija ir smagi ietekmējusi pilsētu un reģionu finanses. RK un ESAO veiktajā apsekojumā, kura rezultāti iekļauti pirmajā gadskārtējā reģionālajā un vietējā barometrā , 76 % respondentu norādīja, ka finanšu resursu trūkums būtiskā vai zināmā mērā rada problēmas krīzes pārvaldībā. Kopumā 85 % respondentu uzskata, ka vidējā termiņā (2021.-2022. gadā) negatīvā ietekme uz pašvaldību finansēm būs spēcīga vai mērena. Pandēmijas “šķēru efekts” – palielinoties sabiedrisko pakalpojumu izmaksām un samazinoties nodokļu un nodevu ieņēmumiem – ir apdraudējums vietējām finansēm.

RK un Komisija apspriež iespēju pēc gada kopīgi organizēt ES Atveseļošanas un noturības forumu, lai izvērtētu Atveseļošanas un noturības mehānismu, tā ietekmi vietējā līmenī, kā arī tā ieguldījumu zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un kohēzijā. Tas balstīsies arī uz darbu, ko RK veiks kopā ar pašvaldību apvienībām, lai novērtētu pilsētu un reģionu līdzdalību valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un – plašākā kontekstā – Atveseļošanas un noturības mehānismā.

Vispārīga informācija

Atveseļošanas un noturības mehānisms ( RRF ) – šim instrumentam ir paredzēti 672,5  miljardi EUR (312,5 miljardi EUR dotāciju veidā un 360  miljardi EUR aizdevumu veidā), un tā mērķis ir atbalstīt ES valstis reformu īstenošanā un to ieguldījumus ES kopīgajās prioritātēs. Tas ir lielākais finanšu instruments, kas iekļauts 750 miljardu EUR vērtajā atveseļošanas instrumentā Next Generation EU , kas pazīstams arī kā Eiropas atveseļošanas plāns .

Kontaktpersona:

Matteo Miglietta

Tālr. +32 (0)2 282 2440

Mob. tālr. +32 (0)470 895382

matteo.miglietta@cor.europa.eu