Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģioni un pilsētas aicina palielināt Eiropas finansiālo atbalstu Brexit vissmagāk skartajām teritorijām  

Valstu valdībām pašvaldības būtu jāiesaista tādu pasākumu izstrādē, kas vērsti uz to seku mazināšanu, kuras izraisījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

Brexit korekcijas rezerves palielināšana no 5 miljardiem EUR līdz 6 miljardiem EUR; zivsaimniecībai paredzētā atbalsta pielāgošana atkarībā no reģionālās ietekmes; valsts atbalsta elastības palielināšana un pašvaldību pārstāvju iesaiste jaunā instrumenta izstrādē un pārvaldībā. Šīs ir galvenās prasības, kas iekļautas Bretaņas reģionālās padomes priekšsēdētāja Loika Šenē-Žirāra ( Loïg Chesnais-Girard ) (FR/PSE) izstrādātajā un Eiropas Reģionu komitejas plenārsesijā pieņemtajā atzinumā.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot Brexit korekcijas rezervi ar budžetu 5 miljardu EUR apmērā. Šā instrumenta mērķis ir atbalstīt uzņēmumus un pašvaldības, kuras vissmagāk skārusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Plenārsesijā pieņemtajā atzinumā RK atzinīgi vērtē šīs rezerves izveidi, jo tas ir “taustāms” Eiropas iekšējās solidaritātes apliecinājums, kas kalpos ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanai. Komiteja tomēr uzsver, ka pašvaldībām ir jābūt šā finanšu instrumenta uzmanības centrā, jo Brexit ietekme uz katru reģionu ir atšķirīga.

Bretaņas reģionālās padomes priekšsēdētāja un šā atzinuma ziņotāja Loika Šenē-Žirāra (FR/PSE) skatījums ir šāds: "Varam priecāties, ka lielākā daļa to reģionu, kuriem ir ciešas saites ar Apvienoto Karalisti, nav gaidījuši līdz pagājušā gada decembrim, lai uzzinātu, kāds tad īsti Brexit būs, tomēr līdz šim tiem vairāk ir nācies tikt galā pašu spēkiem. Tagad ir pienākusi Eiropas Savienības kārta bez ilgākas kavēšanās apliecināt savu gatavību aizsargāt savus pilsoņus un reģionus. Tomēr es neesmu pārliecināts, vai pietiks vien ar Eiropas lēmumu par 5 miljardiem EUR. Lai šī rezerve tiešām darbotos efektīvi, tai jābūt orientētai uz reģioniem. Tās pielāgošana reģionālajā līmenī ir ļoti svarīga, jo būs jānovērš gan Brexit radītie zaudējumi, gan jāsniedz atbalsts pārveides procesā un jaunu iespēju veidošanā, piemēram, ar arodmācību palīdzību . "

Loiks Šenē-Žirārs ir arī RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupas priekšsēdētājs. Tā tika izveidota 2020. gadā ar mērķi uzturēt politisko dialogu starp abiem Lamanša jūras šauruma krastiem.

Debatēs iesaistījās arī Eiropas Parlamenta deputāts un referents par Brexit korekcijas rezervi Paskāls Arimons (BE/PPE) ( Pascal Arimont ); viņš uzsvēra: “Mums ir jāpanāk, lai Eiropas Savienības piedāvātā palīdzība nonāktu līdz Brexit vissmagāk skartajām valstīm, reģioniem un cilvēkiem. Eiropas uzņēmumi, īpaši MVU, kuri jau izjūt Covid-19 krīzes sekas, būtu jāpasargā no dubulta sloga, ko varētu radīt Brexit. Tāpēc šī korekcijas rezerve ir tik svarīga. Tā ir jāpieņem bez kavēšanās, lai to būtu iespējams sadalīt pēc iespējas ātrāk.”

Lai uzlabotu reakciju uz īstermiņa un vidēja termiņa vajadzībām un kohēzija arī turpmāk varētu saukties par Eiropas pamatvērtību, Eiropas Reģionu komitejas atzinumā ir iekļauta virkne priekšlikumu: 

- palielināt korekcijas rezerves budžeta kapacitāti no 5 miljardiem EUR līdz 6 miljardiem EUR , lai labāk nosegtu īstermiņa un vidēja termiņa vajadzības

- līdz 1 miljardam EUR palielināt zivsaimniecībai paredzēto finansējumu un uz to neattiecināt valsts atbalsta noteikumus

- mainīt piešķiršanas kritērijus zivsaimniecības jomā  – to pamatā vajadzētu būt reālajiem zaudējumiem, nevis to attiecībai pret visu attiecīgās dalībvalsts zivsaimniecības nozari. Tas palīdzētu taisnīgāk sadalīt finansējumu starp skartajiem ES reģioniem neatkarīgi no dalībvalsts lieluma

- valsts atbalsta jomā paredzēt lielāku elastību , lai būtu iespējams bez kavēšanās sniegt atbalstu vissmagāk skartajiem ekonomikas dalībniekiem. Covid-19 apstākļos izveidotā pagaidu kārtība būtu jāattiecina arī uz Brexit tiešajām sekām.

- Brexit korekcijas rezerves finansiālo atbalstu attiecināt arī uz pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu iztrūkumu, kurš izveidojies, Apvienotai Karalistei izstājoties no Erasmus + programmas

Uzziņai

Pēc 2020. gada jūlijā panāktās Eiropadomes vienošanās Eiropas Komisija 2021. gada janvārī izvirzīja priekšlikumu par Brexit korekcijas rezervi 5 miljardu EUR apmērā. Šā finanšu instrumenta līdzekļus varēs saņemt divās piešķiršanas kārtās – 2021. gadā (4 miljardus EUR) un 2024. gadā (1 miljardu EUR). RK ierosina otrajā kārtā piešķiramo līdzekļu apjomu palielināt no 1 miljarda EUR līdz 2 miljardiem EUR.

Atbilstoši Komisijas priekšlikumam lielāko daļu korekcijas rezerves līdzekļu saņems Beļģija, Dānija, Vācija, Īrija, Francija un Nīderlande. Kopumā šīs sešas dalībvalstis priekšfinansējuma veidā saņems gandrīz 3 miljardus EUR no 4 miljardiem EUR, kas piešķirti 2021. gadā .

Eiropas Reģionu komiteja 2020. gadā izveidoja kontaktgrupu attiecībām ar Apvienotās Karalistes vietējo pašvaldību un decentralizēto administrāciju pārstāvjiem, lai nodrošinātu politiskā dialoga turpināšanos ar šiem pārstāvjiem arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupas priekšsēdētājs ir Loiks Šenē-Žirārs (FR/PSE).

RK delegācijā ir 12 pilntiesīgi locekļi un viens novērotājs . Viņi ir iecelti, ievērojot politisko, ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru. Apvienotās Karalistes pārstāvji RK un AK kontaktgrupā ir iecelti pēc vienošanās starp vietējās pārvaldības struktūrvienībām un AK decentralizētajiem parlamentiem, asamblejām un pārvaldības struktūrām.

Kontaktinformācija:

Matteo Miglietta

Tālr. +32 (0)470 895 382

matteo.miglietta@cor.europa.eu