Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģionālais sociālo rezultātu pārskats: jauns pētījums liecina, ka vairāk nekā 80 % ES reģionu progresē, bet reģionālas atšķirības joprojām pastāv  
RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs (Karl-Heinz Lambertz): “Eiropas Savienībai sociālā progresa un reģionālo ieguldījumu jautājumi jāiekļauj starp savas darba kārtības prioritātēm”

Sociālā progresa mērīšana reģionālā līmenī ir būtisks pasākums, lai nodrošinātu, ka ar Eiropas, valstu un reģionālajiem ieguldījumiem tiek atbalstīti ES mērķi sociālajā jomā. Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir sagatavojusi pirmo pārskatu par sociālajiem rezultātiem reģionos , kas liecina, ka 2014.–2018. gadā lielākajā daļā ES reģionu ir panākts progress, tomēr Eiropas Savienībā vērojamas būtiskas reģionālās atšķirības.

Kopš 2018. gada Eiropas Komisija uzrauga sociālo progresu visās dalībvalstīs, izmantojot sociālo rezultātu pārskatu , kas aptver 12 politikas jomas, tostarp rādītājus tādās jomās kā bezdarbs, izglītība, bērnu aprūpe, veselības aprūpe un digitālās prasmes. Tomēr Reģionu komiteja, būdama ES vietējo un reģionālo vadītāju asambleja, pauda bažas, ka Komisijas rezultātu apkopojumā ir apkopoti tikai valsts līmeņa dati. Izmantojot Eurostat datus, tā pēc tam izveidoja reģionālo sociālo rezultātu pārskatu, lai izmērītu sociālo progresu ES reģionos.

Reģionālais sociālo rezultātu pārskats liecina, ka vispārējās tendences laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam ir pozitīvas: sociālo progresu ir panākuši vairāk nekā 80 % ES reģionu. Tajā pašā laikā ievērojamas atšķirības pastāv atsevišķu dalībvalstu iekšienē, piemēram, starp Itālijas ziemeļu un dienvidu reģioniem — šī tendence ir konstatēta arī reģionālajā inovācijas rezultātu pārskatā , ko Eiropas Komisija publicēja šā gada pirmajā pusē.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs K. H. Lambercs teica:

“Eiropas panākumi ir jāvērtē ne tikai ekonomikas, bet arī sociālā progresa perspektīvā. Izprotot situāciju mūsu reģionos, ES politika un ieguldījumi var efektīvāk novērst reģionālās atšķirības un nodrošināt, ka neviens iedzīvotājs netiek atstāts novārtā. Ir panākts progress, tomēr šodienas ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas Savienībai cīņa pret sociālo nevienlīdzību un teritoriālās kohēzijas veicināšana ir jāiekļauj starp savas darba kārtības prioritātēm. Šis pētījums ir tikai sākums, un mēs aicinām Eiropas Komisiju turpināt mūsu centienus un savos politikas virzienos, tostarp sociālo rezultātu pārskatā, iekļaut reģionālo dimensiju. Reģioni un pilsētas ir gatavi veidot ilgtspējīgu Eiropu, taču tiem ir vajadzīgi ieguldījumi, tāpēc ir vajadzīga Stabilitātes un izaugsmes pakta elastība, kā arī nākamajā ES budžetā jāparedz spēcīga kohēzijas politika un Eiropas Sociālais fonds.”

Galvenie secinājumi

Pieejamie Eurostat dati ļauj aptvert 8 no 12 politikas jomām, uz kurām attiecas Eiropas Komisijas sociālo rezultātu pārskats reģionālā ( NUTS 2 ) līmenī, iekļaujot dažus pielāgojumus. Pamatojoties uz to, RK ir izveidojusi reģionālo sociālo rezultātu pārskatu, no kura izriet turpmāk minētie secinājumi.

- Izglītību un apmācību pāragri pārtraukušas personas: vislabākie rādītāji ir Prāgā. Lai arī mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas rādītājs Eiropas Savienībā kopš 2010. gada ir samazinājies no 13,9 % līdz 10,6 % 2018. gadā, reģionālie dati atklāj būtiskas atšķirības starp reģioniem: piemēram, Čehijas Republikā vidējais rādītājs ir 6,2 %, bet tas svārstās no 2,7 % Prāgā līdz 17,1 % ziemeļrietumu reģionos. Līdzīgi arī Spānijā valsts vidējais rādītājs ir 21,5 %, bet Basku zemē tas ir 6,9 %, savukaŗt Meliljā — 29,5 %.

- Dzimumu nevienlīdzība: nav neviena reģiona, kurā sieviešu nodarbinātības līmenis pārsniegtu vīriešu nodarbinātības līmeni. 2018. gadā Eiropas Savienībā nebija neviena reģiona, kurā sieviešu nodarbinātības līmenis pārsniegtu vīriešu nodarbinātības līmeni. No 2014. līdz 2018. gadam dzimumu nodarbinātības atšķirības visvairāk samazinājās šādos reģionos: Augšnorlandē (Zviedrija, no 2,2 % 2014. gadā līdz 0,5 % 2018. gadā, kas atbilst 77,27 % samazinājuma izteiksmē), Augšnormandijā (Francija, 63,83 % samazinājums) un Brandenburgā (Vācija, 62,22 % samazinājums).

- Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas: ļoti lielas atšķirības pastāv Itālijā. Lai gan par visiem ES reģioniem precīzi dati nav pieejami, kopumā ir vērojami uzlabojumi, taču reģionālās atšķirības joprojām pastāv: Bolcāno reģionā (Itālija) sociālās atstumtības rādītājs bija 8,5 % salīdzinājumā ar Sicīliju, kur tas sasniedza 52,1%.

- Jaunieši, kuri nav nedz nodarbināti, nedz iesaistīti izglītībā vai apmācībā: vislielākais skaita pieaugums vērojams Apvienotajā Karalistē. Reģionu vidū pastāv ievērojamas atšķirības; viszemākie rādītāji ir Nīderlandes reģionos (Utrehta, 3,2 %) . Lai arī visaugstākais rādītājs 2018. gadā bija Gviānā (Francija, 33,1 %) un tai sekoja Dienviditālijas reģioni (Sicīlija, 31,5 %), tie reģioni, kuros šādu jauniešu skaits palielinājās visvairāk, galvenokārt atrodas Apvienotajā Karalistē (piemēram, ziemeļrietumu Skotija, no 7,7 % līdz 12 %).

- Nodarbinātības līmenis: visaugstākie rādītāji — Skandināvijas valstīs. Šajā ziņā pastāv milzīgas atšķirības (no 40,8 % Majotā, Francijā, līdz 85,7 % Stokholmā, Zviedrijā). Viszemākais nodarbinātības līmenis ir Dienviditālijas un Francijas aizjūras reģionos, visaugstākais — Skandināvijas reģionos. Pēdējo četru gadu laikā vislielākais pieaugums bija vērojams Spānijas un Ungārijas reģionos.

- Bezdarba līmenis: Grieķija joprojām atgūstas no krīzes. Pēdējos četros gados visos Eiropas reģionos — ar dažiem izņēmumiem — stāvoklis ir uzlabojies, un vislielākie uzlabojumi ir vērojami Austrumeiropas valstīs un valstīs ārpus eurozonas. Kontinentālajā Eiropā visaugstākais bezdarba līmenis ir Grieķijas un Spānijas reģionos (Rietummaķedonijā sasniedzot augstāko rādītāju — 27 %), viszemākais — Vācijas un Čehijas reģionos.

- Ilgtermiņa bezdarbs: lielas reģionālās atšķirības, stāvoklis visvairāk uzlabojas Polijā. Ilgtermiņa bezdarba līmenis ir ļoti atšķirīgs (no 0,3 % līdz 28,7 %). Vissliktākais stāvoklis ir Grieķijas reģionos, bet vislabākais — Čehijas Republikas, Polijas un Apvienotās Karalistes reģionos. Pēdējos četros gados vislielākie uzlabojumi ir vērojami Polijas reģionos.

- Paredzamais mūža ilgums: vislabākie rādītāji ir Spānijas un Itālijas reģionos. Veselības aprūpes jomā šis rādītājs ir vienīgais, par kuru ir pieejami reģionālie dati. Paredzamā mūža ilguma rādītāji visaugstākie ir Spānijas un Itālijas reģionos (85,1 gadi Madrides kopienā), bet viszemākie — Bulgārijas reģionos (73,5 gadi Bulgārijas ziemeļrietumos).

Ziņojumā ir iekļauts 281 NUTS 2 reģions, un šie reģioni iedalīti četrās turpmāk minētajās kategorijās, novērtējot to sasniegto progresu laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam (ziņojums aptver septiņus no iepriekš minētajiem astoņiem rādītājiem, izņemot rādītāju “nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļautās personas” datu sadrumstalotības dēļ).

Reģioni, kuros stāvoklis uzlabojas strauji: tie ir reģioni, kuros šajos gados pozitīvi ir bijuši 7 rādītāji (38 reģioni; 7 no tiem atrodas Apvienotajā Karalistē, 5 — Itālijā, 4 — Nīderlandē un 3 gan Vācijā, gan Polijā, gan Spānijā).

Reģioni, kuros stāvoklis uzlabojas mēreni: reģioni, kuros pozitīvi ir bijuši 5–6 rādītāji (188 reģioni).

Stagnējoši reģioni , kuros pozitīvi ir 3–4 rādītāji (47 reģioni).

Reģioni, kuros vērojama lejupslīde: pozitīvi ir tikai 1–2 rādītāji (5 reģioni, tostarp Akvitānija un Majota Francijā, Gīsene Vācijā un Ziemeļaustrumu Skotija Apvienotajā Karalistē).

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 22822063

lauri.ouvinen@cor.europa.eu

Kopīgot :