Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Covid krīze ietekmē darba ņēmēju ienākumus, tāpēc reģionu līderi aicina visā Eiropā gādāt par minimālās algas augšupēju konverģenci un risināt nodarbinātu personu nabadzības problēmu  

RK atbalsta direktīvas projektu par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā

Reģioni un pilsētas uzskata, ka nodarbinātu personu nabadzības apkarošana un minimālās algas augšupējas konverģences nodrošināšana Eiropas Savienībā ir priekšnoteikums sociālai, taisnīgai un ilgtspējīgai tirgus ekonomikai. Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir atzinīgi novērtējusi Eiropas Komisijas priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir nodrošināt satvaru adekvātas minimālās algas noteikšanai , vienlaikus ievērojot valstu tiesību aktus un apzinoties sociālo partneru lomu. Pēc debatēm ar Padomes prezidentvalsts Portugāles pārstāvi RK šonedēļ pieņēma atzinumu , ko sagatavojis Karintijas federālās zemes valdības vadītājs Pēters Kaizers ( Peter Kaiser ) (AT/PSE).

Pēdējos gados daudzās dalībvalstīs ir palielinājusies algu nevienlīdzība: nodarbinātu personu nabadzības risks ir pieaudzis no 8,3 % 2010. gadā līdz 9,3 % 2018. gadā. Turklāt Covid-19 pandēmijas izplatīšanās ir negatīvi ietekmējusi darba ņēmēju atalgojumu — īpaši tiem, kuru ienākumi ir viszemākie. Tāpēc RK aicina sākt konverģences procesu, lai visās dalībvalstīs, kuru tiesību aktos ir paredzēta minimālā alga, sasniegtu to, ka zemākais slieksnis ir vismaz 60 % no medianālās bruto algas par pilnu slodzi un 50 % no valsts vidējās bruto algas par pilnu slodzi. Komiteja arī mudina Komisiju atbalstīt gan spēju veidošanu, gan sociālo partneru autonomiju Eiropas un valstu līmenī.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vašku Kurdeiru ( Vasco Cordeiro ) norādīja: “Līdz ar adekvātu minimālo algu noteikšanu Eiropas Savienībā mēs speram vēl vienu soli ceļā uz nodarbinātu personu nabadzības izskaušanu un nabadzības samazināšanu kopumā. Ierosinātās direktīvas īstenošanā, popularizēšanā un uzraudzībā ļoti svarīga nozīme būs pašvaldībām. Līdz ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanas rīcības plānu un Portu sociālo samitu tā būs vēl viens apstiprinājums tam, ka ES rūpējas par saviem iedzīvotājiem, sociālo dimensiju un atveseļošanu pēc pandēmijas”.

Migels Kabrita ( Miguel Cabrita ), Portugāles darba ministres vietnieks profesionālās izglītības jautājumos, sacīja: “Mēs visi uzskatām: lai garantētu pienācīgus darba un dzīves apstākļus un lai ekonomika un sabiedrība kļūtu gan taisnīga, gan noturīga, strādājošajiem Eiropas Savienībā ir jāsaņem adekvāta alga. Pienācīga alga ir būtiska Eiropas sociālā modeļa sastāvdaļa. Mēs visi aizstāvam nostādni, ka darbam ir jāatmaksājas, un esam vienisprātis par mērķiem: vai nu ar tiesību aktiem, vai darba koplīgumiem viscaur Eiropas Savienībā nodrošināt adekvātu minimālo algu, respektējot valstu sistēmas un sociālo partneru autonomiju.”

Tikai dažiem ES reģioniem ir likumdošanas pilnvaras noteikt minimālo algu, tomēr tiem kā darba devējiem un publiskā iepirkuma līgumu piešķīrējiem ir būtiska loma sarunās par reģionāliem koplīgumiem, ar kuriem būtu jānodrošina, ka ekonomikas dalībnieki ievēro gan attiecīgos atalgojuma nosacījumus, gan tiesības uz koplīgumiem. Vienlaikus RK atzinumā aicināts nodarbinātu personu nabadzības problēmas risināšanā izmantot daudzpusīgu pieeju un ņemt vērā arī citus faktorus, piemēram, nodokļu sistēmu, apmācības iniciatīvas, sociālo pabalstu līmeni un nodarbinātības politiku.

Karintijas federālās zemes valdības vadītājs Pēters Kaizers ( Peter Kaiser ) (AT/ PSE ) norādīja: “Pienācīga minimālā alga ir viens no Eiropas sociālā pīlāra stūrakmeņiem. Ieguldījums, ko mūsu sabiedrībai Covid-19 krīzes laikā dod zemu ienākumu saņēmēji, ir pelnījis atzinību, taču vēl vairāk tas ir pelnījis konkrētu rīcību. Steidzami ir jārisina strādājošu cilvēku nabadzības problēma un jālikvidē lejupvērstā spirāle, ko rada darbaspēka izmaksu neveselīgā konkurence. Lai ikviens darbs Eiropas Savienībā tiktu pienācīgi atalgots, mums ir vajadzīgs saistošs mērķis — tāda minimālā alga, kas būtu vismaz 60 % no valsts medianālās bruto algas un 50 % no valsts vidējās bruto algas. Šajā konverģences procesā ir jāņem vērā valstīs jau pastāvošās algu noteikšanas sistēmas un ir jārespektē sociālo partneru autonomija.”

Plašāka informācija

Adekvātas minimālās algas nodrošināšana visiem darba ņēmējiem ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem. Lai paātrinātu tā īstenošanu un lai sagatavotu pamatu ES sociālajam samitam , kas 7. un 8. maijā notiks Portu, Eiropas Komisija 4. martā nāca klajā ar rīcības plānu .

Šonedēļ RK publicēja jaunu pētījumu , kurā analizēta minimālās algas vietējā un reģionālā dimensija Eiropā. Pētījumā secināts, ka līdzsvara trūkums starp reģioniem var izjaukt labās ieceres, kas saistītas ar minimālās algas politiku. Piemēram, daudzos galvaspilsētu reģionos, kur dzīves dārdzība ir augsta, valstī noteiktā minimālā alga negarantē pienācīgus ienākumus. Turklāt Eiropas Savienībā ir pierobežas reģioni, kuros minimālās algas ievērojami atšķiras, un tas var ietekmēt darba tirgu gan vienā, gan otrā robežas pusē. Pētījumā ierosināts izstrādāt reģionālas iztikas minimuma aplēses, kas kalpotu kā atsauces rādītājs, un tiek uzsvēra pašvaldību svarīgā nozīme jaunās direktīvas mērķu uzraudzīšanā un virzīšanā.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 473536887

lauri.ouvinen@cor.europa.eu