Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats par 2019. gadu: vērtējuma augšgalā — ziemeļu galvaspilsētu reģioni, savukārt inovācijas plaisa joprojām raisa bažas  

Saskaņā ar Eiropas Komisijas pirmdien publicēto Reģionālās inovācijas rezultātu 2019. gada pārskatu trīs visinovatīvākie ES reģioni ir Helsinki-Ūsimā Somijā, Stokholmas reģions Zviedrijā un Galvaspilsētas reģions ( Hovedstaden ) Dānijā. Rezultātu pārskats uzrāda zināmu konverģenci reģionu sniegumā, proti, atšķirības ES reģionu lielākās daļas starpā kļūst aizvien mazākas, tomēr ir padziļinājusies plaisa, kas šķir no tiem, kuru darbības rezultāti ir visvājākie.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Helsinku-Ūsimā reģiona padomes priekšsēdētājs Marku Markula ( Markku Markkula ) paziņoja: "Eiropas Komisijas iesniegtais 2019. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskats un Reģionālās inovācijas rezultātu pārskats liecina, ka ES inovācijas sniegums uzlabojas jau ceturto gadu pēc kārtas. Tas attiecas arī uz vairumu ES reģionu, jo 159 reģioni no 238 pēdējo astoņu gadu laikā ir uzlabojuši savu sniegumu. Esmu iepriecināts, ka mans reģions Helsinki-Ūsimā atrodas vērtējuma augšgalā, apsteidzot mūsu skandināvu kaimiņreģionus — Stokholmu un Kopenhāgenu.”

“Tomēr, lai arī no Eiropas Komisijas ziņojuma izriet, ka starp vadošiem, spēcīgiem un vidējiem novatoriem snieguma atšķirības samazinās, daži ES reģioni atpaliek arvien vairāk. Šiem reģioniem, kas bieži cieš no intelektuālā darbaspēka emigrācijas un sabiedrības novecošanas, ir vajadzīgs atbalsts, lai attīstītu atbilstīgu pētniecības infrastruktūru un vietējā līmenī atjaunotu cilvēkresursu potenciālu pētniecības un zinātnes jomā. Ir vajadzīgas ciešākas partnerības starp vadošajiem inovācijas reģioniem un citiem reģioniem gan katras dalībvalsts iekšienē, gan starp reģioniem visā Eiropā. Turklāt, pateicoties skaidrākiem un saprotamākiem programmas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ES var veicināt vienlīdzīgu un pārredzamu līdzdalību un vienmērīgāk sadalīt izcilību visā Eiropā,” uzsvēra M. Markula.

“Lai kļūtu par līderi pasaulē, Eiropai ir vajadzīgi gan lielāki ieguldījumi, gan priekšgājēji. Piemēram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu var paātrināt tikai ar efektīvām partnerībām, kurās izmanto gan ES finansēšanas instrumentus, gan privātos ieguldījumus,” noslēgumā piebilda M. Markula.

Nākamās nedēļas plenārsesijā 26. jūnijā Eiropas Reģionu komitejas locekļi un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens ( Jyrki Katainen ) apspriedīs ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu vietējā līmenī.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 22822063

lauri.ouvinen@cor.europa.eu