Vienam miljonam reģionālo un vietējo vēlēto politiķu ir jābūt pilnībā iesaistītiem centienos rast konkrētus risinājumus problēmām, kas satrauc iedzīvotājus.
Eiropas Reģionu komitejas (RK) Biroja locekļi* 11. septembrī apsprieda Covid-19 krīzes ietekmi uz ciematiem, pilsētām un reģioniem un nepieciešamību uzlabot Eiropas Savienības darbību. Tiešsaistes pasākumā piedalījās arī Vācijas Ziemeļreinas-Vestfālenes ministru prezidents Armins Lašē ( Armin Laschet ) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs ( Maroš Šefčovič ).
Pasākuma dalībnieki norādīja, ka Covid-19 pandēmija ir izraisījusi jautājumus ne tikai par ES noturību, bet arī par tās kompetenču sadales un lēmumu pieņemšanas procedūru efektivitāti reaģēšanā uz lielām krīzēm. Tūkstošiem mēru, reģionu priekšsēdētāju un vietējo padomju locekļu ir darbojušies kā Eiropas drošības tīkli, un viņiem būs izšķiroša loma ES un valstu ekonomikas atveseļošanas plānu īstenošanā. Gaidāmā konference par Eiropas nākotni** ir savlaicīga iespēja kolektīvi apspriest šos jautājumus – reģionālo un vietējo pašvaldību ieguldījums būs būtisks, lai attaisnotu iedzīvotāju cerības.
“Iestājoties pandēmijas otrajam vilnim, centrālās valdības un ES atkal paļaujas uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai sniegtu pakalpojumus, aizsargātu dzīvības un glābtu darbvietas. Reģionālās un vietējās pašvaldības joprojām ir pirmajās rindās, nodrošinot aizsardzību šīs traģiskās pandēmijas laikā, proti, gan organizējot atgriešanos skolā, gan pārvaldot spiedienu uz veselības aprūpes pakalpojumiem, īstenojot pasākumus darbavietu nodrošināšanai un MVU atbalstam ,” sacīja RK priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) . “ Valsts robežas slēgšana nav risinājums ”, viņš piebilda. “Eiropas reakcijā jāietver konkrēti mehānismi, kas nodrošina pārrobežu reģionālo sadarbību veselības aprūpes un citu sabiedrisko pakalpojumu jomā. Ja vēlamies efektīvi rīkoties iedzīvotāju un uzņēmumu labā, jāizvairās no birokrātiskiem ierobežojumiem vai pārmērīgas centralizācijas un jāveicina pastiprināta koordinācija Eiropas mērogā. Konference par Eiropas nākotni ir laba iespēja uzlabot ES demokrātijas darbību. Komiteja ir gatava sadarboties ar Vācijas federālajām zemēm, lai paustu ES viena miljona vietējā un reģionālā līmenī ievēlēto pārstāvju viedokli. Tagad ir pienācis laiks nodrošināt, ka – papildus valstu un ES iestādēm – reģionālās un vietējās pašvaldības tiek atzītas par vienu no trim būtiskajām Eiropas demokrātijas dimensijām .”
“Lai cīnītos pret koronavīrusu un veidotu nākotni pēc krīzes, Eiropā ir jāsadarbojas visos līmeņos. Šajā ziņā liela loma būs reģioniem. Mums ir jārod Eiropas mēroga risinājumi, kas ietver reģionālu atbildību. Tāpat kā vīruss šķērso robežas, arī mums jārīkojas pāri robežām, lai apkarotu vīrusu ,” sacīja Ziemeļreinas-Vestfālenes ministru prezidents Armins Lašē .
Pasākuma dalībnieki uzsvēra, ka pandēmija radīja (un joprojām rada) spiedienu uz visiem pārvaldes līmeņiem strādāt kopā un efektīvi rīkoties. ES politikas izstrādei un īstenošanai vispiemērotākā pārvaldības līmeņa noteikšana – kas pazīstama kā subsidiaritāte –, vienlaikus ņemot vērā finansiālo un administratīvo ietekmi – tā dēvētais proporcionalitātes princips – , ir Eiropas Komisijas labāka regulējuma programmas pīlāri. Šie divi pīlāri tiek izmantoti, lai veicinātu atklātību un pārredzamību ES lēmumu pieņemšanā un uzlabotu jauno ES tiesību aktu kvalitāti.
“ Urzulas fon der Leienas (Ursula von der Leyen) vadītā Komisija pirms pandēmijas atkārtoti apliecināja apņemšanos virzīties uz labāku regulējumu un to, ka joprojām ir vajadzīga politikas veidošana, kuras pamatā ir fakti. Vēl vairāk tas ir vajadzīgs tagad, šajā mainīgajā pasaulē. Komisijai ir ļoti svarīgi nodrošināt gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem iespējas piedalīties politikas veidošanā, juridisko noteiktību un augstus aizsardzības standartus. To nevar panākt tikai vienā līmenī. Vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmeņa dalībniekiem savi centieni ir jāapvieno. Tādējādi varam nodrošināt ne tikai atkopšanos no krīzes, bet arī virzību uz priekšu, veidojot zaļu, digitālu un taisnīgu Eiropu. Ņemot to vērā, es atzinīgi vērtēju Reģionu komitejas neseno ieguldījumu mūsu labāka regulējuma programmā, jo īpaši reģionālo centru izveidi un tās sniegto atbalstu konsultācijās un atsevišķos novērtējumos ,” videopaziņojumā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks iestāžu attiecību un nākotnes plānošanas jautājumos Marošs Šefčovičs .
Debatēs Biroja locekļi uzsvēra: lai gūtu panākumus, ir svarīgi jau agrīnā posmā sniegt tehniskas atsauksmes par ES tiesību aktu īstenošanu vietējā un reģionālajā līmenī, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Eiropas Reģionu komiteja 2018. gadā izveidoja reģionālo centru ( RegHub ) tīklu , kas, rīkojot mērķtiecīgas konsultācijas, vāc vietējos un reģionālos datus par ES politikas īstenošanu. Tas ir labi aprīkots, lai sniegtu jēgpilnu ieguldījumu ES politikas pārskatīšanā un izvērtēšanā, reaģējot uz Covid-19.
Vispārīga informācija
* RK Birojs ir atbildīgs par pilnsapulces politiskās darba kārtības sagatavošanu. Tā sastāvā ir divi vai trīs RK locekļi no katras dalībvalsts. Birojs parasti katru pusgadu rīko sēdi tajā valstī, kas ir Padomes rotējošā prezidentvalsts. Biroja sēdei bija jānotiek Diseldorfā, bet, tā kā Eiropā Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits pēdējā laikā palielinās, tā notika tiešsaistē.
**Sagaidāms, ka konference par Eiropas nākotni pastiprinās iedzīvotāju līdzdalību ES demokrātijā pēc vēlēšanām un nodrošinās, ka viņu viedoklis tiek labāk uzklausīts un sadzirdēts. Konferencei bija jāsākas Eiropas dienā, 2020. gada 9. maijā, un bija paredzēts, ka tā ilgs divus gadus, bet Covid-19 krīze ir izraisījusi kavēšanos. ES prezidentvalsts Vācija ir apņēmusies konferenci uzsākt pēc iespējas ātrāk.
Kontaktpersona:
Carmen Schmidle
Tālr. +32 (0)2 282 2366
Mob. tālr.: +32 (0)494 735787
carmen.schmidle@cor.europa.eu