Pilsētas un reģioni aicina pārskatīt ekonomikas pārvaldību, lai veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos, sekmētu publiskos ieguldījumus un piešķirtu ES projektam lielāku demokrātisko leģitimitāti
Vietējās un reģionālās pašvaldības uzsver, ka budžetam ir jābūt elastīgam, lai pēc pašreizējās Covid-19 krīzes sekmētu ekonomikas atveseļošanu un noturību. Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) vispārējā izņēmuma klauzula, kas pirmo reizi eirozonas vēsturē tika aktivizēta 2020. gada martā, un pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem ES līmenī būtu jāpiemēro tik ilgi, līdz ekonomiskā situācija Eiropā būs stabilizējusies. Šāds aicinājums ietverts Elio Di Rupo ( Elio Di Rupo ) (BE/PSE) izstrādātajā atzinumā, ko šodien iesniedza Reģionu komitejas (RK) plenārsēdē.
Eiropas ekonomikas pārvaldības satvars būtiski ietekmē visus pārvaldības līmeņus, it īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, kuras ir atbildīgas par gandrīz vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem un par vairāk nekā pusi no publiskajiem ieguldījumiem visā Eiropas Savienībā (ar ievērojamām atšķirībām starp dalībvalstīm). Atzinumā par Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības pārskatu , ko izstrādājis Valonijas reģiona valdības ministru prezidents Elio Di Rupo (BE/PSE), uzsvērts, ka šādā reformā ir jāņem vērā augošā vajadzība pēc ieguldījumiem un publiskajiem izdevumiem, kas nepieciešami, lai atbalstītu pārkārtošanos izšķiroši svarīgajās veselības, pārtikas, transporta, digitālo tehnoloģiju un enerģētikas nozarēs. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm, lai sasniegtu 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā, ik gadu būs vajadzīgi papildu ieguldījumi 260 miljardu EUR apmērā (aptuveni 1,7 % no ES IKP).
“Covid-19 krīze ir radījusi vēl nepieredzētu ekonomikas, sociālo un budžeta cunami. ES iedzīvotāji izjūt ļoti smagas pandēmijas sekas. Tāpēc mēs vēlamies, lai Eiropas ekonomikas pārvaldība tiktu pārskatīta un pielāgota mūsu apgabalu un reģionu reālajiem apstākļiem. Kad pandēmijas izplatība tiks kontrolēta, mēs nevarēsim nedz atgriezties pie ex ante status quo, nedz arī turpināt tā, it kā nekas nebūtu noticis, ” uzsvēra ziņotājs Elio Di Rupo.
RK locekļi uzskata, ka publisko investīciju straujā samazināšanās pēc eirozonas krīzes daļēji notika Eiropas ekonomikas pārvaldības sistēmas dēļ, jo tajā nav pietiekami nošķirti kārtējie izdevumi un investīciju izdevumi. Laikposmā no 2009. līdz 2018. gadam publiskās investīcijas Eiropas Savienībā kopumā samazinājās par 20 % (attiecībā pret IKP). Vietējo un reģionālo pašvaldību veiktie ieguldījumi samazinājās gandrīz par 25 % un vairākās dalībvalstīs, kuras krīze skāra vissmagāk, — par 40 %.
Komiteja ir konsekventi aicinājusi Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajā deficīta aprēķinā neņemt vērā publiskos izdevumus, ko dalībvalstis un pašvaldības sedz, izmantojot strukturālo un investīciju fondu līdzfinansējumu. Šādi izdevumi būtībā ir Eiropas vispārējas nozīmes investīcijas ar pierādītu sviras efektu uz ilgtspējīgu izaugsmi.
Oktobrī publicētais p irmais ES mēroga Gadskārtējais ES reģionālais un vietējais barometrs liek celt trauksmi: krīze ietekmē pašvaldību ieņēmumus, izpaužoties kā bīstams “šķēru efekts”, proti, augoši izdevumi un krītoši ieņēmumi. Turklāt RK un ESAO kopīgais apsekojums liecina, ka jau jūlijā uz papildu ES finansējumu ir pieteikušies13 % pašvaldību un 49 % pašvaldību apsvērušas iespēju to darīt, lai pārvarētu krīzi.
E. Di Rupo izstrādāto atzinumu 8. decembrī apsprieda Reģionu komitejas (RK) pirmajā pilnībā virtuālajā plenārsesijā, kurā piedalījās Eiropas Parlamenta deputāte Margarida Mārkeša ( Margarida Marques ) (PT/S&D). Saskaņā ar Reglamentu rezultāti balsojumam par grozījumiem un par atzinuma galīgo tekstu tiks paziņoti 10. decembrī plenārsesijas beigās.
Kontaktpersona:
Matteo Miglietta
Tālr. +32 470 895 382
matteo.miglietta@cor.europa.eu