Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Mežsaimniecības un lauksaimniecības interešu samierināšana: mežu aizsardzībai vajadzīga jauna sertifikācijas shēma  

Šajā intervijā Betemburgas komūnas padomes loceklis Robijs Bivers (Roby Biwer) (LU/PSE) atbild uz sešiem jautājumiem par Eiropas Savienības darbību mežu aizsardzības un atjaunošanas jomā visā pasaulē. Covid-19 pandēmijas apstākļos atzinuma “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus” ziņotājs aicina veidot jaunu Eiropas Savienības sertifikācijas shēmu un informācijas sistēmu, kas būtu atbalsts neatmežojošiem produktiem un īsām, pārredzamām piegādes ķēdēm. Atzinumu plānots pieņemt 1. un 2. jūlija plenārsesijā.

Intensīvo atmežošanu Amazonē nosaka gaļas pieprasījums pasaulē – katru gadu tiek izcirsti tūkstošiem hektāru, lai apgādātu pasaules gaļas tirgus. Vai patiesi mēs burtiski apēdam Amazones lietusmežu? Kā vispār mēs varam pārliecināties, vai pārtikas (gaļas, kafijas, kakao un palmu eļļas) ražošana negatīvi neietekmē mežus? Kāda ir Eiropas Savienības loma pasaules mežu aizsardzībā un atjaunošanā? Vai Eiropas Savienība dara pietiekami daudz?

Lielākā daļa patērētāju pat neapzinās, ka gaļa, kafija, kakao un palmu eļļa ir daži no produktiem, kuru dēļ visā pasaulē pašlaik tiek strauji izcirsti meži. Ja vēlamies panākt, lai tirgū notiktu pāreja uz ilgtspējīgākiem un neatmežojošiem produktiem, ir jādarbojas divās frontēs. Vispirms ir jāstiprina informēšana un izglītošana, lai patērētāji zinātu, kādas ir viņu pārtikas patēriņa ekonomiskās, sociālās un vides sekas. Patērētāju rīcība noteikti var izraisīt pārmaiņas pārtikas tirgos un paātrināt ilgtspējīgu un neatmežojošu produktu ražošanu. Tā paša iemesla dēļ mums ir arī jāpopularizē veselīgāks un ētiskāks uzturs un jāuzsver, ka labāku uzturvielu un pozitīvākas sociāli ekonomiskās ietekmes dēļ ir izdevīgi izvēlēties augu valsts pārtiku ar augstu tādu augļu un dārzeņu saturu , kas nāk no neatmežojošām piegādes ķēdēm. Otrā fronte, kurā jādarbojas, ir Eiropas apņemšanās izstrādāt un ieviest jaunu sertifikācijas shēmu, kas kļūtu par atbalstu neatmežojošiem produktiem un palīdzētu pasaulē popularizēt tālredzīgu Eiropas skatījumu uz mežsaimniecību un pārtikas ražošanu.

Lai arī intensīva atmežošana pārsvarā norisinās ārpus Eiropas Savienības, tomēr meži pašlaik tiek cirsti arī daudzos kalnu apgabalos Eiropā, piemēram, Rumānijā un Slovākijā, kā arī dažās Balkānu valstīs. Kāpēc tā notiek? Ko iespējams darīt vietējā un reģionālajā līmenī, lai novērstu atmežošanu? Vai jums ir kādi konkrēti piemēri? Ko jūs vēlētos teikt mēriem, reģionu priekšsēdētājiem un vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvjiem visā Eiropas Savienībā?

Es nevaru komentēt konkrēto situāciju atsevišķās valstīs, bet no savas pieredzes zinu, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt konstruktīvu dialogu starp visām iesaistītajām pusēm un uzklausīt, kādas ir to intereses. Mums – vietējām un reģionālajām pašvaldībām – ir vislielākās iespējas šo dialogu veidot. Mums ir jāaizsargā meži un bioloģiskā daudzveidība, mums ir jāsadarbojas ar lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem un jāmeklē piemēroti risinājumi, kas būtu izdevīgi arī ilgtermiņā gan viņiem, gan tiem, kuri vēlas ilgtspējīgā veidā attīstīt mežu izmantojumu atpūtas vajadzībām. Šajā kontekstā ir jābūt skaidrībai par to, ka starptautiskie līgumi, Eiropas Savienības un valstu likumi par mežu aizsardzību ir jāievēro un jāpiemēro, bet vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska starpniecības loma dažādu interešu konfliktu risināšanā vietējā un reģionālajā līmenī.

Pašlaik ir ļoti grūti izsekot, no kurienes nāk mūsu pārtika, īpaši tādi produkti kā kakao un gumija, jo iesaistīti ir daudzi mazi ražotāji un piegādes ķēde ir gara un necaurskatāma. Ko varētu darīt, lai uzlabotu piegādes ķēžu pārredzamību? Kā panākt, lai uzņēmumi darbotos ilgtspējīgā veidā un lai Eiropas Savienībā tiktu ražotas preces tikai no ilgtspējīgiem materiāliem un piegādes ķēdes būtu brīvas no atmežošanas. Vai pietiek ar tagadējiem brīvprātīgajiem rīcības kodeksiem?

Piegādes ķēdes ir grūti izsekot – lai uzlabotu to pārredzamību un atvieglotu pārraudzību, būtu jāievieš informēšanas sistēma (pamatojoties uz datubāzes “ Ecolabel ” pieredzi), izmantojot visu ieinteresēto personu palīdzību un sadarbojoties ar šīm personām – uzklausot to vēlmes, pieredzi un bažas –, lai rezultātā taptu lietderīgas un darbotiesspējīgas procedūras. Šajā informācijas sistēmā būtu jāietver un jāpopularizē neatmežojoši produkti, un tajā būtu jāveic informācijas un iegūto novērtējumu pareizuma pārbaudes, lai uzlabotu sniegtās informācijas drošticamību. Tajā vajadzētu būt ietvertām arī stingrām produktu izsekojamības prasībām, lai nebūtu šaubu par produktu izcelsmi, un stingrākām pārraudzības un izpildes nodrošināšanas sistēmām, kas palīdzētu novērst krāpšanu un produktu nepareizu marķēšanu.

Kā jūs mani pārliecināsiet pirkt "ilgtspējīgu” šokolādes batoniņu tā vietā, lai izvēlētos lētāko? Kāda ir patērētāju loma un kā viņi var ietekmēt piegādes ķēžu ilgtspēju un vērsties konkrēti pret atmežošanu?

Pieprasījums pēc bioloģiskas pārtikas palielinās, jo patērētāji arvien biežāk dod priekšroku bioloģiskiem un videi nekaitējošiem produktiem, tāpēc arī palielinās neatmežojošo produktu tirgus daļa. Videi draudzīgu produktu pirkšana ir kļuvusi par stilīgu tendenci, par žestu, kas tiek uzskatīts teju par “seksīgu”. Līdz ar to cilvēki ir gatavi par videi draudzīgiem produktiem maksāt vairāk, jo tādējādi var spodrināt savu sabiedrisko tēlu un celt savu vērtību citu acīs. Patērētājam ir reālas iespējas ietekmēt tirgu.

20. maijā Eiropas Komisija publicēja stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Tās abas ir dziļi saistītas ar Eiropas zaļo kursu. Kāda ir jūsu pirmā reakcija? Vai ir pamats cerībām? Cik liela nozīme virzībā uz klimatneitralitāti ir mežu atjaunošanai?

Viens no zaļā kursa daudzajiem mērķiem ir taisnīgas, veselību veicinošas un videi nekaitējošas pārtikas sistēmas veidošana, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, kā arī nulles piesārņojuma mērķis, kuru īstenojot vide ir jāatbrīvo no toksiskajām vielām. Rūpējoties par Eiropas iedzīvotāju un ekosistēmu aizsardzību, Eiropas Savienībai ir efektīvāk jāuzrauga gaisa, ūdens, augsnes un patēriņa produktu stāvoklis, par to jāziņo, jāveic preventīvie pasākumi un jānovērš piesārņojums. No tā mēs varam secināt, ka klimatneitralitātes mērķa sasniegšana Eiropas Savienībā neapšaubāmi ir atkarīga no mežu atjaunošanas. Eiropā notiek pāreja uz jaunu dzīvesveidu, kas ir svarīgs signāls visai pasaulei. Eiropas mērķis ir kļūt par tādas jaunas ekonomikas līderi, kas vairs nebūs atkarīga no resursu izmantošanas.

Covid-19 krīze ir smagi skārusi mūsu piegādes ķēdes. Kas mums pēc šīs krīzes būtu jāpatur prātā?

Šīs krīzes cēlonis ir globalizācija, kuras ietekmē vīruss izplatījās milzīgā ātrumā. Tagad mums ir zināms, cik spēcīga ir ar industriālajām fermām saistīto piegādes ķēžu ir savstarpējā saikne un cik viegli sistēma var sagrūt, tiklīdz pārtrūkst kāds no tās posmiem. Vissvarīgākais būs analizēt šo savstarpējo atkarību un panākt, lai palielinātos piegādes ķēžu izturētspēja globālu problēmu gadījumā. Mums ir jāpārskata arī īsu (un iespējams vieglāk izsekojamu) piegādes ķēžu nozīmīgā loma, kā arī vajadzība uzraudzīt attiecības ar piegādātājiem garajās ķēdēs un starp tiem. Covid-19 krīzes dēļ esam arī uzzinājuši, ka sociālās atšķirības nozīmē arī lielāku vienaldzību pret vidi. Tā notiek tāpēc, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem izdzīvošana ir pirmajā vietā, bet rūpes par vidi paliek otrajā plānā.

Piezīmes

Eiropas Savienībā ir aptuveni 182 miljoni hektāru mežu, kas sedz 43 % teritorijas, un līdz ar to tā ir viena no mežiem bagātākajām teritorijām pasaulē. Meži mums nodrošina ne tikai kokmateriālus un koksnes produktus, bet ir arī vieta, kur novērojama vislielākā bioloģiskā daudzveidība Eiropā. Tie ir arī mūsu veselības un labsajūtas avots. Meži kā lielākā oglekļa dioksīda piesaistītājsistēma palīdz mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties to sekām ( Eiropas Komisija ).

Ir aprēķināts, ka kopš 1990. gada ir zaudēti 420 miljoni hektāru meža platību, jo mainīts zemes izmantojums, lai gan atmežošanas temps beidzamo trīsdesmit gadu laikā ir samazinājies. Tiek lēsts, ka no 2015. gada līdz 2020. gadam ir atmežoti 10 miljoni hektāru gadā. 1990. gados katru gadu tika izcirsti 16 miljoni hektāru. Lauksaimniecības paplašināšana joprojām ir galvenais atmežošanas un mežu degradācijas faktors, kas saistīts arī ar mežu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Ar šo un vēl citu informāciju iespējams iepazīties ziņojumā par pasaules mežu stāvokli 2020. gadā .

Kontaktinformācija presei:

David Crous

Tālr. +32 (0) 470 88 10 37

david.crous@cor.europa.eu