Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Tiesību aizsardzībai “jāpiešķir prioritāte” ES migrācijas paktā  

ES vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji arī aicina veidot solidaritātes mehānismu, kas efektīvi atvieglotu migrācijas problēmas, ar kurām saskaras reģioni pie ES ārējām robežām.

Eiropas Savienības iestādēm savā jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā iekļautie priekšlikumi būtu jāpārskata tā, lai sniegtu lielāku atbalstu reģioniem pie ES robežām, nodrošinātu labāku aizsardzību neaizsargātajiem iedzīvotājiem un samazinātu uzņemšanas centros pavadīto laiku pie ES robežām, norāda Eiropas Reģionu komiteja (RK) 19. martā pieņemtajā ieteikumu kopumā.

Ja ES dalībvalstis, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija pieņemtu minētos ieteikumus , tie atvieglotu pierobežas reģionu piekļuvi finansējumam un tiem uzticētos pienākumus, kā arī sniegtu iespēju izmitināt – krīzes situācijās – neatbilstīgos migrantus citviet Eiropas Savienībā, kamēr tiek izskatīti viņu pieteikumi. Šis priekšlikums samazinātu karsto punktu izmantošanu un atceltu “pirmās ieceļošanas valsts” principu, ko izmanto, lai noteiktu atbildīgo dalībvalsti. Attiecībā uz pasākumiem, kas vērsti uz patvēruma meklētājiem un migrantiem, ieteikumos ir paredzēts sniegt lielāku atbalstu neaizsargātām grupām un nepilngadīgajiem, tiek iebilsts pret Komisijas priekšlikumu par bērnu, kas jaunāki par 12 gadiem, pirkstu nospiedumu noņemšanu, aicināts uzņemšanas centros sniegt lielāku medicīnisko un psiholoģisko atbalstu un aicināts pārmitināšanas procedūrās prioritāti piešķirt bērniem un nepavadītām sievietēm.

Atzinumā arī atbalstīts priekšlikums jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā, ko Komisija iesniedza 2020. gada septembrī, paredzēt elastīgu mehānismu ES dalībvalstu solidaritātei. Tomēr tajā ir pausta skepse par atgriešanās sponsorēšanas koncepcijas praktiskās īstenošanas iespēju. Minētais mehānisms uzliktu ES dalībvalstīm pienākumu parādīt solidaritāti, taču tās varētu brīvi izvēlēties no dažādām praktiskās solidaritātes izpausmēm.

Ziņotāja Antje Grothēra ( Antje Grotheer , DE/PSE), Brēmenes pilsētas parlamenta priekšsēdētāja vietniece, norādīja: “Kā Eiropas pilsētu, pašvaldību un reģionu pārstāvjiem mums ir jāstrādā, lai rastu efektīvus risinājumus, kuru pamatā ir Eiropas pamatvērtības, taisnīgums un kopīga atbildība. Tāpēc mēs aicinām veidot migrācijas solidaritātes mehānismu, kas ņemtu vērā mūsu viedokli un efektīvi mazinātu slogu priekšposteņa reģioniem. Turklāt prioritāte jāpiešķir migrantu, jo īpaši bērnu un nepilngadīgo, pamattiesību aizsardzībai. Mums ir vajadzīgas ātrākas procedūras, kas tiktu veiktas saskaņā ar cilvēktiesībām. Eiropa, kurā neviens netiek atstāts novārtā, ir nevis à la carte projekts, bet gan projekts, kurā ir vajadzīga solidaritāte un taisnīgums.”

Uzstājoties RK plenārsesijā 17. martā, Eiropas Parlamenta referents par Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulu Tomass Tobē ( Tomas Tobé , SV/PPE) norādīja, ka solidaritātei vajadzētu būt “obligātai”, bet ar “elastīgām” iespējām, un piebilda, ka, iespējams, būs vajadzīgas jaunas idejas par solidaritātes veidiem.

Viņš sacīja: “Pašreizējā Eiropas patvēruma sistēma ir nepilnīga un smagi skar reģionus un vietējās teritorijas, jo īpaši priekšposteņa dalībvalstīs. Lai mazinātu šo spiedienu, mums ir vajadzīga labi funkcionējoša migrācijas sistēma. Mums ir vajadzīga jēgpilna solidaritāte un taisnīga atbildības sadale visā Savienībā, taču mums ir jārod pragmatiski risinājumi, jo mēs to apspriežam jau kopš 2016. gada, bet progress ir ļoti lēns. Taču neatkarīgi no tā, par ko mēs vienosimies, mums ir vajadzīga īstenošana, jo, ja pašreizējās sistēmas īstenošana būtu funkcionējoša, mums nebūtu radušās tādās problēmās, kādas ir patlaban. Mums ir daudz darāmā, pirms varam nonākt pie jebkāda veida politiskiem secinājumiem par minēto paktu.”

RK atzinumā galvenā uzmanība ir pievērsta migrācijas uzņemšanas posmam, ņemot vērā strīdīgos jautājumus Komisijas priekšlikumos, sākot ar pieteikumu pārbaudi un izskatīšanu, kritērijiem, ko piemēro pieteikumu izvērtēšanai, to migrantu atgriešanu, kuru pieteikumi ir noraidīti, pakalpojumu sniegšanu un ar to saistīto finansiālo un administratīvo slogu pierobežas reģionos. RK atzinīgi novērtēja arī citu pakta dimensiju, proti, migrantu integrāciju viņu jaunajās mājvietās, raksturojot Komisijas Rīcības plānu par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam kā “nepieciešamu papildinājumu” jaunajam Migrācijas un patvēruma paktam.

RK 2019. gadā ar Eiropas Komisijas atbalstu uzsāka iniciatīvu “ Pilsētas un reģioni migrācijas integrācijai ”. RK un Eiropas Komisija 2021. gada marta plenārsesijas laikā parakstīja nolīgumu par sadarbības padziļināšanu.

Uzstājoties RK plenārsesijā 19. martā, Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone ( Ylva Johansson ) pievērsās integrācijai, norādot: “Pašvaldības ir pirmās, kas sniedz integrācijas un citus pakalpojumus nesen ieceļojušiem migrantiem, kā arī atbalsta viņu ilgtermiņa iekļaušanu. Priecājos paziņot par šo partnerību ar Reģionu komiteju, kurai būs svarīga loma, atbalstot ES pilsētas un reģionus integrācijas darbā.”

Kontaktpersona:

Andrew Gardner

+32 473 943 981

andrew.gardner@cor.europa.eu