Šajā intervijā Betemburgas pašvaldības padomes loceklis Robijs Bīvers ( Roby Biwer ) (LU/PSE) atbild uz pieciem jautājumiem par bioloģiskās daudzveidības nozīmi jaunu pandēmiju novēršanā, klimata pārmaiņu apkarošanā un ilgtspējas uzlabošanā, īstenojot Eiropas Savienības atveseļošanas plānu. Robijs Bīvers ir ziņotājs atzinumam “Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020. gada” , kuru paredzēts pieņemt oktobra plenārsesijā. Atzinumā apkopots vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam , ar kuru Eiropas Komisija nākusi klajā 2020. gada 20. maijā . Vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā RK turklāt aizstāvēs Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu 15. konferencē ( ANO KBD COP15 ), kas notiks no 2021. gada 17. maija līdz 30 maijam Kuņminā (Ķīnā).
COVID-19 pandēmija ir izraisījusi politiskās darba kārtības pārmaiņas visā pasaulē. Kā tā ir ietekmējusi atzinuma “Bioloģiskā daudzveidība pilsētās un reģionos laikposmā pēc 2020. gada” izstrādi, kuram jūs esat ziņotājs?
COVID-19 tiešām ir ietekmējusi atzinumu par bioloģisko daudzveidību. Pandēmija ir likusi izprast šā temata nozīmi ne tikai ekspertu, bet arī iedzīvotāju vidū. Tagad viņi saprot, ka šādu nelaimju cēlonis visbiežāk ir nepiemērota un nepareiza bioloģiskās daudzveidības izmantošana cilvēka savtīgo iegribu apmierināšanai. Turklāt cilvēki ir sapratuši, ka veselīgas ekosistēmas un neskarta bioloģiskā daudzveidība ir pašu veselības un nākotnes garantija. Aptuveni 80 % slimību avots ir savvaļas dzīvnieki, un arvien vairāk palielinās slimību pārneses varbūtība no dzīvniekiem uz cilvēkiem. Tāpēc dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība ir mūsu pašu interesēs. No tās līdzsvara ir atkarīga mūsu veselība.
Vai bioloģiskajai daudzveidībai ir kāda loma laikposmā pēc Covid-19 krīzes un Eiropas Savienības atveseļošanas plānā?
Jā, šī loma ir būtiska. Laikā pēc Covid-19 uzsvars ir jāliek uz cilvēkresursiem un publiskajiem ieguldījumiem. Šī politika nodrošinās daudzas zaļās darbvietas, un tās rezultātā tiks būtiski pilnveidota vide un ekosistēmu izturētspēja. No bioloģiskās daudzveidības lielā mērā ir atkarīga cilvēku labklājība un daudzas citas jomas. Bioloģiskās daudzveidības zuduma bremzēšanai ir jākļūst par vienu no pamatprincipiem, sadalot visu lielāko finanšu plānu, piemēram, Eiropas Savienības atveseļošanas plāna, resursus. Mēs vairs nevaram būt iecietīgi pret aktivitātēm, kas apdraud mūsu veselību, pārtikas piegādi un iztikas līdzekļus un degradē vai iznīcina mūsu vērtīgās ekosistēmas un to funkcijas, un vēl mazāk – šādas aktivitātes subsidēt. Tas nozīmē, ka ir jāpiesaista pietiekams resursu daudzums, lai tieši vai netieši stimulētu bioloģiskās daudzveidības pasākumus visos pārvaldības līmeņos, un ir jāvienkāršo procedūras, lai finansējums kļūtu pieejamāks. Bioloģiskai daudzveidībai ir jākļūst par neapspriežamu vērtību politikā un visās ekonomiskās darbības jomās. Šķiet, ka ir ievērojami nostiprinājusies apziņa par to, ka ekosistēmas ir jāsaglabā un jāatjauno, un arvien vairāk cilvēku vēlas, lai bioloģiskai daudzveidībai tiktu veltīts vairāk līdzekļu. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vislielākās iespējas īstenot šo politiku un iesaistīt iedzīvotājus.
Kā jūs varētu vides komisāram Virgīnijam Sinkēvičam ( Virginijus Sinkevičius ) īsumā apkopot galvenos jūsu gatavotā RK atzinuma elementus salīdzinājumā ar Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam?
Manā skatījumā Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā ir noteikti augsti mērķi. Tomēr šīs globālās bioloģiskās daudzveidības krīzes novēršanas nolūkā ir jādara vairāk un jārīkojas ātrāk – mums ir nepieciešami ekosistēmu atjaunošanai piemēroti instrumenti un pietiekami līdzekļi. Bioloģiskā daudzveidība nedrīkst kļūt par “vecā kaluma” ekonomisko apsvērumu upuri. Tai vajadzētu kļūt par Eiropas Savienības atveseļošanas plāna dzinējspēku. Komisijai vajadzētu izmantot visu potenciālu, kas piemīt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, un to īpašās pozīcijas, lai veicinātu jaunās Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam īstenošanu.
30. septembrī Ņujorkā norisināsies ANO bioloģiskās daudzveidības samits. Šis būs pasaules mērogā svarīgs pasākums, kas paver iespēju izvirzīt augstus mērķus un ANO KBD COP15 laikā pieņemt efektīvu globālo bioloģiskās daudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada. Kāds ir galvenais vēstījums, kas ANO dalībniekiem būtu jāpārved mājās?
Neraugoties uz to, ka palielinās apziņa par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu bioloģiskās daudzveidības zuduma bremzēšanā, oficiāli tā nav atzīta, un globālās pārvaldības sistēmās vertikāla sadarbība joprojām nav iekļauta. Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista visos bioloģiskās daudzveidības pārvaldības procesa posmos un līmeņos gan globālā, gan valsts mērogā. Tas nozīmē, ka:
1) visos valsts līmeņa plānos, kad vien iespējams, jāparedz valsts līmenim pakārtots plāns vietējām un reģionālajām pašvaldībām;
2) jānodrošina pietiekamu resursu piesaiste, kas paredzētu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti resursu vākšanā un sadalē;
3) vietējās un reģionālās pašvaldības jāiesaista pārraudzības, novērtēšanas un ziņošanas mehānismu izstrādē un īstenošanā;
4) jānodrošina ilgtermiņa pieeja bioloģiskās daudzveidības integrēšanai visās jomās, balstoties uz vertikālu un horizontālu sadarbību;
5) bioloģiskās daudzveidības darba kārtību savienojot ar citām darba kārtībām (piemēram, klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā), vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jādod skaidri uzdevumi;
6) jāstiprina alianses un tīkli, kuri ir vietējo un reģionālo pašvaldību balsts.
Iedomājieties, ka oktobrī pēc balsojuma par jūsu atzinumu jūs dodaties mājup un jums jāskaidro skolēniem, ko jūs Briselē darījāt. Ko jūs viņiem teiksiet?
Es teikšu, ka centos panākt, lai cilvēki, kuriem ir vara, saprastu, cik vide ir svarīga, un ka ir jāaizsargā gan augi, gan dzīvnieki, lai mūsu bērni un bērnubērni varētu ilgtspējīgi priecāties par planētas skaistumu. Es skolēniem teiktu, ka mēģināju aizsargāt bioloģisko daudzveidību un atjaunot sabojātās ekosistēmas un ka mežonīgais kapitālisms ved strupceļā, jo tas nepalīdz saglabāt dabu un dzīves kvalitāti nākotnē.
Konteksts
Pagājušā gada Eirobarometrs 481/2019 atklāja, ka Eiropas Savienības iedzīvotājus arvien vairāk uztrauc dabas stāvoklis. Vairums Eiropas iedzīvotāju (96 %) aptaujā bija norādījuši, ka mums ir jāuzņemas atbildība par dabu un ka tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai novērstu klimata pārmaiņas. Kā liecina viens no jaunākajiem teritoriālās ietekmes novērtējumiem , bioloģiskās daudzveidības satvars laikposmam pēc 2020. gada ļoti spēcīgi ietekmēs 61 % Eiropas Savienības reģionu.
Reģionu komiteja sadarbojas ar Pašvaldību konsultatīvo komiteju bioloģiskās daudzveidības jautājumos saistībā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) un citām nozīmīgām organizācijām un ieinteresētajām personām, piemēram ICLEI un Regions4 , un rūpējas, lai pilsētu, reģionu un citu vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis tiktu ņemts vērā bioloģiskās daudzveidības darba kārtībā, gatavojoties 2021. gadā paredzētajai ANO KBD COP15.
Kontaktinformācija presei:
pressecdr@cor.europa.eu