Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
“Saliedētība — kopīga Eiropas vērtība”: priekšsēdētājs K. H. Lambercs ( K. H. Lambertz ) atbalsta ES Rumānijas prezidentūru  

Ar devīzi “Saliedētība — kopīga Eiropas vērtība” Rumānija vadīs ES prezidentūru mūsu Savienības nākotnei izšķirošajā gadā. Tās darbība iezīmēsies ar nākamā ES budžeta apspriešanu un ar gadu, kurā nākamo Eiropas Parlamentu vēlēs 27, nevis 28 dalībvalstu pilsoņi. Rumānija savas prezidentūras uzmanības centrā ir pamatoti izvirzījusi kohēziju, konkurētspēju, izaugsmi un kopīgās vērtības. Mums ir jāatjaunina ES, balstoties uz šīm prioritātēm un tuvinot to iedzīvotājiem. To var panākt vienīgi kopīgiem spēkiem, iesaistot mūsu lielpilsētas, reģionus, pilsētas un ciematus.

Mums visiem ir aktīvāk jāpauž viedoklis par to, kas ir ES un ko tā dara, parādot, ka Eiropas saliedētību un labklājību var panākt tikai ar sadarbību. Eiropas Savienībai ir vairāk jāreaģē uz vietējām vajadzībām un jāpalielina iedzīvotāju līdzdalība, lai ne tikai viņu rūpes tiktu uzklausītas, bet arī notiktu rīcība. Mūsu Komiteja strādā pie tā, lai radītu jaunu iespēju, kā nodrošināt, lai iedzīvotāji partnerībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām varētu tieši veidot ES lēmumus.

Sociālai, saliedētai un iekļaujošai Eiropai ir vajadzīgi ieguldījumi. Mūsu Komiteja ir daudz darījusi, lai aizsargātu reģionālos ieguldījumus (kohēzijas politika un lauku attīstība), lai ikviens reģions — gan bagāts, gan nabadzīgs — varētu gūt labumu. ES fondu samazināšana un centralizācija mazinās reģionu un pilsētu spēju stiprināt teritoriālo sadarbību, radīt darbvietas, veicināt sociālo iekļaušanu un parādīt ES pievienoto vērtību savām kopienām. 

Izmantojot pārdomātus ieguldījumus, mums jānodrošina, ka ikviens ES tiesību akts uzlabo ikdienas dzīvi. Mums ir jāstiprina ES subsidiaritātes princips, saskaņā ar kuru lēmumus pieņem tie, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem. Vietējās un reģionālās pašvaldības īsteno 70 % no visiem ES tiesību aktiem, tāpēc tām vajag mazāk birokrātijas un vairāk autonomijas. Tām ir vajadzīga lielāka teikšana Eiropas Savienībā, lai sniegtu rezultātus. Tas nozīmē nevis “mazāk Eiropas” ar mazāk tiesību aktiem, bet gan efektīvāku Eiropu ar labākiem tiesību aktiem.

Ar pietiekamiem līdzekļiem un efektīviem ES tiesību aktiem vietējās un reģionālās pašvaldības var sniegt ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām. Tieši lielpilsētas, reģioni un pilsētas sekmē videi nekaitīgāku ekonomiku, samazina gaisa piesārņojumu, padara mūsu transportu ilgtspējīgu, mūsu mājsaimniecības energoefektīvas un nodrošina atkritumu reciklēšanu. Klimata pārmaiņas tiks apkarotas un uzvarētas mūsu reģionos un pilsētās.

Šīs nostādnes veido pamatu Reģionu un pilsētu samitam, kas notiks 14. un 15. martā Bukarestē. Kopā ar mūsu Rumānijas delegāciju, ko vada priekšsēdētājs Roberts Sorins Negoica ( Robert Sorin Negoiță ), un ES Rumānijas prezidentūru samitā, kura nosaukums ir “Atjaunot Eiropu” ( ReNew Europe ), tiks apliecināts, ka reģioni un pilsētas ir ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas avangardā, kam būtu jākļūst par ES vispārējo ilgtermiņa ekonomisko modeli. Samita deklarācija būs visu ES reģionālo un vietējo pašvaldību vēstījums ES-27 valstu valdībām, parādot, ka Eiropas nākotnei ir vajadzīgi tās reģioni un pilsētas, un reģioniem un pilsētām ir vajadzīga Eiropa. Tikai kopā mēs varam izveidot vienotāku, pilsoņiem piederīgu Eiropu.

Kopīgot :