Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Jaunās apspriešanās rezultāti raisa bažas: daudzas ES dalībvalstu valdības nav iesaistījušas reģionus un pilsētas atveseļošanas no Covid pandēmijas plānu sagatavošanā  

RK un CEMR iniciatīvas rezultāti liecina, ka tikai dažas valstis ir ņēmušas vērā pašvaldību ieguldījumu, tādējādi apdraudot Eiropas atveseļošanas plāna sekmīgu īstenošanu.

Kopīgās apspriešanās rezultāti tika prezentēti Eiropas Reģionu komitejas (RK) Ekonomikas politikas komisijas ( ECON ) sanāksmē. ECON komisijas locekļi vienprātīgi pieņēma arī atzinuma projektu “Rīcības plāns kritisko izejvielu jomā”, ko sagatavoja Zāras landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece Izolde Rīsa ( Isolde Ries , DE/PSE).

Lai izprastu, cik lielā mērā vietējās kopienas ir iesaistītas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā, RK un Eiropas Pašvaldību un reģionu padome ( CEMR ) rīkoja apspriešanos ar pašvaldību apvienībām. Nacionālo plānu iesniegšana Eiropas Komisijai ir obligāta, ja dalībvalstis vēlas saņemt atbalstu no Atveseļošanas un noturības mehānisma ( RRF ) – instrumenta 672,5 miljardu EUR apmērā. Tas ir lielākais finanšu instruments, kas iekļauts atveseļošanas instrumentā Next Generation EU , kurš pazīstams arī kā Eiropas atveseļošanas plāns .

“RK un ECON komiteja ar lepnumu nāk klajā ar pētījumiem, kuru pamatā ir fakti, un to rezultāti liecina, ka diemžēl tikai neliela daļa dalībvalstu, gatavojot savus atveseļošanas un noturības plānus, apspriežas ar pašvaldībām, un ka to ieguldījumu faktiski ņem vērā vēl mazāks skaits dalībvalstu.” Galvenais šķērslis, ko minēja respondenti, bija tas, ka valdībai vienkārši trūkst vēlmes iesaistīt pašvaldību pārstāvjus . Turpmāk ir svarīgi par šo realitāti plaši informēt iestādes, jo tas var veicināt pašvaldību iesaistīšanu šo plānu sagatavošanā pirms to galīgās redakcijas iesniegšanas,” uzsvēra ECON komisijas priekšsēdētājs un Tiperēri grāfistes padomes loceklis Maikls Mērfijs ( Michael Murphy , IE/PPE).

Kulēnas mērs un RK galvenais ziņotājs par Atveseļošanas un noturības mehānismu Kristofs Rujons ( Christophe Rouillon , FR/PSE) uzsver, ka “ RRF regulā ir ietvertas nodomu deklarācijas par pilsētu un reģionu iesaisti nacionālajos atveseļošanas plānos. To iesaistīšana plānošanas posmā nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu uz vietas, lai izvairītos no liekas palīdzības un pārklāšanās, jo īpaši attiecībā uz Eiropas struktūrfondiem. Kreisajai rokai jāzina, ko dara labā. Dalībvalstīm tagad ir jārīkojas: tās var nodrošināt labāku pārredzamību un koordināciju un tām tas ir jādara.”

Eurocities priekšsēdētājs un Florences mērs Dario Nardela ( Dario Nardella ) , kurš piedalījās apaļā galda diskusijā, sacīja: “Ja rīkosimies ātri, joprojām varam nodrošināt, ka atveseļošanas fondi sniegs labumu un cilvēkiem palīdzēs atgriezties normālā dzīvē un vietējā līmenī īstenot gan digitālās, gan zaļās prioritātes. Tagad, kad atveseļošanas plāna regulā pilsētas ir atzītas par nozīmīgiem partneriem, valstu valdībām un pašvaldībām ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu steidzamus resursus iedzīvotājiem, kas mūsu pilsētās ir cietuši visvairāk.”

Eiropas Parlamenta deputāts un līdzreferents par RRF Dragošs Pislaru ( Dragos Pîslaru , RO/Renew Europe) teica: “ Kad sāku darbu pie Atveseļošanas un noturības mehānisma, sapratu, ka atbildes varēs rast tikai dialogā ar iedzīvotājiem. Tāpēc es uzsāku 13 konsultācijas ES dalībvalstīs. Ideālā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā būtu konsekventi jāatspoguļo visas labās idejas. Aicinu dalībvalstis izmantot tādu pašu pieeju.   Eiropas Parlaments ir nodrošinājis, ka dalībvalstīm, izstrādājot un īstenojot atveseļošanas un noturības plānus, jāapspriežas ar attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām, kā arī pašvaldībām.”

Vācijas Hessenes federālās zemes Eiropas un federālo lietu ministre Lūcija Putriha ( Lucia Puttrich ) paziņoja: “ RRF ir atveseļošanas plāna nozīmīgākā sastāvdaļa. Ņemot vērā atbalsta apjomu, īstenošana ir īpaši svarīga. Tagad galvenā uzmanība jāpievērš tam, lai līdzekļi sasniegtu reģionus un radītu nozīmīgus impulsus. Tas nozīmē ieguldīt konkurētspējā, zaļajā kursā, veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā un digitalizācijā. Šos mērķus var īstenot tikai tad, ja reģioniem ir iespēja ietekmēt programmu izstrādi un īstenošanu. Viedokļa paušana nozīmē kopīgu plānošanu, ņemot vērā vajadzības uz vietas. Tā ir subsidiaritātes pamatideja, un mēs to īpaši atbalstām.”

RK ir iesaistījusies plašā pārraudzības procesā, kas saistīts ar Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu. Šīs darbības sasniegs augstāko punktu Atveseļošanas un noturības forumā, kura pirmreizējā norise ir plānota 2021. gada oktobrī Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas laikā.

Sanāksmes laikā ECON komisijas locekļi vienprātīgi pieņēma arī atzinuma projektu “Rīcības plāns kritisko izejvielu jomā” . Ziņotāja un Zāras landtāga priekšsēdētāja pirmā vietniece Izolde Rīsa (DE/PSE) sacīja: “Mūsdienīga sabiedrība un ekonomika ilgtermiņā nevar darboties bez uzticamas, drošas, konkurētspējīgas un videi draudzīgas izejvielu piegādes. Kritiski svarīgas izejvielas ir vajadzīgas daudzās svarīgās Eiropas nozarēs, piemēram, autobūves, tērauda, aviācijas un kosmosa, IT, veselības un atjaunojamās enerģijas nozarēs. Atkarība no kritiski svarīgām izejvielām būtu jāsamazina, atbilstoši aprites principam izmantojot resursus, ilgtspējīgus produktus un inovācijas. Eiropas Savienībā ir jāpastiprina vietējo izejvielu ieguve un pārstrāde un jādažādo iepirkumi no trešām valstīm.” Par atzinuma projektu paredzēts balsot RK marta plenārsesijā.

ECON komisija iecēla Bretaņas reģionālās padomes priekšsēdētāju un RK un Apvienotās Karalistes kontaktgrupas priekšsēdētāju Loiku Šenē-Žirāru ( Loïg Chesnais-Girard , FR/PSE) par galveno ziņotāju Brexit korekcijas rezerves jautājumos. Eiropas Komisija ir ierosinājusi 5 miljardu EUR budžetu šim instrumentam , kas paredzēts, lai atbalstītu uzņēmumus, reģionus un vietējās kopienas, ko vissmagāk skārusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Balsojums par atzinuma projektu notiks marta plenārsesijā.

Turklāt Bragas mērs Rikārdu Riu ( Ricardo Rio , PT/PPE) tika provizoriski iecelts par ziņotāju pašiniciatīvas atzinumam “Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana līdz 2030. gadam”. Galīgā iecelšana ir atkarīga no RK Biroja apstiprinājuma.

Uzziņai

RK un CEMR kopīgi organizētajā apspriešanā tika apkopoti viedokļi un pieredze no 25 organizācijām, kas pārstāv dažādus vietējās un reģionālās pašpārvaldes līmeņus 19 ES dalībvalstīs — Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā, Francijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Zviedrijā. Šī īpašā apspriešanās notika no 2020. gada novembra sākuma līdz 2021. gada janvāra sākumam.

Ar rezultātiem var iepazīties šeit .

Atveseļošanas un noturības mehānisms ( RRF ) – šim instrumentam ir paredzēti 672,5  miljardi EUR (līdz pat 312,5 miljardiem EUR dotāciju veidā un līdz pat 360 miljardiem EUR aizdevumu veidā), un tā mērķis ir atbalstīt ES valstis reformu īstenošanā un to ieguldījumus ES kopīgajās prioritātēs. Tas ir lielākais finanšu instruments, kas iekļauts 750 miljardu EUR vērtajā atveseļošanas instrumentā Next Generation EU , kas pazīstams arī kā Eiropas atveseļošanas plāns . Lai varētu izmantot Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstu, dalībvalstīm jāizstrādā nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, kuros norādītas reformas un ieguldījumi, ko plānots finansēt.

Eiropas Parlaments un ES Padome 2020. gada 18. decembrī panāca politisku vienošanos par šo mehānismu. Gaidāms, ka Parlaments par šo dokumentu balsos februāra plenārsēdē, un pēc tam to oficiāli pieņems Padome.

Reģionu komiteja oktobra plenarsesijā pieņēma atzinumu “Plāns ES atveseļošanai no Covid-19 pandēmijas: atveseļošanas un noturības mehānisms un tehniskā atbalsta instruments” , ko sagatavojis Kristofs Rujons (FR/PSE). Paziņojums presei pieejams šeit .

Valstīm nacionālie atveseļošanas un noturības plāni jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz 2021. gada 30. aprīlim . Šā jaunā instrumenta pārvaldība ir cieši saistīta ar ekonomikas politikas koordinēšanas procesu Eiropas pusgadā. RK jau vairākus gadus ir vairākkārt paudusi kritiku par to, ka pašvaldības netiek strukturēti un sistemātiski iesaistītas ekonomikas pārvaldībā kopumā un jo īpaši Eiropas pusgadā. Šajā atzinumā , ko sagatavojis Valonijas ministru prezidents Elio Di Rupo ( Elio di Rupo , BE/PSE), ir apkopotas Komitejas piezīmes un priekšlikums par ES ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu. Atzinums tika pieņemts decembra plenārsesijā. Paziņojums presei pieejams šeit .

Kontaktinformācija:

Matteo Miglietta

Tālr. +32 (0)470 895 382

matteo.miglietta@cor.europa.eu

Share: