Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Platformu ekonomika: vajadzīgi ES noteikumi, kas nodrošina godīgu konkurenci un darba ņēmēju tiesības  

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji norāda jaunajam Eiropas nodarbinātības un sociālo tiesību komisāram Nikolasam Šmitam ( Nicolas Schmit ), ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgi skaidri noteikumi attiecībā uz platformu ekonomiku, lai garantētu darba ņēmēju tiesības un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tiešsaistes un bezsaistes saimnieciskajai darbībai vienotajā tirgū.

Divos Eiropas Reģionu komitejas (RK) šodien pieņemtajos atzinumos uzsvērts, ka daudzi spēkā esošie ES noteikumi ir novecojuši, jo tajos nav ņemts vērā fakts, ka radušies jauni uzņēmējdarbības modeļi un nestandarta nodarbinātības veidi, kas bieži sastopami digitālajās platformās. It īpaši vēl 2000. gadā pieņemtās E–tirdzniecības direktīvas īstenošana ir izraisījusi vairākas tiesvedības saistībā ar tādiem uzņēmumiem kā Uber un Airbnb .

Eiropas Reģionu komitejas plenārsesija bija pirmais publiskais pasākums, kurā piedalījās un uzstājās jaunais nodarbinātības un sociālo tiesību komisārs Nikolass Šmits , kurš teica: “Jaunā Komisija ar savu programmu tiecas gan risināt pašreizējās problēmas un izmantot iespējas, ko rada jaunā nodarbinātības pasaule, globalizācija, automatizācija, digitalizācija un mākslīgais intelekts, gan arī nodrošināt pāreju uz bezoglekļa ekonomiku. Mums jāpanāk, ka visi eiropieši var gūt labumu no šiem pārveides procesiem, un tas it īpaši attiecas uz viņu darbu un iztiku. Mūsu reģionālajām pārvaldes iestādēm būs liela nozīme centienos nodrošināt, ka šis kopīgais mērķis kļūst par realitāti.”

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) sacīja: “Domājot par ES nākotni, īpaša vērība ir jāvelta sociālajām tiesībām, kam jānodrošina cilvēku aizsardzība, un vienlaikus jāizmanto tehnoloģisko pārmaiņu pavērtās iespējas. Eiropas Savienībai ir jāizstrādā skaidrs plāns, kas nodrošinās, ka pārmaiņas mūsu rūpniecības nozarēs nepalielina atalgojuma atšķirības un nevienlīdzību. Ja spēkā ir atbilstošs regulējums, darbs platformās ir viena no iespējām nodrošināt, ka visi gūst labumu no digitalizācijas un neviens netiek atstāts novārtā.”

Abos atzinumos uzmanība pievērsta dažādiem aspektiem, kas raksturīgi sadarbīgai ekonomikai un darbam platformās. Pirmajā atzinumā , ko sagatavojis Egaleo komūnas padomes loceklis Dimitrioss Birmpass ( Dimitrios Birmpas ) (EL/PSE), uzsvērts, ka ir vajadzīgs visaptverošs tiesiskais regulējums ES līmenī, lai nodrošinātu platformās nodarbināto sociālo aizsardzību un sociālās tiesības, kas nepieļautu, ka darba devēji, kuri cenšas izvairīties no darba tiesisko attiecību regulējuma, nodokļu saistībām un koplīgumiem, izmanto tādu praksi kā apzināti nepareiza darba ņēmēju klasifikācija par pašnodarbinātām personām.

“Darbs platformās sniedz darba tirgum vairākas iespējas, jo šāds darbs ir viegli pieejams un elastīgs. Tomēr ir jāparedz atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus platformās nodarbinātajiem. Nodarbinātības un sociālās jomas pamatnoteikumi ir jāattiecina arī uz platformu ekonomiku un tajā nodarbinātajiem, no kuriem daudzi ir jaunieši. Ņemot vērā digitālās ekonomikas transnacionālo raksturu, ir vajadzīgs skaidrs Eiropas regulējums, lai risinātu daudzās regulatīvās problēmas, kas saistītas ar darbu platformās, un lai noteiktu, kā konstatēt darba tiesisko attiecību esamību,” norāda ziņotājs, kurš atzinīgi vērtē komisāra Šmita nodomu pievērst uzmanību platformas nodarbināto darba apstākļiem un jauniem nestabilitātes veidiem.

Otrajā atzinumā ierosināts, ka Eiropas Savienībai skaidri jādefinē sadarbīgās ekonomikas platformu statuss atkarībā no precīza platformas veiktās kontroles apmēra, lai būtu skaidrs, kādi noteikumi reglamentē to darbību. Turklāt, tā kā sadarbīgā ekonomika izdzēš robežlīniju starp privātpersonām un profesionāliem dalībniekiem, jēdziens “pakalpojumu sniedzējs” būtu jāprecizē, nosakot ES mēroga robežvērtības. Jaunajā ES regulējumā būtu arī jāparedz, ka platformām ir jāsniedz publiskajām iestādēm nepieciešamie dati, lai tās varētu nodrošināt noteikumu izpildi un to, ka sadarbīgās ekonomikas piegādātāji maksā pienācīgu nodokļu artavu.

Ziņotājs Pēters Florianšics ( Peter Florianschütz ) (AT/PSE), Vīnes landtāga un Vīnes pilsētas domes deputāts, teica: “Eiropas Savienībai ir vajadzīgi skaidri, taisnīgi noteikumi attiecībā uz digitālajām platformām. Tiesību akti ir jāattiecina uz visiem, un Eiropas Savienībai ir jāizsargā pilsētu, kopienu un reģionu iedzīvotāju intereses. Pašlaik mums ir vairāk problēmu nekā risinājumu. Te jāmin nodokļu jautājumi, īstermiņa noma mājokļu sektorā, kā arī grūtības pilsētu mobilitātes jomā un publiskajā sfērā. Eiropas Savienībai ir vairāk jāuzklausa savas pilsētas.”

Atzinumā arī paustas bažas par vienotā tirgus sadrumstalotību, jo dalībvalstis, reģioni un pilsētas ir paredzējušas atšķirīgus noteikumus attiecībā uz sadarbīgās ekonomikas tirgus dalībniekiem. RK uzskata, ka saskaņoti noteikumi veicinātu mazāku sadarbīgās ekonomikas uzņēmumu izaugsmi. Šie uzņēmumi nevar mēroties ar esošajām lielajām daudznacionālajām platformām, kas labāk spēj pielāgoties regulējuma sarežģītībai.

Kontakpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 22822063

lauri.ouvinen@cor.europa.eu