Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pašvaldību amatpersonas uzrunā M. Šefčoviču: pandēmija skaidri atklāj, ka no pašvaldību spējas ietekmēt ES tiesību aktu izvērtēšanu un pārskatīšanu ir atkarīga to piemērotība pilsoņu konkrēto vajadzību risināšanai  

Reģioni, pilsētas un ciemati prasa spēcīgu lomu atveseļošanai paredzēto ES investīciju īstenošanā, lai nodrošinātu šo līdzekļu nonākšanu pie tiem, kurus pandēmija ir skārusi visvairāk.

Covid-19 krīze ir izcēlusi nepieciešamību Eiropas Savienības politikas veidošanu ar vietējo vēlēto politiķu starpniecību sasaistīt ar pašvaldību vajadzībām: to Eiropas Reģionu komitejas locekļi šodien pavēstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniekam Marošam Šefčovičam ( Maroš Šefčovič ). Plenārsesijas debašu laikā pašvaldību vadītāji atkārtoti apliecināja apņemšanos ar ieguldījumu platformā “Gatavi nākotnei” piedalīties ES tiesību aktu uzlabošanā. Rezolūcijā, kas ietver priekšlikumus Eiropas Komisijas 2022. gada darba programmai, RK locekļi aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai pašvaldības būtu iesaistītas nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā un varētu efektīvi novērst pandēmijas sekas vietējos apstākļos. RK locekļi arī vēlas, lai tiktu pagarināti izšķiroši svarīgie elastības pasākumi, kas ir ieviesti ar mērķi Covid-19 krīzes laikā mobilizēt Eiropas strukturālos un investīciju fondus.

Tā kā par 70 % Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu atbild vietējās un reģionālās pašvaldības, viena no to galvenajām prioritātēm ir ES noteikumu pilnveide. Pašvaldību vadītāji atkārtoti norādīja, ka Eiropas Savienības tiesību aktiem ir jābūt ar pievienoto vērtību vietējām kopienām un jāatbilst tādiem pamatprincipiem kā subsidiaritāte un proporcionalitāte. To būs iespējams panākt tikai tad, ja vietējie ievēlētie politiķi būs pilnībā iesaistīti ES likumdošanas procesā un ja viņu ieguldījums labāka regulējuma programmā visos politikas veidošanas posmos tiks atzīts un cienīts.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) ir norādījis: “ES tiesību aktu kvalitāte ir labāka, ja pašvaldības Komisiju informē par vietējos apstākļos gūto pieredzi un zināšanām . Ja pašvaldības ir iesaistītas, Komisijas darbs kļūst pārredzamāks un efektīvāks. Aktīva sadarbība ar vietējiem politiķiem palīdz uzlabot visu politikas ciklu: politikas izstrādi un sagatavošanu, pieņemšanu, īstenošanu, izvērtēšanu un pārskatīšanu. Pašvaldību amatpersonu pieredze, kas nostiprinājusies, apkarojot pandēmijas sekas veselības un ekonomikas jomā, ir konkrēts piemērs tai pievienotajai vērtībai, ko pašvaldības var dot ES lēmumu pieņemšanas procesā ar mērķi labāk reaģēt uz vietējo kopienu vajadzībām .”

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Marošs Šefčovičs ( Maroš Šefčovič ) , uzstādamies plenārsesijā, teica: “Mums ir nepieciešami ES tiesību akti, kurus būtu viegli piemērot, kuri būtu efektīvi un piemēroti nākotnes vajadzībām. Reģionu komitejas darbs no šāda viedokļa ir ļoti būtisks, jo platformai “Gatavi nākotnei” ir spēcīgas pilnvaras tieši pašvaldībām svarīgu jautājumu jomā. Piemēram, 2021. gada darba programmā ir ietverta pārrobežu veselības aprūpe, publiskais iepirkums un gaisa kvalitāte, un visus šos tematus ir ierosinājuši Komitejas pārstāvji. Es priecājos arī, ka Reģionu komiteja veido prognozēšanas spējas. Eiropai ir vajadzīga noturīga sabiedrība. Lai Eiropas Savienības politikas veidošanas procesu varētu papildināt ar nākotnes perspektīvu, ir jāsadarbojas visām ES iestādēm un struktūrām. Pēc RK ierosinājuma mūsu noturības infopaneļos, kas ir jauns instruments noturības izvērtēšanai visapverošā formātā, ir iecerēts ietvert arī rādītājus par reģionālajām atšķirībām.”

Uzziņai

Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā RK ierosinājumus ES labāka regulējuma programmai: ir ieviests skaidrs šķīrums starp dažādu pārvaldības līmeņu ieguldījumu un ir atzīta pašvaldību loma uz faktiem balstītā politikas veidošanā. Turklāt Eiropas Komisija ir apņēmusies īstenot aktīvu subsidiaritāti un aicina sistemātiski izmantot RK izstrādāto subsidiaritātes novērtēšanas tīklu . Pašvaldību iesaisti ES lēmumu pieņemšanas procesā tomēr varētu stiprināt vēl vairāk un to izvērst par strukturētu un interaktīvu darbu, piemēram, ar sistemātiskiem teritoriālās ietekmes novērtējumiem un konsultācijām, kuras varētu būt labāk pielāgotas pašvaldībām.

EK labāka regulējuma programmas platforma “Gatavi nākotnei” ir izstrādāta ar mērķi vienkāršot un modernizēt ES tiesību aktus tā, lai veiksmīgāk vērstos pret nākotnē gaidāmajām problēmām un vienlaikus samazinātu birokrātiju. Šīs platformas valdē un Reģionālo centru tīklā , kas ir platformas apakšgrupa, darbojas trīs komisiju priekšsēdētāji, un līdz ar to RK tajā ir pārstāvēta pašreizējo tiesību aktu pārskatīšanas un izvērtēšanas līmenī. Tāpēc tā pārstāv ne tikai pašvaldības, bet arī pilsoņus un uzņēmumus, kuri ES tiesību aktus īsteno ikdienā. Martā notikušajā beidzamajā platformas “Gatavi nākotnei” plenārsesijā šie trīs RK komisiju priekšsēdētāji tika iecelti par ziņotājiem: Ziemeļreinas-Vestfālenes valsts sekretārs federālajos, Eiropas un starptautiskajos jautājumos un RK Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu komisijas ( CIVEX ) priekšsēdētājs Marks Špaihs ( Mark Speich ) (DE/PPE) ir ziņotājs par publiskā iepirkuma tiesību aktiem ar fokusu uz e-iepirkumu; Keravas pilsētas domes deputāte un RK Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas ( SEDEC ) priekšsēdētāja Anne Karjalainena ( Anne Karjalainen ) (FI/PSE) ir ziņotāja par INSPIRE direktīvu – par Eiropas Telpiskās informācijas infrastruktūru, ar kuru tiek izveidoti kopīgi standarti, lai aprakstītu, piemēram, dabas apdraudējuma zonu, transporta tīklu vai iedzīvotāju sadalījuma telpiskos datus un dalītos ar tiem; Zviedrijas Kungsbakas komūnas padomes locekle un RK Dabas resursu komisijas priekšsēdētāja Ulrika Landergrēna ( Ulrika Landergren ) (SE/RE) ir ziņotāja par pārrobežu veselības aprūpi.

Vēl jāpiebilst, ka RK ar savu pienesumu piedalās Eiropas Komisijas otrā prognozēšanas ziņojuma sagatavošanā. Šo ieguldījumu veido informācija no Komitejas tīkliem un no ikgadējā vietējā un reģionālā barometra ziņojuma, un tā mērķis ir panākt, lai ES prognozēšanas darbā globālā perspektīva ietvertu arī vietējo realitāti un pašvaldību skatījumu.

Atbilstoši subsidiaritātes principam ES var rīkoties tikai tad, ja konkrētu jautājumu risināšanā tā ir efektīvāka nekā valsts, reģionālais vai vietējais līmenis. Subsidiaritātes nolūks ir nodrošināt, lai visiem ES pasākumiem būtu pietiekama pievienotā vērtība. Aktīvas subsidiaritātes koncepcija ir jauna darba metode, kuras pamatā ir pilnveidota tradicionālā subsidiaritātes principa pieeja. Atbilstoši tai visi institucionālā, valsts un zemāku līmeņu dalībnieki tiek aicināti konstruktīvi piedalīties ES tiesību aktu pievienotās vērtības palielināšanā visā politikas veidošanas ciklā. Aktīvas subsidiaritātes pieeju RK ir ierosinājusi Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupā , un tā ir ietverta Eiropas Komisijas paziņojumā “Subsidiaritātes un proporcionalitātes principi — to nozīmes stiprināšana ES politikas veidošanā”.

RK ieguldījums konferencē par Eiropas nākotni

Kontaktinformācija:

Marie-Pierre Jouglain

Mob. tālr. +32 (0)473 52 41 15

mariepierre.jouglain@cor.europa.eu

Share: