Pētījums liecina, ka Apvienotās Karalistes ekonomika kaitējumam, ko radītu Brexit bez vienošanās, ir pakļauta gandrīz piecas reizes vairāk nekā ES 27 valstu reģioni. Vietējie un reģionālie vadītāji šodien pauda augošas bažas par Apvienotās Karalistes perspektīvo izstāšanos no Eiropas Savienības bez nolīguma un tās radīto ietekmi uz viņu kopienām. Atsaucoties uz secinājumiem, ar kuriem šodien iepazīstināja Birmingemas Universitātes vadīts pētniecības konsorcijs, Eiropas Reģionu komiteja (RK) — ES vietējo un reģionālo vadītāju asambleja — brīdināja par postošajām ekonomiskajām un politiskajām sekām, ko bezlīguma Brexit radītu vietējai ekonomikai.
RK priekšsēdētājs Karls-Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) brīdināja par Brexit ekonomisko ietekmi: “Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka bezlīguma izstāšanās radīs milzīgus zaudējumus vietējai ekonomikai gan ES, gan Apvienotajā Karalistē, un šis rēķins būs jāmaksā iedzīvotājiem. Lai aizsargātu visvairāk skartos reģionus, tiks izmantoti ES fondi, taču brīdinājums ir skaidrs: Apvienotās Karalistes ekonomika Brexit ietekmei ir pakļauta gandrīz piecas reizes vairāk nekā pārējā Eiropas Savienība. Mēs visi vēlamies panākt vienošanos, un vienošanās, kas šobrīd ir uz galda, ir daudz labāka nekā nevienošanās ar katastrofālām sekām.”
Fransuā Dekosters ( François Decoster , FR/ALDE), RK starpreģionālās grupas Brexit , kurā ietilpst 22 locekļi no dažādām dalībvalstīm, priekšsēdētājs, nesen aicināja no ES reģionālajiem (kohēzijas politikas) fondiem piešķirt jaunu ES finansējumu tiem reģioniem, ko tieši ietekmējusi statusa maiņa no iekšējām uz ārējām robežām. Par šo ideju nesen vienojās ES.
F. Dekosters, kurš ir Augšfrancijas reģiona padomes priekšsēdētāja vietnieks, izteicās: “Būdams pārstāvis no Lamanšam blakusesoša reģiona, kurā atrodas viena no Eiropas lielākajām ostām, Kalē, es jau no pirmās dienas apzinājos, ka jebkāda veida Brexit būs sliktas ziņas mūsu ekonomikai. Tomēr reģioni Eiropas ziemeļrietumos nav vienīgie ES apgabali, kuros ir pamats bažām. Ļoti iespējams, ka Brexit palielinās reģionālās atšķirības daudzās Eiropas valstīs, kā arī Īrijā un Apvienotajā Karalistē. ES kohēzijas politikā tas ir jāņem vērā.”
Paužot bažas par nevienošanās iespējamo ietekmi uz Īrijas salu, priekšsēdētājs K.-H. Lambercs (BE/PSE) piebilda: “Ir laiks izbeigt politiskās varas spēles un beidzot sākt rūpēties par iedzīvotājiem. Tas nozīmē steidzami garantēt visas pilsoņu tiesības un novērst nevienošanās bīstamās sekas, kas radīs stingru robežu Īrijas salā. Izstāšanās likumprojekts, par kuru panākta vienošanās 2018. gada novembrī, joprojām ir labākā un vienīgā iespēja, kas mums ir pieejama.”
Maikls Mērfijs ( Michael Murphy , IE/PPE), kurš ir Tiperēri grāfistes padomes loceklis, Īrijas delegācijas RK vadītājs un starpreģionālās grupas priekšsēdētāja vietnieks, pievienojās šim vēstījumam un norādīja: “ Brexit ir visām iesaistītajām pusēm neizdevīgs scenārijs, un šodien prezentētais pētījums tam ir apliecinājums. Mēs pavisam noteikti varam apgalvot, ka Brexit ietekme vispirms būs jūtama vietējā un reģionālajā līmenī. Faktiski Brexit manu reģionu ietekmē jau tagad: vairāki uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības pārtikas nozarē, sterliņu mārciņas nestabilitātes dēļ tiek slēgti. Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kuriem ir visintensīvākā tirdzniecība ar Apvienoto Karalisti, un, kā liecina pētījums, daudzu šādu reģionu ekonomika jau tagad ir salīdzinoši vāja.”
Komiteja pēdējos 22 mēnešos ir rīkojusi virkni debašu par Brexit , tostarp divas reizes ar Mišelu Barnjē ( Michel Barnier ), Eiropas Savienības galveno sarunu vedēju par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Debatēs, kurās galvenā uzmanība bija pievērsta arī jautājumiem, kas attiecas uz iedzīvotājiem, tirdzniecību un pierobežas reģioniem, atklājās nenoteiktība, ar ko saskaras ES un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, un Brexit iespējamās izmaksas ostām, zivsaimniecības nozarei, tūrismam, lauksaimniecībai, kā arī pētniecības un izglītības jomā. Gaidāms, ka M. Barnjē arī piedalīsies Komitejas rīkotajā Reģionu un pilsētu samitā , kas notiks Bukarestē 14. martā, tikai divas nedēļas pirms Apvienotās Karalistes paredzētās izstāšanās no ES.
Kopīgi ar Eurochambres RK veica arī vietējo un reģionālo pašvaldību un vietējo tirdzniecības kameru aptauju un ir pasūtījusi neatkarīgu pētījumu, no kura izriet, ka Eiropā gaidāmas asimetriskas ekonomiskās sekas, tostarp visnegatīvākās tās būs Apvienotajā Karalistē un Īrijā, un visvairāk skarto valstu vidū ierindojas Beļģija, Francija, Vācija un Nīderlande.
Divās politiskajās rezolūcijās, kas pieņemtas 2017. gada martā un 2018. gada maijā , RK ir likusi uzsvaru uz nepieciešamību nodrošināt mieru un garantēt, ka gar Īriju netiek ierīkota robeža, vienlaikus aicinot arī ES gādāt par to, lai vietējās un reģionālās pašvaldības Brexit ietekmes pārvarēšanā netiktu atstātas vienas. RK atbalsta tādas turpmākās attiecības, kas nodrošina ciešu sadarbību ar reģioniem, pilsētām, uzņēmumiem un augstskolām ES un Apvienotajā Karalistē.
Kontaktpersona:
Andrew Gardner
Tālr.: +32 473 843 981
andrew.gardner@cor.europa.eu