Tā kā plūdi, karstuma viļņi un zemestrīces pastāvīgi ietekmē vietējās kopienas visā Eiropā, Eiropas Savienībai arī turpmāk jāveic lieli ieguldījumi katastrofu un klimata risku mazināšanas pasākumos — tā secināts Apvienoto Nāciju Organizācijas un ES vietējo un reģionālo politiķu asamblejas kopīgi rīkotajā konferencē Starptautiskās katastrofu riska novēršanas dienas priekšvakarā.
Uzstājoties kopīgajā pasākumā, ANO īpašais pārstāvis katastrofu riska mazināšanas jautājumos Roberts Glasers (Robert Glasser), Eiropas Reģionu komitejas —ES vietējo un reģionālo pašvaldību asamblejas — priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs (Karl-Heinz Lambertz) un ES reģionālās politikas komisāre Korina Krecu (Corina Cretu) bija vienisprātis, ka klimata pārmaiņas pastiprina ekstremālus laikapstākļus visā kontinentā, noslogojot Eiropas kritisko infrastruktūru un sistēmas, kurās būs pastāvīgi jāiegulda līdzekļi, lai samazinātu katastrofu risku.
“Katastrofas izpaužas dažādos veidos, bet izšķiroša ietekme neapšaubāmi ir klimata pārmaiņām. Laika un klimatiskie apstākļi biežāk nekā jebkad agrāk ir riska cēlonis, un tie ir pamatā 90 % no visām lielākajām reģistrētajām katastrofām,” teica īpašais pārstāvis un ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja (UNISDR) vadītājs R. Glasers.
R. Glasers piebilda: “Ir arī labas ziņas. Eiropa ir parādījusi, ka katastrofu izraisītus nāves gadījumus ir iespējams novērst. Pateicoties agrīniem brīdinājumiem un labākai sagatavotībai, plūdi un karstuma viļņi nogalina mazāk eiropiešu. Eiropa ir pieņēmusi Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. Tas ir globāls plāns katastrofu radīto zaudējumu samazināšanai. Mēs ceram, ka aizvien vairāk reģiona valstu līdz 2020. gadam izstrādās valsts un vietējā līmeņa plānus katastrofu radīto zaudējumu mazināšanai, un Eiropas Savienībai būtu jānodrošina, ka tā patiešām notiek.”
Viņš turpināja: “Arī mēs tāpat kā Eiropas Reģionu komiteja mudinām pilsētas un reģionus izstrādāt katastrofu riska mazināšanas stratēģijas. Mēs vēlētos, lai vietējās pašvaldības stiprina savas spējas un saņem vajadzīgo finansējumu, it īpaši infrastruktūras uzlabošanai. UNISDR kampaņā “Pilsētu noturības uzlabošana” (Making Cities Resilient) šobrīd visā Eiropā aktīvi piedalās aptuveni 600 vietējo pašvaldību, kuras veic nozīmīgus katastrofu riska mazināšanas pasākumus.
Priekšsēdētājs K. H. Lambercs , kurš RK priekšsēdētāja amatu ieņem kopš š. g. jūlija, teica: “Eiropas Savienība ir apņēmusies arī turpmāk būt līderis klimata pasākumu jomā, un tai jāuzņemas vadošā loma, mazinot dabas radītus apdraudējumus, no kuriem daudzi saasinājušies klimata pārmaiņu dēļ. Starptautiskā katastrofu riska novēršanas diena mums atgādina, ka Eiropas Savienībai joprojām ir daudz darāmā, lai samazinātu plūdu, karstuma viļņu un zemestrīču ietekmi. Tā kā ES reģionālie fondi tiek izmantoti, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un sagatavotos katastrofām, ES kohēzijas politika ir īsts izturētspējas paaugstināšanas instruments. Drīzumā sāksies sarunas par ES budžetu pēc 2020. gada, un tādēļ jānorāda, ka mums arī turpmāk jāīsteno spēcīga un elastīga ES kohēzijas politika, kas atvēl līdzekļus pilsētām un reģioniem, lai tiem palīdzētu veikt pāreju uz mazoglekļa ekonomiku, veidot jaunu un pret katastrofām noturīgu infrastruktūru un spēt pēc katastrofām ātri atgūties.”
Eiropā vēsturiski lielākais dabas radītais apdraudējums vienmēr ir bijuši plūdi, un ANO prognozē, ka spēcīgu plūdu biežums visā Eiropā līdz 2050. gadam divkāršosies. Karstuma viļņi atkārtojas arvien biežāk, un viens no tiem 2015. gadā tikai Francijā vien laupīja 3275 cilvēku dzīvības. Itālijā pēdējo 50 gadu laikā zemestrīču dēļ ir gājuši bojā vidēji ap 100 cilvēku gadā, un ekonomiskās izmaksas tiek lēstas 3 miljardu eiro apmērā gadā. Zemestrīces var izraisīt arī cunami viļņus daudzviet Eiropas dienvidos, no Lisabonas līdz Kiprai.
Komisāre K. Krecu norādīja: “Katastrofas var notikt jebkurā vietā, jebkurā brīdī un minūtes laikā pilnībā mainīt mūsu dzīvi. Kopš 2005. gada dabas katastrofas Eiropā ir izmaksājušas vairāk nekā 100 miljardus eiro. Tādēļ šodien notiekošā katastrofu riska pārvaldības konference ir tik svarīga. ES palīdz savām pilsētām būt labāk sagatavotām: šajā finanšu periodā pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršanas pasākumiem tikai kohēzijas politikā vien paredzēti 8 miljardi eiro. Tomēr galvenais ir pieredzes apmaiņa, it īpaši profilakses un sagatavotības jomā. Kad pilsētas viena ar otru sarunājas, Eiropa kļūst drošāka un spēcīgāka.”
2016. gadā ar dabu saistītas katastrofas visā pasaulē skāra vairāk nekā 445 miljonus cilvēku, un starptautiskas katastrofu datubāzes EM-DAT provizoriskie dati liecina, ka 2017. gada pirmajā ceturksnī 149 dabas katastrofas ir skārušas vēl 80 miljonus cilvēku 73 valstīs. Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem dabas katastrofas pasaules ekonomikai katru gadu izmaksā 520 miljardus ASV dolāru (442 miljardus eiro).
UNISDR pārvaldītā Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam ir daļa no ANO plašākas attīstības programmas un iekļauta arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos 2030. gadam. Dalība Sendai ietvarprogrammā ir brīvprātīga, un līdz šim augšupējā UNISDR un vietējās pārvaldes iestāžu kampaņā “Pilsētu noturības uzlabošana” ir iesaistījušās 3678 pašvaldības. Eiropas Reģionu komiteja un UNISDR 2016. gadā parakstīja piecu gadu rīcības plānu, kura mērķis ir palielināt to Eiropas pilsētu un reģionu skaitu, kas veic katastrofas draudu mazināšanas pasākumus.
Piezīmes redaktoriem
11. oktobrī RK pieņēma pašiniciatīvas atzinumu “ES politika attiecībā uz ēku un infrastruktūras seismiskās drošības uzlabošanu”. To sagatavojis ziņotājs un Bazilikatas reģionālās padomes loceklis Vito Santarsjero (Vito Santasiero) (IT/PSE). 2017. gada martā Komiteja nosūtīja savus ieteikumus par “Rīcības plānu par Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam” izskatīšanai ES lēmumu pieņemšanas struktūrās. Atzinumu izstrādāja Kujāvijas-Pomožes vojevodistes seimika priekšsēdētāja vietnieks Ādams Banašaks (Adam Banaszak) (PL/ECR).
2017. gada maijā RK priekšsēdētājs, priekšsēdētāja pirmais vietnieks un piecu politisko grupu vadītāji devās faktu vākšanas misijā uz Umbrijas, Lacio, Abruco un Markes reģionu Itālijā, lai aplūkotu zemestrīces radīto kaitējumu. Ir pieejams videoziņojums.
1989. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija ieviesa Starptautisko katastrofu riska novēršanas dienu — kas tiek atzīmēta 13. oktobrī —, lai pasaulē veicinātu katastrofu mazināšanas kultūru, tostarp katastrofu profilaksi, seku mazināšanu un sagatavotību.
1999. gadā ANO vienojās par starptautisku katastrofu mazināšanas stratēģiju un izveidoja ANO Katastrofu riska mazināšanas biroju (UNISDR), kas darbojas kā sekretariāts. Sendai ietvarprogramma katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam ir nesenākais stratēģijas atjauninājums. Tai ir septiņi globāli mērķi — samazināt katastrofu izraisīto nāves gadījumu un skarto cilvēku skaitu, ekonomiskus zaudējumus un kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas, un palielināt starptautisko sadarbību, informētību, kā arī valsts un vietēja līmeņa katastrofu riska mazināšanas stratēģiju skaitu. Tajā noteiktas četras prioritāras rīcības jomas: izprast katastrofu risku, stiprināt pārvaldību, palielināt ieguldījumus izturētspējā un uzlabot sagatavotību katastrofām. Kā daļu no savas kampaņas “Pilsētu noturības uzlabošana” UNISDR ir izstrādājusi virkni instrumentu, kas paredzēti pašvaldību rīcības rosināšanai, tostarp politikas norādījumus un riska novērtēšanas instrumentus.
Kontakpersonas:
Andrew Gardner , Eiropas Reģionu komiteja, andrew.gardner@cor.europa.eu, + 32 473 843 981
Rosalind Cook , ANO Katastrofu riska mazināšanas birojs, rosalind.cook@un.org, + 32 2 2904 953