Lai sekmīgi pārveidotu Eiropas transporta nozari un padarītu to ilgtspējīgāku, ES pilsētām un reģioniem lielāks uzsvars jāliek uz centieniem popularizēt bezemisiju mobilitāti, veicināt aktīvu mobilitāti un kopīgu transporta veidu izmantošanu, pārveidot mobilitāti pilsētās un labāk savienot lauku apvidus. Šie ieteikumi minēti atzinumā “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija”, ko pieņēma Eiropas Reģionu komiteja (RK) un ar ko ziņotājs Roberts van Astens ( Robert van Asten ) (NL/RE) iepazīstināja trešdien, 30. jūnijā, notikušajā RK plenārsesijā.
Transports 2017. gadā radīja 27 % no Eiropas Savienības CO2 emisijām , un transporta nozares radīto emisiju apjoms palielinājās gan 2018., gan 2019. gadā . Tas nozīmē, ka būs vajadzīgas ievērojamas pārmaiņas, lai sasniegtu ES vērienīgos mērķus klimata aizsardzības jomā. Ar ilgtermiņa mērķi līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares radītās emisijas ES mobilitātes stratēģija ir viena no svarīgākajām Eiropas zaļā kursa iniciatīvām, kuras mērķis ir likt pamatus zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanai ES transporta sistēmā. Eiropas Komisija ierosināja stratēģiju pagājušā gada beigās, un to papildina rīcības plāns, kurā uzskaitīti konkrēti pasākumi, kas jāveic nākamo četru gadu laikā. Bezemisiju transportlīdzekļi un alternatīvo degvielu infrastruktūra, oglekļa cenas noteikšana un labāki stimuli lietotājiem, kā arī pieejamas un cenas ziņā pieņemamas mobilitātes nodrošināšana ir dažas no nozīmīgajām rīcības plānā minētajām jomām.
Hāgas domes loceklis un ziņotājs, kas izstrādāja atzinumu, Roberts van Astens ( Robert van Asten ) (NL/RE) teica: “Pašvaldībām ir būtiska loma mobilitātes pārkārtošanā, jo virzībā uz ilgtspējīgāku un viedāku mobilitāti pašvaldības sasaista ES zaļo kursu un digitālo pārkārtošanos. Sociālie aspekti un iekļautība manā atzinumā ir nozīmīgi elementi, jo mobilitātes pārkārtošana nav iespējama arī bez ieradumu maiņas, kurā lietotājam ir īpaša loma. Eiropas Savienība var mums palīdzēt labāk sasaistīt savienojamību, pieejamību un veselību, ne tikai finansējot, bet arī nodrošinot ES noteikumu standartizāciju un saskaņošanu. Mums ir jāņem vērā arī Eiropas Komisijas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni, kas var būt efektīvs instruments sadarbībai starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, bet tikai tad, ja šie plāni ir pietiekami elastīgi un atbilst izaicinājumiem, ar kuriem saskaras pilsētas un reģioni.”
Eiropas Parlamenta deputāts Ismails Ertugs ( Ismail Ertug ), paužot viedokli par RK atzinumu, teica: “ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija ir Eiropas transporta sektora ceļrādis . Gan digitalizācija, gan dekarbonizācija nākamajās desmitgadēs būs svarīgs uzdevums. Lai gūtu panākumus, Eiropas, valstu un arī reģionālajam līmenim ir cieši jāsadarbojas. Tas it īpaši attiecas uz infrastruktūras projektiem neatkarīgi no tā, vai runa ir par trūkstošiem pārrobežu savienojumiem, uzlabotām dzelzceļa sistēmām vai alternatīvai degvielai paredzētu visaptverošu infrastruktūras tīklu.”
RK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto mobilitātes stratēģiju, bet min vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Komitejas locekļi īpaši uzsvēra mobilitātes stratēģijas reģionālās dimensijas nozīmi, jo pašvaldībām ir būtiska nozīme Eiropas transporta politikas veidošanā un mobilitātes pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšanā. Minēto apsvērumu dēļ sekmīgai mobilitātes pārkārtošanai būs vajadzīga pašvaldību aktīva līdzdalība un kopīga pieeja, iesaistot visus pārvaldības līmeņus saskaņā ar aktīvas subsidiaritātes principu.
Atzinumā arī norādīts, ka virzībā uz mobilitātes pārkārtošanu jācenšas ne tikai padarīt transportu ilgtspējīgāku, piemēram, paplašinot dzelzceļa, nevis aviācijas izmantošanu, bet arī mainīt iedzīvotāju ieradumus. Lai sasniegtu vērienīgo mērķi, proti, līdz 2050. gadam par 90 % samazinātu transporta nozares radītās emisijas, ir būtiski jāizvērš tādi aspekti kā attālumu un braucienu skaita samazināšana attiecīgos gadījumos, pāreja uz aktīvākiem mobilitātes veidiem (piemēram, riteņbraukšanu un kājāmiešanu) un dažādu transporta veidu kopīga izmantošana.
Komitejas locekļi uzsvēra arī, ka Komisijas stratēģijā nav konkrētu iniciatīvu lauku apvidiem, kaut arī mobilitātei ir svarīga nozīme, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu lauku apvidos ar izkliedētu infrastruktūru. Tāpēc atzinumā aicināts piešķirt vairāk Eiropas līdzekļu un veikt regulatīvus pasākumus, lai palīdzētu uzlabot iedzīvotāju mobilitāti, it īpaši mazāk apdzīvotos apvidos.
Vispārīga informācija
Ņemot vērā mobilitātes un transporta infrastruktūras reģionālo dimensiju un nozīmi Eiropas zaļā kursa īstenošanā, noteikts, ka tā ir viena no svarīgākajām jomām, kurā būtu jāstiprina Reģionu komitejas un Eiropas Komisijas sadarbība .
Nozīmīga loma ES stratēģijā, kuras mērķis ir padarīt transportu ilgtspējīgāku, ir pārejai uz dzelzceļa izmantošanu. 2021. gads oficiāli pasludināts par Eiropas Dzelzceļa gadu , un RK jau no paša sākuma aktīvi iesaistās Eiropas Dzelzceļa gada norisēs, sadarbojoties ar Komisiju un kopā ar RK locekļiem organizējot vairākus vietējos pasākumus. Paredzēts arī, ka RK priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) un vairāki citi Komitejas locekļi no 2. septembra līdz 7. oktobrim apmeklēs īpašo vilcienu “ Connecting Europe Express ” , kura maršruts šķērsos 23 dalībvalstis.
Vēl viena Reģionu komitejai svarīga joma būs tā dēvētais programmas “Apvārsnis Eiropa” pamatuzdevums, kura mērķis ir panākt, lai 100 Eiropas pilsētas līdz 2030. gadam kļūtu klimatneitrālas . Viens no pirmajiem elementiem, kas iezīmēs ceļu uz klimatneitrālām pilsētām, būs “Jaunais Eiropas pilsētu mobilitātes satvars”, ko Eiropas Komisija prezentēs gada beigās. Abas iniciatīvas ir Reģionu komitejai nozīmīgi temati. Aktīvas subsidiaritātes pieeja ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās ir panākumu atslēga.
Kontaktpersona:
Tobias Kolonko
Tālr. +32 22822003
tobias.kolonko@cor.europa.eu