Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Vietējie un reģionālie politiķi aicina izveidot jaunu ES marķējumu izcilu rūpniecisko un amatniecības ražojumu aizsardzībai  

Jaunā sistēma, tāpat kā pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu modelis, palīdzētu cīnīties pret viltojumiem un aizsargāt darbvietas un produktus, kas ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma.

Gan amatniekiem, gan vietējai ekonomikai labumu dotu jauna ES mēroga sistēma rūpniecisko un amatniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (RAPĢIN) aizsardzībai, kuras pamatā būtu lauksaimniecības ražojumiem un pārtikai izmantotais veiksmīgais modelis. Jaunā sistēma stiprinātu izcilu produktu tiesisko aizsardzību, palīdzētu cīnīties pret viltošanu un radīt un saglabāt darbvietas. Šāds priekšlikums iekļauts atzinumā, ko izstrādājusi Jaunakvitānijas reģionālās padomes locekle Martina Pēnvila ( Martine Pinville ) un ko trešdien, 13. oktobrī, [vienprātīgi] pieņēma Eiropas Reģionu komitejas (RK) plenārsesijā.

Bohēmijas kristāls no Čehijas, Zolingenes galda piederumi no Vācijas, Limožas porcelāns no Francijas, Murano stikls no Itālijas, Puente del Arzobispo un Talaveras keramika no Spānijas un Donegalas tvīds no Īrijas ir tikai daži Eiropas produktu piemēri, kas ir ne tikai gadsimtiem senu amatniecības tradīciju emblēmas, bet arī daļa no Eiropas kultūras mantojuma, kurš ir labi zināms un iecienīts gan Eiropas Savienībā, gan aiz tās robežām. Eiropas amatnieku māksla daudzveidīgās izpausmēs ir vērojama pilsētās, provincēs, reģionos, kā arī vietējās ražošanas centros. Tās pamatā ir zināšanas, kas bieži vien tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Atzinumā , kas plenārsesijā pieņemts [vienprātīgi] , RK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt tiesisko regulējumu Eiropas amatniecības un rūpniecisko ražojumu aizsardzībai. Vietējie un reģionālie politiķi uzskata, ka ES līmenī trūkst saskaņotības jautājumā par RAPĢIN, un tāpēc tiek izstrādāti sadrumstaloti valstu juridiskie instrumenti, tādējādi vājinot produktu un uzņēmumu aizsardzību.

Ziņotāja, Jaunakvitānijas reģionālās padomes locekle Martina Pēnvila (FR/PSE) sacīja: “ Dažos pēdējos mēnešos esmu izrunājusies ar MVU, apvienību un publisko iestāžu pārstāvjiem no visas Eiropas, un visi piekrita, ka ir vajadzīgs Eiropas regulējums par rūpniecisko un amatniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (RAPĢIN), kāds jau ir ieviests attiecībā uz lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm . Aizsargāt mūsu mantojumu, saglabāt pievienoto vērtību un darbvietas kādā noteiktā teritorijā – tie ir jautājumi, kas, pēc mūsu kopienu domām, ir saistīti ar RAPĢIN. Ir svarīgi mobilizēt Eiropas Reģionu komiteju, lai nodrošinātu, ka Eiropas Komisija ātri iesniedz konkrētu priekšlikumu, kas būtu pielāgots reģionu reālajiem apstākļiem.

RK norāda uz RAPĢIN aizsardzības ekonomiskajiem aspektiem, proti, ka tās paaugstina ražotāju konkurētspēju, uzlabojot produktu atpazīstamību, nostiprinot to reputāciju, kā arī palielinot patērētāju gatavību maksāt par produktiem ar garantētām īpašībām un izcelsmi. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes atbilst mainīgajam patērētāju pieprasījumam: cilvēki vēlas labāku izsekojamību un pārredzamību attiecībā uz produkta izcelsmi un ražošanas procesu un aizvien vairāk pieprasa vietēji ražotus produktus. Covid-19 krīzes laikā šī tendence ir tikai pastiprinājusies.

RK locekļi arī uzsver, ka pats svarīgākais ir saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu un ka īpašs aspekts RAPĢIN kontekstā ir cilvēciskā faktora un zinātības milzīgā nozīme. Dažos reģionos izejvielas ir izbeigušās vai vairs nav piemērotas, taču tas uzņēmumiem un zinātībai nav traucējis saglabāties vai pat attīstīties, lai ražotu izcilus produktus.

RK plenārsesija norit vienlaikus ar RK un Eiropas Komisijas kopīgi rīkoto 19. Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu , kas notiek no 11. līdz 14. oktobrim.

Uzziņai

Šī ir otrā reize sešu gadu laikā, kad RK aicina Eiropas Komisiju izstrādāt priekšlikumu regulai par RAPĢIN aizsardzību Eiropas Savienībā. Pirmais atzinums – “Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības attiecināšana uz nelauksaimnieciskiem produktiem”, ko izstrādāja Marija Luīza Kopola ( Maria Luisa Coppola ) (IT/PPE), – pieņemts 2015. gada februārī.

Pēc tam Eiropas Komisija 2020. gada novembrī pieņemtajā rīcības plānā intelektuālā īpašuma jomā paziņoja, ka tā izskatīs iespēju izveidot sistēmu ES nelauksaimniecisko produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) aizsardzībai (t. i., attiecībā uz rūpnieciskajiem un amatniecības produktiem). Tādēļ tika uzsākta sabiedriskā apspriešana, lai noteiktu efektīvas un pārredzamas ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas izveides potenciālo izmaksu un ieguvumu ietekmi. Apspriešanas mērķis bija gūt detalizētu ieskatu problēmās, ar ko saskaras attiecīgas ieinteresētās personas, arī saistībā ar autentisko, ģeogrāfiski sakņoto nelauksaimniecisko produktu pašreizējo juridisko aizsardzību iekšējā tirgū; par ES rīcības noderīgumu un riskiem un pieejamajām politikas iespējām, tostarp turpmākas ES aizsardzības sistēmas kontroli un izpildi attiecībā uz šādiem produktiem. Atsauksmes , kas tika saņemtas par sākotnējo ietekmes novērtējumu papildināja divi juridiska un ekonomiska rakstura pētījumi. Komisijai līdz gada beigām būtu jānāk klajā ar priekšlikumu regulai.

Kontaktpersonas:

Matteo Miglietta

Tālr. +32 470 895 382

Matteo.Miglietta@cor.europa.eu

Ella Huber

Ella.Huber@cor.europa.eu

Kopīgot :