Eiropas Reģionu komiteja pieņēmusi Rīgas pilsētas domes deputāta Daiņa Turlā (LV/ALDE) izstrādāto atzinumu “Priekšlikums par Eiropas Aizsardzības fondu”. Tā kā draudi drošībai kļūst arvien daudzveidīgāki (sakot ar bruņotiem konfliktiem un beidzot ar terorismu, nelegālo imigrāciju un kiberuzbrukumiem), Eiropa ir spiesta izvērst pārrobežu sadarbību aizsardzības jomā. Paredzēts, ka jaunais fonds sekmēs centienus nodrošināt ES stratēģisko autonomiju un iespējami palielināt aizsardzības nozares tirgus potenciālu. Aplēsts, ka dalībvalstu nepietiekamā sadarbība drošības un aizsardzības jomā katru gadu izmaksā no 25 līdz 100 miljardiem eiro (Eiropas Parlaments, 2013. gads). Piektdien, 23. martā, pieņemtais atzinums iekļaujas pašreizējās ES iestāžu sarunās, kas turpināsies aprīlī, un galīgo vienošanos paredzēts panākt 2018. gada maija sākumā.

ES vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja atbalstījusi ieceri izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, proti, jaunu instrumentu, ko Eiropas Komisija ierosināja 2017. gada jūnijā, lai stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju un uzlabotu aizsardzības rūpniecības inovācijas spējas. Eiropas Aizsardzības fonds īpašu uzmanību veltīs pārrobežu sadarbības projektiem. Tas ietver rūpniecības attīstības programmu un jaunu līdzfinansēšanas sistēmu, kura iesaista arī dalībvalstis un kuras mērķis ir stimulēt turpmāku sadarbību aizsardzības ražojumu un tehnoloģiju jomā.

“Eiropai ir vienoti jāiesaistās globālajos procesos un jāapliecina, ka tās spēks ir drošība un aizsardzība. ASV aizsardzībai atvēl 3,3 % no IKP, savukārt ES tikai 1,3 %. Ja vēlamies mieru, mums jābūt stipriem. Neviena dalībvalsts nav mazāka vai vājāka nekā citas. Ir tikai viena Eiropas Savienība, kas ir vienota, stipra un varena. Eiropas Aizsardzības fondam ir jādarbojas sekmīgi un jāatbalsta dalībvalstu, reģionu un uzņēmēju centieni sasniegt šo mērķi,” sacīja ziņotājs Dainis Turlais (LV/ALDE).

Pēc vietējā līmeņa vadītāju domām, būtiski ir nodrošināt, ka jaunais fonds sniedz konkrētu atbalstu MVU, it īpaši tiem, kas izstrādā divējāda — civila un militāra — lietojuma tehnoloģijas, jo ieguldījumi šajās tehnoloģijās paver lieliskas iespējas izaugsmei un nodarbinātībai. Tāpēc Eiropas Aizsardzības fondam būtu īpaši jāatbalsta stratēģiskas jomas, sākot ar robotiku un beidzot ar kosmosa tehnoloģijām, tostarp navigācijas sistēmas un superskaitļošana.

Pilsētas un reģioni ierosina, ka Eiropas Aizsardzības fonda darba programmā 20 % no kopējā budžeta jāparedz MVU pārrobežu dalībai. Komitejas locekļi uzskata, ka priekšroka dodama konsorcijiem, kuros piedalās lielāks MVU skaits. Turklāt piešķiršanas kritērijos jāparedz papildu punkti tādiem konsorcijiem, kuros iesaistīti vairāki uzņēmumi un dalībvalstis.

Vietējo un reģionālo pārstāvju asambleja uzsver, ka rūpīgi jāpārbauda, vai līgumslēdzēji patiešām ir no Eiropas Savienības. Gan galvenajiem līgumslēdzējiem, gan apakšuzņēmējiem jābūt reģistrētiem Eiropas Savienībā un vismaz par 50 % jāpieder ES dalībvalstīm vai fiziskām vai juridiskām personām un jāatrodas Eiropas kapitāla faktiskā kontrolē. RK norāda, ka šo uzņēmumu vadībai un faktiskajai kontrolei pār tiem ir jāatrodas Eiropas Savienībā.

Eiropas Aizsardzības fondam būs divi atzari: 1) pētniecība un 2) izstrāde un iegāde. Komitejas locekļi pieprasa, ka Eiropas Komisijai 500 miljoni eiro, kas 2019.–2020. gadā paredzēti aizsardzības un rūpnieciskās izstrādes atzaram, jāiegūst tikai no nepiešķirtajiem rezerves līdzekļiem, lai neradītu zaudējumus budžetā jau paredzētajām programmām.

Komitejas locekļi uzsver # CohesionAlliance viedokli, ka fonds “nekādā veidā nedrīkst samazināt kohēzijas politikai piešķirtos līdzekļus”.

Eiropas Aizsardzības fonda pētniecības atzaram līdz 2019. gada beigām ir atvēlēti 90 miljoni eiro, un 2017. gadā projektiem tādās jomās kā jūras vide un kareivju aprīkojuma sistēmas jau piešķirti 25 miljoni eiro.

Lai nodrošinātu pietiekamu pārredzamību Eiropas Aizsardzības fonda pārvaldībā, ko varētu veikt Eiropas Aizsardzības aģentūra, RK aicina Eiropas Komisiju ņemt piemēru no ES izpildaģentūrām, kuras ir atbildīgas Eiropas Parlamentam, nevis vienīgi Eiropadomei.

Eiropas Reģionu komitejas atzinums iekļaujas pašreizējās ES iestāžu sarunās, kas turpināsies aprīlī, un galīgo vienošanos paredzēts panākt 2018. gada maija sākumā.

Vispārīga informācija:

Aplēsts, ka dalībvalstu nepietiekamā sadarbība aizsardzības un drošības jomā katru gadu izmaksā no 25 līdz 100 miljardiem eiro (Eiropas Parlamenta Izpētes dienests, 2013. gads). 80 % iepirkuma tiek veikti un vairāk nekā 90 % pētniecības un tehnoloģiju projektu tiek īstenoti valstu līmenī (Eiropas Aizsardzības aģentūra, 2014. gads). Apvienojot iepirkumu, varētu ietaupīt līdz pat 30 % no aizsardzībai katru gadu paredzētajiem līdzekļiem ( Munich Security Report , 2017. gads).

Komisija 2016. gada novembrī pieņēma Eiropas Aizsardzības rīcības plānu, kurā noteikti pasākumi ciešākai Eiropas sadarbībai aizsardzības jomā un Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējas atbalstīšanai.

Eiropas Aizsardzības rīcības plāna galvenais priekšlikums ir izveidot Eiropas Aizsardzības fondu, lai atbalstītu ieguldījumus aizsardzības aprīkojuma un tehnoloģiju kopīgā izpētē un izstrādē.

Eiropas Aizsardzības fondam ir divi atzari:

• Pētniecība: Šis atzars jau dod rezultātus. No 2017. gada ES pirmo reizi piešķir pilnībā un tieši no ES budžeta finansētas dotācijas sadarbīgai pētniecībai saistībā ar novatoriskām aizsardzības tehnoloģijām un ražojumiem. ES finansējumu būs tiesīgi saņemt projekti, kas tiks īstenoti dalībvalstu saskaņotajās prioritārajās jomās, un tās varētu būt elektronika, metamateriāli, šifrēta programmatūra un robotika. To finansēs šādi:

90 miljoni eiro līdz 2019. gada beigām, no kuriem 25 miljoni piešķirti 2017. gadam. Šodien tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par automātiski vadāmu jūras vides sistēmu un kareivju ekipējuma sistēmu projektiem. Pirmos dotācijas līgumus paredzēts parakstīt līdz gada beigām.

500 miljoni eiro katru gadu pēc 2020. gada. Komisija 2018. gadā ierosinās īpašu ES aizsardzības pētniecības programmu ar paredzamo gada budžetu 500 miljonu eiro, tā padarot ES par vienu no Eiropas lielākajiem ieguldītājiem aizsardzības pētniecības jomā.

• Izstrāde un iegāde: Fonds radīs pamudinājumus dalībvalstīm sadarboties aizsardzības iekārtu un tehnoloģiju kopīgā izstrādē un iegādē ar ES budžeta līdzfinansējumu un Komisijas praktisku atbalstu. Piemēram, dalībvalstis var kopīgi ieguldīt dronu tehnoloģiju vai satelītsakaru izstrādē, vai iepirkt helikopterus vairumā, lai mazinātu izmaksas. Tiesīgi saņemt finansējumu būs tikai sadarbības projekti, un zināma daļa kopējā budžeta būs iezīmēta kā izlietojama projektiem, kuros būs MVU pārrobežu dalība. ES piedāvās līdzfinansēšanai šādas summas:

500 miljoni eiro kopā 2019. un 2020. gadā no šodien ierosinātās specializētās aizsardzības un rūpniecības attīstības programmas.

1 miljards eiro katru gadu pēc 2020. gada. Pamatīgāka programma tiks sagatavota laikposmam pēc 2020. gada, un tās paredzamais budžets ir 1 miljards eiro gadā. Programma piesaistīs valstu finansējumu, un paredzamais multiplikatora efekts ir 5 reizes. Tādējādi pēc 2020. gada tā varētu katru gadu ģenerēt pavisam 5 miljardu eiro ieguldījumu aizsardzības spēju attīstībā. (Avots: Eiropas Komisija)

Kontaktpersona: David Crous | +32 (0) 470 88 10 37 | david.crous@cor.europa.eu