Eiropas iedzīvotāji vēlas dzīvot zaļākā, iekļaujošākā un viedākā kontinentā un grib, lai ES dotu savu artavu, nodrošinot pietiekamus ieguldījumus. Tāpēc Eiropas Reģionu komitejas (RK ) plenārsesijā , kas šodien notika Briselē, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji, ES budžeta komisārs un vadoši Eiropas Parlamenta deputāti mudināja valstu valdības pārtraukt taktisku manevrēšanu un savlaicīgi panākt uz nākotni vērstu vienošanos par ES budžetu 2021.–2027. gadam.

Debatēs ar ES budžeta komisāru Ginteru Etingeru ( Gunther Oettinger ) un Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas ( REGI ) priekšsēdētāju Junusu Omaržī ( Younous Omarjee ) ES reģionālā un vietējā līmeņa vadītāji pauda nopietnas bažas par to, ka tik lēni virzās sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kurā tiks noteikti 2021.–2027. gada izdevumu griesti visām ES politikas jomām. Eiropas Komisijas sākotnēji ierosinātie samazinājumi, iespējams, būs daudz lielāki, ja dalībvalstis nevienosies palielināt savu ieguldījumu un ieviest jaunus ieņēmumu gūšanas veidus, piemēram, plastmasas vai tīmekļa nodokļus, lai finansētu jaunus politikas virzienus un novērstu finanšu trūkumu, ko radīs Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

“Stingra taupības politika, publisko ieguldījumu ierobežošana un Eiropas solidaritātes trūkums kavē ekonomikas izaugsmi, sociālo attīstību un reģionu vienlīdzības panākšanu, un tas vairo populisma izpausmes. Lēmums par nākamo ES budžetu tagad būs nopietns pārbaudījums jaunajiem Eiropas vadītājiem un noteiks, cik vērienīgi būs ES mērķi turpmākajos gados. Samazinājumi mazinās reģionu un pilsētu spēju nodrošināt iekļaujošu, saliedētu un ilgtspējīgu nākotni laikā, kad iedzīvotāji pieprasa rezultātus,” sacīja RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ). Viņš piebilda, ka ES dalībvalstu iemaksas 1 % apmērā no ES-27 nacionālā kopienākuma (NKI) — to pieprasa arvien vairāk valstu valdības — būtu “nožēlojams apmērs 500 miljoniem eiropiešu”, un atkārtoti uzsvēra RK atbalstu Eiropas Parlamenta nostājai, ka budžetam jāatvēl 1,3 % no ES-27 NKI.

Debatēs komisārs G. Etingers skaidroja, ka, ES-27 valstu iemaksām nākamajā ES daudzgadu budžetā nesasniedzot vismaz 1,114 % no NKI, kā to sākotnēji ierosināja Eiropas Komisija, atbalsts jaunajām ES prioritātēm būs ievērojami jāsamazina. “Tie, kas vēlas samazināt ES budžetu līdz 1 % no ES-27 NKI, ignorē to, ka Eiropai ir jārisina jaunas problēmas un jārod risinājums Brexit radītajam finanšu trūkumam, kas nākamajos septiņos gados vien būs 84 miljardi euro”.

Viņš aicināja vietējos un reģionālos vadītājus izdarīt spiedienu uz savu valstu valdībām, lai tās vairs neaizkavētu lēmumu par nākamo ES budžetu: “Ir jau 5 minūtes pirms pusnakts. Ja lēmums netiks pieņemts līdz gada beigām, mēs riskējam ar to, ka būtiski tiks kavēta jauno programmu īstenošanas uzsākšana, kas ir vajadzīga vēl jo vairāk tāpēc, ka Eiropā vērojama ekonomikas stagnācija.”

REGI priekšsēdētājs Junuss Omaržī sacīja: “Eiropas Savienības mērķis ir attīstīt ekonomiku, kas nodrošina kohēziju un kalpo reģioniem, teritorijām un to iedzīvotājiem. Kohēzijai nevajadzētu kalpot ekonomikai, bet, tieši pretēji, ekonomikai būtu jākalpo kohēzijai. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tas būtu jāatgādina valstu un valdību vadītājiem un Eiropas Komisijai.”

Par iespējamību, ka vēl vairāk tiks samazināts Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem atvēlētais finansējums, tika spriests arī dienu iepriekš, otrdien, 8. oktobrī, kad notika Eiropas Parlamenta Reģionālās attīstības komitejas un RK Teritoriālās kohēzijas politikas un ES budžeta komisijas kopīga sanāksme, kas tika rīkota saistībā ar Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļu.

Kontaktpersona:

Pierluigi Boda

Tālr. +32 2 282 2461

Mob. tālr. +32 473 85 17 43

pierluigi.boda@cor.europa.eu