Paātrinātā pāreja uz digitālajiem izplatīšanas kanāliem, patērētāju ieradumu maiņa un reklāmas ieņēmumu samazināšanās apdraud vietējo plašsaziņas līdzekļu uzņēmējdarbību un neatkarību. Eiropas Reģionu komiteja (RK) atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas ierosināto rīcības plānu , taču norāda, ka ir svarīgi ņemt vērā īpasi satraucošo finansiālo stāvokli, kurā nonākuši vietējie un reģionālie plašsaziņas līdzekļi. Tādā daudzlīmeņu politiskajā sistēmā kā Eiropas demokrātija mazāki mediju elementi, kas tieši nodarbojas ar iedzīvotājus satraucošiem jautājumiem, ir izšķiroši demokrātiskās kontroles un leģitimitātes nodrošināšanā. Tas uzsvērts atzinumā , ko izstrādājis Vīmsi pagasta padomes loceklis Jans Trejs ( Jan Trei ) (EE/PPE) un kas tika prezentēts RK maija plenārsesijā.
Būdami veselīgas un ilgtspējīgas demokrātijas stūrakmens, plurālistiski plašsaziņas līdzekļi sniedz iedzīvotājiem ticamu informāciju un kalpo kā platforma atklātām politiskām debatēm. Taču komerciālais spiediens un strauji mainīgais tehnoloģiskais pamats apdraud plašsaziņas līdzekļu daudzveidību un neatkarību visā Eiropā.
Tāpēc, atsaucoties uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, RK locekļi aicināja palielināt finansiālo atbalstu un atzinīgi novērtēja Komisijas plānu programmas “Radošā Eiropa” starpnozaru atzarā 2021.–2027. gadam racionalizēt atbalstu audiovizuālajai un ziņu mediju nozarei. Viņi uzsvēra, ka finansiālais atbalsts būtu jāsniedz tā, lai tiktu respektēta un veicināta plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms.
RK ziņotājs, Vīmsi pagasta padomes loceklis Jans Trejs (EE/PPE) uzskata: “ Covid-19 krīze ļoti skaidri parāda, ka ir vajadzīga spēcīga prese kā institūts, kas sabiedrībai sniedz līdzsvarotu, faktos balstītu informāciju un veicina atklātas debates. Vienlaikus krīzes izraisītā ekonomikas lejupslīde ir vājinājusi mediju spēju pildīt savu funkciju. Lai visos līmeņos arī turpmāk saglabātu augstus kvalitatīvas preses standartus, ir vajadzīgi atbalsta pasākumi, it īpaši, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo mediju uzņēmumu izdzīvošanu. Galvenā uzmanība jāpievērš situācijai mazās valstīs, kur nelielā tirgus dēļ vietējo un reģionālo mediju rīcībā esošie resursi ir ierobežoti. ”
J. Treja izstrādātajā atzinumā norādīts, ka visiem turpmākajiem tiesību aktiem un atbalsta pasākumiem atkarībā no vietējo un reģionālo plašsaziņas līdzekļu atšķirīgās ekonomiskās situācijas jābūt diferencētiem. Lieli valstu un Eiropas mediju uzņēmumi šobrīd saskaras ar Amerikas tehnoloģiju milžu un platformu ekonomikas radītu ārēju konkurenci – tā ir problēma, kas būtu jārisina, piemērojot jauno digitālo pakalpojumu tiesību aktu kopumu. Savukārt mazu vietēju un reģionālu laikrakstu un radiostaciju problemātika ir pavisam citāda: to auditorija un mērķgrupas ir ģeogrāfiski ierobežotas, tādēļ bieži vien ir ierobežots arī to izaugsmes potenciāls. Lai novērstu “ziņu tuksnešu” veidošanos mazapdzīvotos apvidos, reģionālajiem sabiedriskajiem medijiem būtu jāpaplašina reģionālais pārklājums un jābūt pieejamiem auditorijai, izmantojot plašu saziņas kanālu klāstu, teikts atzinumā.
“ Pietiekama juridiskā, regulatīvā un politiskā satvara trūkums digitālajā ekosistēmā kavēja sekmīgu pārkārtošanos mediju nozarē jau pirms Covid-19 uzliesmojuma. Īpaši sarežģītā situācijā ir vietējie un reģionālie plašsaziņas līdzekļi. Lai atjaunotu Eiropas mediju nozares ekonomisko dzīvotspēju, ir vajadzīga visaptveroša stratēģija. Mums jāpalīdz Eiropas medijiem atgūties, jānodrošina tiem un jaunajiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāatbalsta to pārveide, ” sacīja Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece Dace Melbārde (LV/ECR), kura piedalījās plenārsēdes debatēs.
Eiropas Reģionu komitejas locekļi atzinumu ar elektronisku balsojumu oficiāli pieņems 7. maijā.
Kontaktpersona:
Maximilian v. Klenze
Tālr. +32 2 282 2044
Maximilian.vonKlenze@cor.europa.eu