Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Lai attīstītu prasmes virzībai uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, ir vajadzīga spēcīga vietējā pieeja  

Šajā intervijā Čabo Borbolijs ( Csaba Borboly , RO/PPE) atbild uz sešiem jautājumiem par Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai . Hargitas žudeca padomes priekšsēdētājs Č. Borbolijs kā ziņotājs ir sagatavojis atzinuma projektu , kurā Komisija tiek aicināta pārskatīt tās nesenajā paziņojumā izklāstīto pieeju un ņemt vērā, ka vairumā dalībvalstu pilsētām un reģioniem ir svarīga nozīme ar prasmēm saistītās infrastruktūras atbalstīšanā un attīstīšanā. Par atzinuma projektu paredzēts balsot šīs nedēļas plenārsesijā , kas notiks 3.–5. februārī.

Atzinumā jūs atzinīgi vērtējat nesen klajā nākušo Prasmju pilnveides paktu . Tā mērķis ir izveidot saikni starp dažādām ieinteresētajām personām, kurām ir ietekme visā vērtību ķēdē. Jūsuprāt, kā pašvaldības var palīdzēt paktu īstenot, lai izstrādātu kopīgas stratēģijas un apmācības shēmas?

Eiropas Komisijai būtu jāatzīst pašvaldību kā attiecīgās vietējās infrastruktūras īpašnieku loma, jo tās ir gan ES fondu, gan valsts un reģionālā atbalsta saņēmējas, kā arī galvenie kontaktpunkti saskarei ar vietējām un reģionālajām kopienām. Tās pilda nozīmīgu funkciju izglītības finansēšanā un ar prasmēm saistītās politikas izstrādē. Ja Eiropas Komisija centīsies veidot tiešu saikni ar pašvaldībām, kas ir ieinteresētas paātrināti izmantot ES līdzekļus izmēģinājuma projektiem, darbības varētu veikt daudz ātrāk un efektīvāk. Vietējās un reģionālās partnerības starp pašvaldībām, ekspertu grupām, darba devēju pārstāvjiem un izglītības un apmācības sniedzējiem palīdz arī visātrāk saprast, kā efektīvi apgūt reģionālas nozīmes prasmes. Šādas partnerības var veicināt vietējās un reģionālās pārmaiņas, vairojot zināšanas, izpratni un uzticēšanos un iesaistot visas dažādās ieinteresētās personas. 

Profesionālā un tehniskā izglītība nav iedomājama bez prakses, tāpēc šie izglītības veidi ar konkrētām vietām un izglītības infrastruktūru ir saistīti daudz vairāk nekā digitālo, valodas un citu vispārīgo prasmju apguve. Vai dažos reģionos jau ir paraugprakse, kas var iedvesmot jaunas iniciatīvas citos reģionos?

Jā, Eiropas reģionos ir daudz labas prakses piemēru. Pirmkārt, digitālās prasmes un STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, matemātika) priekšmeti ir kļuvuši par obligātiem profesionālās izglītības un apmācības (PIA) elementiem, un vairumā profesiju ir vajadzīgas padziļinātas IKT un digitālās prasmes, piemēram, lai izmantotu mūsdienīgas iekārtas vai aprīkojumu. Dažās dalībvalstīs pastāv 3D modelēšanas, alternatīvi un virtuālās realitātes risinājumi, tāpēc dažās Eiropas daļās, piemēram, Vācijas, Francijas un Īrijas reģionos, PIA digitalizācija ir nevis nākotne, bet gan realitāte.

Vairumā dalībvalstu pašvaldībām ir svarīga loma izglītības finansēšanā un ar prasmēm saistītās politikas izstrādē. Vai pašvaldības ir gatavas uzņemties uzdevumus, kas saistīti ar ES līdzekļu paātrinātu piešķiršanu — īstenot izmēģinājuma projektus, izstrādāt vietējas un reģionālas stratēģijas un rīcības plānus un palielināt jaunu iniciatīvu finansējumu?  

Manuprāt, pašvaldības ir gatavas veikt ar ES līdzekļu paātrinātu piešķiršanu saistītos uzdevumus, jo tās pilda nozīmīgu funkciju izglītības finansēšanā un ar prasmēm saistītas politikas izstrādē vietējā līmenī. Eiropas Savienībā vairākas pašvaldības ir atbildīgas par pakārtotu iestāžu, kas darbojas dažādās jomās, tiešu pārvaldību — šajā saistībā var minēt slimnīcas, kultūras centrus un kalnu glābšanas dienestus, kas ir tikai daži piemēri no mana reģiona (Hargitas žudeca). Ņemot vērā pašvaldību publisko un politisko atbildību un pieredzi budžeta pārvaldībā, paātrinātā kārtībā piešķirtos ES līdzekļus būtu iespējams izmantot ar prasmēm saistītu projektu īstenošanai. Tā kā uz pilsētām un reģioniem gulstas nozīmīga atbildība par izglītības un apmācības politiku, kā arī tām ir svarīga loma jaunatnes un nodarbinātības politikā vietējā līmenī, pilsētas un reģioni var uzsākt programmas, izmēģinājuma projektus un atbalsta pasākumus visās šajās jomās, kas saistītas ar Prasmju programmas mērķiem.  

Covid-19 pandēmijas laikā vairums izglītības sistēmu ir ātri un elastīgi reaģējušas uz jauniem izaicinājumiem, un dažas dalībvalstis ir strauji paātrinājušas izglītības digitalizāciju. Tomēr dažos trūcīgākos reģionos un nelabvēlīgākā situācijā esošās kopienās piekļuve digitālajiem rīkiem ir bijusi problemātiska, un joprojām ir teritorijas, kur ir grūti piekļūt internetam. Ko ES un pašvaldības var darīt, lai apvienotu spēkus un risinātu šīs vietējā līmeņa problēmas, kas tikpat kā netiek atspoguļotas vispārējos reģionālajos un nacionālajos datos?  

Sagatavotajā atzinumā par Prasmju programmu ir uzsvērts, ka, īstenojot ES politikas pasākumus, jāņem vērā reģionālie apstākļi un ka pieeja “viens risinājums visiem” šajā gadījumā nedarbojas. Priekšlikuma pamatā ir vairāku reģionu pieredze saistībā ar piekļuvi digitālajiem rīkiem, kam Covid-19 pandēmijas laikā ir bijusi izšķiroša nozīme. Ir vairāki veidi, kā ES varētu atbalstīt visus reģionus, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. Pirmkārt, finansēšanas pasākumu izstrādē ir vajadzīga integrēta pieeja: digitālās izglītības nodrošināšana neaprobežojas tikai ar izglītības platformu finansēšanu un digitālo prasmju apguvi; tā ietver arī infrastruktūru, piemēram, piekļuvi platjoslai mazāk attīstītos reģionos, datoriem un klēpjdatoriem. Otrkārt, Eiropas Savienībai būtu jāpastiprina sadarbība un pieredzes apmaiņa starp izglītības sistēmām un dažādām mācību programmām, pamatojoties uz cilvēku vajadzībām, un jārisina jautājums par sociāli atstumtu vai neaizsargātu personu piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai. Visbeidzot Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot Eiropas platformu, kurā būtu atlasīti paraugprakses piemēri un kura būtu pieejama pašvaldībām, lai atbalstītu pielāgošanās un noturības stratēģiju un rīcības plānu izstrādi, iedvesmojot jaunas vietējas un reģionālas iniciatīvas. 

Atzinumā ir uzsvērta Eiropas zaļā kursa nozīme un tā ietekme uz darba ņēmējiem vairumā nozaru. Kā politikas pasākumi var palīdzēt darba ņēmējiem gūt skaidru izpratni par mainīgo pasauli un saprast, ka viņiem jāmeklē jaunas iespējas un jāveido noturība?  

Ar ES politiku būtu jāveicina tādu atbalsta programmu uzsākšana, kas paredzētas konkrētām ekonomikas jomām un konkrētām mērķgrupām nozarēs, kuras skar zaļā pārkārtošanās. Ar šādām programmām ir jāinformē energoietilpīgās nozarēs strādājošie darba ņēmēji, norādot uz problēmām un iespējām, ko rada digitālā un zaļā pārkārtošanās. Lai atbalstītu mērķgrupas, vispirms ir vajadzīga labāka izpratne par reģionos katrā nozarē vajadzīgajām prasmēm un iespējām, pievēršot īpašu uzmanību autobūves, būvniecības un celtniecības nozarei, projektēšanas un radošajām nozarēm, farmācijas, IKT un pārtikas nozarei. Otrkārt, ir jārada iespējas mazkvalificētiem pieaugušajiem uzlabot prasmes un/vai pārkvalificēties, lai viņiem palīdzētu iekļauties vai palikt darba tirgū. Tas palīdzētu izvairīties no augsta bezdarba līmeņa un iespējamas taupības politikas. Attiecībā uz noturību būtu jākoncentrējas ne tikai uz pašreizējiem darba ņēmējiem, bet arī uz studentiem un skolēniem, kuriem šādas prasmes būtu jāapgūst mācību gados.  

Atzinuma sagatavošanas laikā notika dažādas apspriešanās, piemēram, rakstiska tiešsaistes apspriešanās ar ieinteresētajām personām un divpusējas tiešsaistes sanāksmes ar Eiropas Komisiju un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru ( CEDEFOP ). Runājot par apspriešanos ar CEDEFOP – kādi bija diskusijā apspriestie nozīmīgākie problemātiskie jautājumi? Kādi pasākumi un plāni tika ierosināti, lai palīdzētu Komisijai koncentrēties uz vietējiem un reģionāliem jautājumiem un lai norādītu uz pašvaldību lomu?  

Apspriežoties ar dažādām ieinteresētajām personām, saņēmām ļoti noderīgus priekšlikumus, kas mums palīdzēja sagatavot šo atzinumu. CEDEFOP uzsvēra to, ka ir svarīgi vērsties pie mazāk kvalificētiem cilvēkiem. Pašvaldības ir tās, kas vislabāk pārzina stāvokli savās teritorijās, tāpēc pašvaldības vislabāk spēj sasniegt iedzīvotājus un risināt vietējās problēmas. Tāpēc politika ir jādiferencē un jāņem vērā vietējās īpatnības. Turklāt sākotnējās PIA – kas lielā mērā ir centralizēta – sistēmā ir jāiesaista dažāda veida partnerības ar izglītības un apmācības iestādēm, NVO un uzņēmumiem, un tie ir tikai daži piemēri. Pašvaldības ir vispiemērotākās, lai vietējā līmenī organizētu šo sadarbību starp partneriem.

Papildu informācija

Eiropas Komisija 2020. gada jūlijā nāca klajā ar jauno Eiropas Prasmju programmu , kuras mērķis ir Eiropas Savienībā uzlabot prasmju atbilstību, lai stiprinātu ilgtspējīgu konkurētspēju, nodrošinātu sociālo taisnīgumu un veidotu sabiedrības izturētspēju. Programmā ir noteikti vērienīgi mērķi, kas kvalifikācijas celšanas (esošo prasmju uzlabošanas) un pārkvalifikācijas (jaunu prasmju apgūšanas) jomās sasniedzami nākamajos piecos gados. Piemēram, 50 % pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem katru gadu būtu jāpiesakās mācību kursos, un 70 % pieaugušo vecumā no 16 līdz 74 gadiem līdz 2025. gadam vajadzētu apgūt vismaz digitālās pamatprasmes.

Prasmju pakts , ar ko Eiropas Komisija nāca klajā 2020. gada novembrī, ir kopīgs līdzdalības modelis, kas orientēts uz prasmju attīstīšanu Eiropā, iesaistot gan publisko, gan privāto sektoru. Parakstītāji piekrīt ievērot un atbalstīt Hartas pamatprincipus: 1) veicināt mūžizglītības kultūru, 2) veidot spēcīgas partnerības prasmju jomā, 3) pārraudzīt prasmju piedāvājumu/pieprasījumu un prognozēt vajadzīgās prasmes un 4) iestāties pret diskrimināciju un par dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgām iespējām.

Kontaktinformācija presei: pressecdr@cor.europa.eu

Share: