Eiropas Reģionu komitejas decembra plenārsesijā pilsētas un reģioni pieņēma ieteikumus, kā uzlabot sabiedrisko transportu pilsētās un lielpilsētu reģionos. Mazovijas reģiona priekšsēdētāja Adama Struzika ( Adam Struzik ) (PL/PPE) sagatavotajā atzinumā norādītas problēmas, kuras rada autosatiksmes pieaugums pilsētās un lielpilsētu reģionos, un pausts aicinājums tās risināt ar ilgtspējīgas un pārdomātas mobilitātes palīdzību.
Eiropas Savienībā transports rada aptuveni ceturto daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju, un daži transporta veidi gaisa piesārņojuma, sastrēgumu, trokšņa, avāriju, kā arī publiskās telpas izmantojuma nepilnību dēļ negatīvi ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un veselību. No otras puses, dzīvei lielpilsētu reģionos ir raksturīga nepieciešamība pastāvīgi pārvietoties starp piepilsētas rajoniem un pilsētas centru. Tāpēc ir jāpāriet uz videi draudzīgu mobilitāti, un tas nozīmē, ka šo pārmaiņu centrā jābūt rentablam sabiedriskajam transportam.
“Mūsdienīgu pilsētu pamatā ir labi organizēts un efektīvi pārvaldīts sabiedriskais transports, jo no tā ir atkarīga attīstība. Mums ir nepieciešami alternatīvi un ilgtspējīgi risinājumi individuālajam motorizētajam transportam, kura pašreizējās izmaksas ir daudz augstākas par aprēķinātajām. Vienlaikus mums ir jāapzinās, ka Covid-19 pandēmijas dēļ iezīmējas tendence novērsties no sabiedriskā transporta izmantošanas. Tāpēc mums ir jāveic ieguldījumi inovatīvos risinājumos un no pašreizējās situācijas jāizdara secinājumi, kā veidot izturētspējīgas sabiedriskā transporta sistēmas, kas būs drošs un taisnīgs risinājums gan pašreizējās, gan kādas nākotnē iespējamas krīzes apstākļos, ” – tāds ir Mazovijas reģiona priekšsēdētāja Adama Struzika viedoklis.
Ziņotājs aicina Eiropas Komisiju nodrošināt atbalstu un finansējumu ne vien jauniem ieguldījumiem pilsētas sabiedriskajā transportā un nemotorizētas mobilitātes infrastruktūrā, bet arī pārstrādāt novecojušus un neefektīvus risinājumus. Daļa no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Modernizācijas fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī no Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzekļiem būtu jāiegulda tādā urbānā mobilitātē, kas palīdzētu pilsētām un lielpilsētu reģioniem panākt visu transporta veidu dekarbonizāciju un nodrošināt ilgtspējīgu modālo sadalījumu.
Ziņotājs norāda arī, ka ir svarīgi meklēt iespējas, kā apmierināt mobilitātes vajadzības, un vienlaikus samazināt gan cilvēku vajadzību pārvietoties, gan pārvietošanās negatīvās sekas. Cieši sadarbojoties transporta un telpiskās plānošanas jomā, iespējams panākt, lai piemērota mēroga centru tīklā iedzīvotāji varētu piekļūt visu veidu precēm un pakalpojumiem, īpaši tādās jomās kā veselības aizsardzība, izglītība, sports, kultūra un sociālais atbalsts. Ziņotāja skatījumā ir nepieciešamas arī uzticamas integrētas sabiedriskā transporta sistēmas, kas savieno lauku, piepilsētas un pilsētas zonas, un jo īpaši tās ir vajadzīgas svārstmigrantiem, vecākiem cilvēkiem un jauniešiem.
“Reģionālajām pašvaldībām ir īpaša loma sabiedriskā transporta efektivitātes nodrošināšanā un pilsētu un lielpilsētu reģionu savienošanā ar lauku teritorijām, jo tās īsteno mūsdienīgu plānošanu un finansē sabiedrisko transportu. Ļoti liela nozīme ir arī ārējam finansējumam no ES kohēzijas fondiem, kā arī citiem instrumentiem, kas tiek izmantoti transporta investīcijām, īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondam, kurš ir daļa no Eiropas zaļā kursa ,” piebilst Adams Struziks .
Viņa skatījumā pilsētām un lielpilsētu reģioniem būs jāpieņem politiski lēmumi, kas balstīti uz konceptuālu, organizatorisku un izglītojošu darbu, un tiem ir vajadzīgi pietiekami lieli finanšu resursi dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai. Lai mainītu sabiedrības paradumus un palielinātu pārvietošanos ar videi mazāk kaitīgu transportu, ir jāveido lietotāju izpratne, bet pats galvenais – jāpiedāvā reāla alternatīva.
Papildu informācija:
Intervija ar Adamu Struziku : Sabiedriskais transports pēc Covid-19 – inovatīvu un drošu risinājumu nepieciešamība pašreizējās un nākotnē iespējamas krīzes apstākļos
Kontaktpersona:
Carmen Schmidle
Tālr. +32 (0)494 735787
carmen.schmidle@cor.europa.eu