Ieguldījumi izglītībā un kultūrā stiprina Eiropas identitāti, norāda vietējie un reģionālie līderi debatēs ar ES komisāru Atzinīgi vērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu divkāršot budžetu programmai Erasmus , Eiropas Reģionu komiteja ir uzsvērusi nepieciešamību uzlabot ES programmas iekļautību, lai tā aptvertu visas vecuma grupas, sociālos apstākļus un izglītības un apmācības veidus. Debatēs ar ES komisāru Tiboru Navračiču ( Tibor Navracsics ) ES vietējo un reģionālo vadītāju asamblejas locekļi uzsvēra izglītības un kultūras nozīmi Eiropas identitātes stiprināšanā un pauda atbalstu Eiropas izglītības telpai, kas būtu jāizveido līdz 2025. gadam.
Izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisārs Tibors Navračičs sacīja: “Ieguldījums izglītībā, jaunatnē un kultūrā ir ļoti svarīgs, lai veidotu noturīgu, saliedētu Eiropu. Esmu lepns par vērienīgajiem Komisijas priekšlikumiem attiecībā uz ES nākamajā ilgtermiņa budžetā ierosinātajām pamatprogrammām šajā jomā — Erasmus un “ Radošā Eiropa ”. Mums šīs programmas ir jāpastiprina, lai mūsu redzējums par Eiropas izglītības telpu kļūtu par realitāti un lai mēs pilnībā izmantotu kultūras potenciālu ekonomikas un sociālās attīstības veicināšanā, kā noteikts mūsu Eiropas darba kārtībā kultūrai . Eiropas reģioniem šajā sakarā ir būtiska loma. Tāpēc esmu gandarīts par Reģionu komitejas pastāvīgo atbalstu — mums ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka mūsu centieni izglītības un kultūras jomā sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropā.”
Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) norādīja: “Divkāršojot Erasmus budžetu un ieguldot 2 miljardus EUR programmā “Radošā Eiropa”, ES paver jaunus apvāršņus miljoniem cilvēku. Ieguldījumi kultūrā un izglītībā ir ieguldījumi mūsu kopīgajā nākotnē. Mums jānodrošina, ka iespēja mācīties un strādāt citās ES valstīs ir pieejama ikvienam neatkarīgi no sociālā stāvokļa. Tas ir būtisks elements, ja vēlamies veidot atvērtu, dinamisku, daudzveidīgu un vienotāku Eiropu.”
Ar reģionu un pilsētu ieteikumiem attiecībā uz programmu Erasmus iepazīstināja Ulrike Hillere ( Ulrike Hiller , DE/PSE), Hanzas brīvpilsētas Brēmenes senāta locekle un pārstāve federālajā valdībā. RK 6. februāra plenārsesijā pieņemtajā atzinumā pausts aicinājums nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi iespējām, novēršot tādus šķēršļus kā valodas barjeras vai mācīšanās nespēja. Programmai būtu jāatbalsta lingvistiski un starpkultūru sagatavošanas pasākumi un jāietver vairāk stimulu, lai veicinātu mobilitāti arodmācību un māceklības jomā. Mācību stipendijas būtu jāatbrīvo no nodokļiem un regulāri jākoriģē, lai tās atbilstu reālajām dzīvošanas izmaksām uzņemošajā reģionā.
“Mācību pieredze citā Eiropas valstī ievērojami uzlabo uz nākotni vērstu profesionālo prasmju attīstību un ir cieši saistīta ar Eiropas identitātes veidošanu. Erasmus programma ir bijusi veiksmīga, un tā ir jāstiprina, lai visiem Eiropas jauniešiem dotu iespēju gūt labumu no mobilitātes,” sacīja ziņotāja Ulrike Hillere.
Atzinumā arī norādīts, cik svarīga ir mūžizglītība, un uzsvērts, ka visas vecuma grupas un gan formālā, gan neformālā izglītība būtu jāatbalsta vienlīdzīgi. Tajā ir aicināts nodrošināt resursu pārredzamāku un taisnīgāku sadalījumu visā septiņu gadu laikposmā (2021.–2027. gads) un rosināts ievērojami vienkāršot pieteikšanās procesu un projektu vadības un dokumentācijas prasības visās programmas jomās. Ierosināts arī pakāpeniski attīstīt iespējas sadarbībai ar Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona un Āfrikas valstīm.
Attiecībā uz jauno DiscoverEU iniciatīvu , kas jauniešiem nodrošina bezmaksas biļetes ceļojumiem ar vilcienu, Komiteja uzskata, ka tās darbību varētu uzlabot, izmantojot finansējumu ar publiskā un privātā sektora partnerības starpniecību, jo īpaši kopā ar mobilitātes un tūrisma nozares partneriem.
RK plenārsesijā arī pieņēma atzinumu par programmu “Radošā Eiropa” , ko vada ziņotājs Janošs Ādams Karačonijs ( János Ádám Karácsony , HU/PPE), Tahitótfalu vietējās pašvaldības padomes loceklis. Ņemot vērā ievērojami lielāko prioritāšu skaitu jaunajā programmā, RK atzinumā ierosināts palielināt budžeta mērķi no ierosinātajiem 1,85 miljardiem EUR līdz vairāk nekā 2 miljardiem EUR un labāk integrēt kultūru un kultūras mantojumu visās nākamā ES budžeta prioritātēs.
Ņemot vērā pilsētu un reģionu svarīgo lomu, popularizējot un izceļot vietējo kopienu mākslas un kultūras dzīvi, atzinumā aicināts palielināt reģionālo un vietējo pašvaldību līdzdalību programmā. “Ir jānodrošina pareizs līdzsvars starp tiem līdzekļiem, kas piešķirti svarīgiem liela mēroga projektiem, un finansējumu vietējā un reģionālā līmeņa, tostarp MVU, pasākumiem un darbībām,” norādīja ziņotājs Janošs Ādams Karačonijs.
Eiropas Reģionu un pilsētu 8. samits Bukarestē 2019. gada 14. un 15. martā, #EULocal
Nākamās paaudzes ES programmas, kas saistītas ar ES ilgtermiņa budžetu 2021.–2027. gadam, būs viens no jautājumiem, ko apspriedīs Eiropas Reģionu un pilsētu 8. samitā . Tas notiks 14. un 15. martā Bukarestē, Rumānijā, tikai divas nedēļas pirms Apvienotās Karalistes plānotās izstāšanās no ES 29. martā un divus mēnešus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Vairāk nekā 500 Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa vadītāji no visām ES dalībvalstīm ieradīsies Rumānijas galvaspilsētā, lai īpaši pievērstos jautājumam par vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu Eiropas nākotnes veidošanā. Pulcējot dalībniekus zem moto “ (Re) New EUrope ”, šis samits būs visas Savienības pilsētu mēru, reģionālo pašvaldību priekšsēdētāju un citu vēlētu vietējo un reģionālo pārstāvju lielākais politiskais saiets šogad.
Pasākumā pulcēsies arī gados jauni 100 vietējā un reģionālā līmeņa politiķi, lai aktīvi iesaistītos debatēs par Eiropas nākotni. Samitā tiks oficiāli uzsākta arī Eiropas Reģionu komitejas iniciatīva, proti, sāks darboties jauns Reģionālo centru ( Hubs ) tīkls ( #RegHub ), klātesot 20 iesaistītajiem reģioniem.
Ja vēlaties piedalīties pasākumā, lūdzam reģistrēties ES Rumānijas prezidentūras izveidotajā plašsaziņas līdzekļu akreditācijas lapā (termiņš: 1. marts). Lūdzam ņemt vērā, ka plašsaziņas līdzekļu akreditāciju dalībai pasākumā varēs saņemt tikai reģistrējušies žurnālisti.
Kontaktpersona:
Lauri Ouvinen
Tālr. +32 22822063
lauri.ouvinen@cor.europa.eu