Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Vietējo vadītāju viedoklis: ES dalībvalstīm jāizvirza vērienīgāki mērķi klimata jomā un jāvienojas par mērķi līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas vismaz par 55 %  

Eiropas Reģionu komiteja un Vācijas vides ministre apspriež, kā panākt zaļu, noturīgu un taisnīgu atveseļošanu

Vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji šodien uzsvēra, ka Eiropai ir jāmācās no Covid-19 krīzes un jāpaver ceļš zaļai ekonomikas atveseļošanai, dodot pilsētām un reģioniem iespēju uzņemties vadību cīņā pret klimata pārmaiņām. Šis vēstījums izskanēja Eiropas Reģionu komitejas locekļu debatēs ar Vācijas federālo vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministri Svenju Šulci ( Svenja Schulze ). Eiropas Reģionu komiteja arī aicināja visu ES27 valstu un valdību vadītājus izvirzīt vērienīgākus mērķus un šonedēļ vienoties par mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 %.

Šīsnedēļas Eiropadomes sanāksmē ES27 dalībvalstu vadītāji centīsies panākt vienošanos par jaunu ES emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam. Eiropas Komisija ierosina līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un šo nostāju atbalsta Eiropas Reģionu komiteja. Komitejas virtuālajā plenārsesijā notikušajās debatēs ES reģionu, pilsētu un ciematu vadītāji uzsvēra, ka Covid-19 krīzei nevajadzētu kavēt ES apņemšanos pievērsties klimata krīzei un bioloģiskās daudzveidības krīzei, nosakot jaunu, vērienīgāku 2030. gada mērķi. Eiropas zaļā kursa – ES jaunās izaugsmes stratēģijas – veiksmīga īstenošana ir jāpārvērš konkrētos projektos vietējā līmenī un jābalsta uz decentralizētu pieeju.

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs un Grieķijas Vidusmaķedonijas gubernators Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) sacīja : “Mūsu ekonomika un mūsu klimats ir izšķirīgas izvēles priekšā: mums ir vajadzīga līdzsvarota, taisnīga un zaļa Eiropas atveseļošana ikvienā reģionā, pilsētā un ciematā. ES dalībvalstīm ir jāvienojas līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas vismaz par 55 % un nekavējoties jāapstiprina ES ilgtermiņa budžets un atveseļošanas plāni. Tas ir būtiski, lai līdz 2050. gadam pavērtu ceļu uz oglekļneitrālu Eiropu un garantētu ātru pāreju uz ilgtspējīgāku ekonomiku, aizsargājot darbvietas un radot jaunas iespējas.”

Uzstājoties RK plenārsesijā 8. decembrī, federālā ministre Svenja Šulce sacīja: “Mēs apzināmies, ka, tāpat kā cīņā pret Covid-19, vides un klimata politikā galvenais veiksmes faktors ir laba sadarbība starp visiem politiskajiem līmeņiem, proti, Eiropas, valstu, reģionālo un vietējo līmeni. Zaļais kurss ir stratēģija Eiropas ekonomikas atdzīvināšanai, padarot to noturīgāku, konkurētspējīgāku un dzīvotspējīgāku. Ir būtiski, lai dalībvalstis drīzumā vienotos par daudzgadu finanšu shēmu un Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas ietver milzīgus izdevumus klimata aizsardzībai un biodaudzveidībai.”

Seviļas mērs Huans Espadass ( Juan Espadas , ES/PSE) , RK ENVE komisijas un darba grupas “Zaļais kurss vietējā līmenī” priekšsēdētājs, sacīja: “Atveseļošanās no Covid-19 krīzes ir iespēja atjaunot Eiropu ilgtspējīgā veidā un paātrināt tik ļoti nepieciešamo zaļo pārkārtošanos. Mums nav laika, ko izšķērdēt, neatkarīgi no tā, vai ir jāglābj mūsu ekonomika ar spēcīgu Eiropas budžetu vai jāīsteno izlēmīgi pasākumi klimata jomā. 2030. gada klimata mērķu plāns šonedēļ var kļūt par vienu no galvenajiem šīs prezidentūras sasniegumiem. Pilsētas un reģioni ir gatavi rīkoties.”

Apliecinot Vācijas valdības apņemšanos aktīvi iesaistīties klimata politikā vietējā un reģionālajā līmenī, pašreizējā Padomes prezidentvalsts, kuras 6 mēnešu prezidentūra beigsies 31. decembrī, lūdza Eiropas Reģionu komiteju sniegt divus atzinumus. Pirmajā no tiem ir izvērtētas iespējas, ko sniedz piesardzīga pielāgošanās klimata pārmaiņām un pausts aicinājums Eiropas Komisijai izstrādāt jaunu ES pielāgošanās stratēģiju ar skaidriem mērķiem un rādītājiem saskaņā ar aktīvas subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Ziņotājs Marku Markula ( Markku Markkula , FI/PPE) , Espo pilsētas domes priekšsēdētājs un bijušais RK priekšsēdētājs (2015-2017), sacīja: “Politiskajai vadībai klimata pārmaiņas būtu jāuzskata par ārkārtas situāciju, kas jārisina kopīgi, veicot inovatīvus pasākumus, pārvarot savrupību un šķēršļus un integrējot klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās politiku. Tas nozīmē, ka klimata mērķi ir jāpaaugstina daudz vairāk nekā pašlaik apspriež ES, un jānodrošina pilsētām un reģioniem instrumenti, kas vajadzīgi, lai izstrādātu konkrētiem apstākļiem piemērotus risinājumus. Pielāgošanās politika nedarbosies, ja tajā nebūs ņemtas vērā reģionu un pilsētu vajadzības, viedokļi un īpašās zināšanas.”

Ar otro atzinumu , kurā galvenā uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu ietekmei reģionos un sniegts pirmais zaļā kursa novērtējums, trešdien iepazīstinās ziņotājs Andrīss Hraifrojs ( Andries Gryffroy , BE/EA). Flandrijas parlamenta deputāts norādīja: “Zaļais kurss būs veiksmīgs tikai tad, ja atbalstīs augšupēju pieeju. Mēs aicinām ciešāk sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu, ka tās uzmanības centrā tiek izvirzīti reģioni un pilsētas. Vairāki reģioni un pilsētas ir pieņēmuši enerģētikas pārkārtošanas plānus vai vietējos zaļos kursus. Tomēr tie reti tiek atspoguļoti valstu plānos un stratēģijās. Mēs ierosinām gādāt par to, ka pašvaldības ir pilnībā iesaistītas nacionālo plānu izstrādē un īstenošanā un tām ir lielākas un vieglākas iespējas piekļūt finansējumam. Mēs esam gatavi sadarboties ar Komisiju un tās Kopīgo pētniecības centru, lai izveidotu Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, kas ļautu uzraudzīt un sekot progresam ar klimatu un zaļo kursu saistītu tiesību aktu, politikas un finansējuma īstenošanā reģionālajā līmenī.”

Vispārīga informācija

Šīsnedēļas Eiropadomes sanāksmē (10.–11. decembrī) ES27 dalībvalstu vadītāji centīsies panākt vienošanos par jaunu ES emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam. Tas ļautu Eiropas Savienībai līdz 2020. gada beigām iesniegt savu atjaunināto nacionāli noteikto devumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām. Eiropas Komisija ierosina 2030. gada klimata mērķu plānā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un šo nostāju atbalsta Eiropas Reģionu komiteja.

Kontaktpersona:

Lauri Ouvinen

Tālr. +32 473536887

lauri.ouvinen@cor.europa.eu

David Crous

Tālr. +32 470 881 037

david.crous@cor.europa.eu

Share: