Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Vērienīgāki mērķi klimata jomā un tieša piekļuve ES fondiem: pašvaldību vadītāji vēlas, lai zaļais kurss kļūtu vietējs  

Pirms Eiropas Savienībai izšķiroša samita Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir nākusi klajā ar virkni priekšlikumu, kā zaļo kursu īstenot vietējā līmenī. Atzinumā, ko izstrādājis Flandrijas parlamenta deputāts Andrīss Hraifrojs ( Andries Gryffroy ) (BE/EA) , pilsētas un reģioni prasa, lai tos iekļauj zaļā kursa iniciatīvās, un aicina nodrošināt tiešu piekļuvi ES fondiem, kā arī ieviest Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, kurā tiktu novērtēti to veiktie pasākumi un ietekme klimata jomā. Tie ir daži no priekšlikumiem, kas iekļauti atzinumā “Klimata pārmaiņu ietekme reģionos: Eiropas zaļā kursa novērtējums” . Vienošanās par ES ilgtermiņa budžetu, atveseļošanas dokumentu kopumu un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam joprojām nav panākta, un pašvaldību vadītāji brīdina, ka turpmāka kavēšanās apdraud ekonomikas atveseļošanu no Covid-19 un smagi ietekmēs vietējās un reģionālās kopienas visā Eiropas Savienībā.

ES politiskās darba kārtības augšgalā joprojām ir klimatrīcība un Eiropas zaļais kurss – ES izaugsmes stratēģija, ar ko līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. 2020. gada decembra plenārsesijā Eiropas Reģionu komiteja pieņēma ļoti svarīgu atzinumu par zaļo kursu , kurā iekļauti ieteikumi trijās jomās: attiecībā uz pārvaldību, finansējumu un uzraudzības mehānismiem.

Ziņotājs, Flandrijas parlamenta deputāts Andrīss Hraifrojs (BE/EA) uzskata: “ Zaļais kurss būs veiksmīgs tikai tad, ja tas atbalstīs augšupēju pieeju. Mēs aicinām ciešāk sadarboties ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, lai šīs iniciatīvas centrā izvirzītu pilsētas un reģionus. Daudzi no tiem jau ir pieņēmuši enerģētikas pārkārtošanas plānus un vietēju zaļo kursu, tomēr tiem reti atradusies vieta valstu plānos un stratēģijās. Ierosinām nacionālo atveseļošanas plānu izstrādē un īstenošanā visaptveroši iesaistīt pašvaldības un nodrošināt tām plašāku un vieglāku piekļuvi finansējumam. Esam gatavi sadarboties ar Eiropas Komisiju un tās Kopīgo pētniecības centru, lai izveidotu reģionālu Eiropas rezultātu pārskatu, ar kura palīdzību uzraudzīt un sekot līdzi vietējā un reģionālā līmenī panāktajam progresam ar klimatu un zaļo kursu saistītu tiesību aktu, politikas un finansējuma īstenošanā.”

Attiecībā uz pārvaldību Komiteja pauž nožēlu, ka vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums klimata jomā reti ir atspoguļots nacionālajos plānos, ko izstrādā ES galvaspilsētās. Pilsētas un reģioni vēlas būt strukturēti iesaistīti nacionālo atveseļošanas no Covid-19 plānu izstrādē un zaļā kursa ieguldījumu īstenošanā un ierosina obligātas apspriešanās un daudzlīmeņu dialogus attiecināt uz visām zaļā kursa jomām, tostarp enerģētiku un klimatu, transportu, biodaudzveidību un pilsētu teritoriju apzaļumošanu.

Finansējuma jomā locekļi brīdina par ES līdzekļu centralizētu pārvaldību. RK atzinumā par zaļo kursu pausts aicinājums nodrošināt pilsētām un reģioniem tiešu piekļuvi ES resursiem, jo pašvaldības ir tās, kas īsteno lielāko daļu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu un vislabāk pārzina reālos apstākļus uz vietas.

Pašreizējos ES budžeta priekšlikumos klimatrīcībai paredzēti 30 % no līdzekļiem. Atveseļošanai pēc Covid-19 paredzētajā pasākumu kopumā Next Generation EU vismaz 37 % no izdevumiem ir saistīti ar klimatu.

Komitejas locekļi atgādina, ka uzraudzības jomā ir vajadzīgi mehānismi un rādītāji, kas ļautu precīzi noteikt klimata pārmaiņu ietekmi vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī izmērīt pilsētu un reģionu sasniegumus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un to ieguldījumu klimata pārmaiņu novēršanā.

Komiteja ierosina ieviest Eiropas reģionālo rezultātu pārskatu, kas nodrošinātu pierādījumus par vietējā līmenī gūtajiem panākumiem zaļā kursa un atveseļošanas plānu īstenošanā. Rādītāji ir vajadzīgi, lai katram reģionam būtu gan atskaites punkts pārejai uz klimatneitralitāti, gan iespēja labāk izprast savas īpatnības, problēmas un vajadzības, kā arī novērtēt klimatrīcības ietekmi.

Pirms šīsnedēļas ES samita, kurā iecerēts panākt vienošanos par vērienīgāku ES 2030. gada SEG emisiju mērķi – un it īpaši vienoties par ES ilgtermiņa budžetu un atveseļošanas pasākumu kopumu – locekļi sarīkoja debates ar Vācijas federālo vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministri Svenju Šulci ( Svenja Schulze ). Atklājot debates, Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Apostols Dzidzikosts ( Apostolos Tzitzikostas ) atgādināja, ka “ ES dalībvalstīm ir jāvienojas līdz 2030. gadam samazināt oglekļa emisijas vismaz par 55 % un nekavējoties jāapstiprina ES ilgtermiņa budžets un atveseļošanas plāni. Fondiem jāsāk darboties 2021. gada pirmajā pusgadā. Pretējā gadījumā ES palīdzība, lai sargātu vietējās kopienas un saglabātu mūsu ekonomiku, nāks par vēlu”.

Vispārīga informācija

Pašvaldības īsteno līdz pat 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un līdz pat 90 % no pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, un ir atbildīgas arī par vairāk nekā 65 % no Eiropas Savienībā veiktajiem publiskajiem ieguldījumiem klimata un vides jomā.

Jaunākā intervija ar Andrīsu Hraifroju (BE/EA) izlasāma šeit .

2020. gada 13. oktobrī Eiropas Komisija un Eiropas Reģionu komiteja (RK) apņēmās uzsākt jaunu sadarbības posmu, lai paātrinātu zaļā kursa īstenošanu Eiropas reģionos un pilsētās. Debatēs, kurās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Eiropas zaļā kursa jautājumos Franss Timmermanss ( Frans Timmermans ), pašvaldības tika aicinātas uzņemties līdzatbildību un veidot zaļo kursu jomās, kuras ir to kompetencē.  Paziņojumu presei skatīt šeit

“Zaļais kurss vietējā līmenī” ir jauna Eiropas Reģionu komitejas iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas zaļā kursa centrā izvirzīt pilsētas un reģionus un nodrošināt, ka gan ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija, gan atveseļošanas plāni pēc Covid-19 sniedz tiešu finansējumu pilsētām un reģioniem un materializējas reālos projektos ikvienā apgabalā. Iniciatīva “Zaļais kurss vietējā līmenī” tika uzsākta 2020. gada 15. jūnijā, izveidojot īpašu darba grupu 13 locekļu sastāvā . Paziņojumu presei skatīt šeit .

Tiešsaistes kartē iepazīstieties ar 200 paraugprakses piemēriem, kā vislabāk īstenot zaļo kursu.

Papildu informācija:

Eiropas Reģionu komitejas 141. plenārsesijas fotoattēli ir pieejami RK Flickr galerijā .

Kontaktpersona:

David Crous

david.crous@cor.europa.eu

+32 (0) 470 88 10 37

Share: