Īpašs finansējums ēku energoefektivitātes nodrošināšanai, zaļās investīcijas, kas izslēdzamas no publiskā deficīta, un pastāvīgas ar klimatu saistītas apspriešanās ar iedzīvotājiem par ierosinātajiem pasākumiem
Turpmākajā darbā pēc tam, kad Padome pieņēma vispārējas pieejas par būtiskiem tiesību aktu priekšlikumiem paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Eiropas Reģionu komiteja nāca klajā ar četriem atzinumiem, kas tieši saistīti ar pilsētu un reģionu lomu Eiropas zaļā kursa īstenošanā – ES izaugsmes stratēģiju, ar ko līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, – sākot no ekonomiskiem un finansiāliem pasākumiem ar mērķi palielināt vietējos zaļos budžetus līdz Ēku energoefektivitātes direktīvas (ĒEED) īstenošanai un vajadzībai izstrādāt sociālus pasākumus, lai aizsargātu visneaizsargātākās personas un stiprinātu iedzīvotāju lomu zaļās pārkārtošanās procesā.
Karš Ukrainā sniedz vēsturisku iespēju atteikties no Krievijas fosilā kurināmā un panākt ES enerģētisko suverenitāti. Strauji augošās enerģijas cenas ir krasi palielinājušas to iedzīvotāju skaitu, kuri saskaras ar enerģētisko un mobilitātes nabadzību. ES pilsētu un reģionu asamblejas jūnija plenārsesijā pieņemtajos atzinumos ir ierosināti veidi, kā risināt abas minētās galvenās problēmas.
Saistībā ar atzinumu par Ēku energosnieguma direktīvu ziņotājs Andrē Violā (André Viola, FR/PSE), Odas departamenta padomes loceklis, sacīja: “Mums ir jāapkaro enerģētiskā nabadzība un jāpārdomā mūsu energosistēma, lai līdz 2050. gadam tā kļūtu noturīgāka, un jāsasniedz mūsu mērķi klimata jomā. Mums jābūt vērienīgiem ES ēku fonda dekarbonizācijā, jo līdz gadsimta vidum renovācija notiks tikai vienreiz! Mums ir vajadzīgs nākotnes prasībām atbilstošs renovācijas plāns, kas pieejams visiem iedzīvotājiem un pašvaldībām. Pārskatītajā Ēku energosnieguma direktīvā galvenā uzmanība jāpievērš visam ēku dzīves ciklam un visos posmos jāintegrē materiālu apritīga izmantošana un pietiekamība.”Plašāka informācija
Saistībā ar atzinumu par vides prasībām un zaļās pārkārtošanās sociālo pieņemamību ziņotāja Hanna Zdanovska (Hanna Zdanowska, PL/PPE), Lodzas mēre un Pilsētas mēru pakta Polijas vēstniece, norādīja: “Zaļās pārkārtošanās panākumi ir atkarīgi no tā, cik ātri Eiropas un valstu līmenī tiks radīti pašvaldībām vajadzīgie apstākļi zaļo pasākumu īstenošanai. Mēs aicinām piešķirt tiešus ES līdzekļus pilsētām un reģioniem, lai vietējā līmenī īstenotu zaļo kursu, kā arī virzītu enerģijas avotu diversifikāciju un panāktu neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā. Šajā sakarā Renovācijas viļņa ietvaros mums ir jāpalielina energoefektivitāte un jāpaātrina atjaunīgo energoresursu izvēršana mūsu pilsētās un reģionos. ES zaļās pārkārtošanas pamatā jābūt stiprai sociālai pieņemamībai, un nedrīkst atstāt novārtā nevienu iedzīvotāju, teritoriju vai uzņēmumu. Tāpēc mēs ierosinām organizēt pastāvīgus vietējos dialogus un vietējos klimata samitus, lai sekmīgi īstenotu zaļo pārkārtošanu.” Plašāka informācija
Saistībā ar atzinumu “Zaļā budžeta plānošana vietējā un reģionālajā līmenī” ziņotājs Vensāns Šovē (Vincent Chauvet, FR/Renew Europe), Otēnas mērs, sacīja: “Klimata pārmaiņām ir liela ietekme uz ekonomiku, un tās rada aizvien lielākas vidiskās izmaksas. Pilsētām un reģioniem ir izšķiroša loma iekļaujošas zaļās pārkārtošanās īstenošanā. Gan dalībvalstis, gan ES ir atbildīgas par atbalstu pašvaldībām, nodrošinot tiešu finansējumu un konkrētus pasākumus. Mums ir steidzami jāvienojas par kopīgu zaļā budžeta plānošanas definīciju un strukturētu, bet elastīgu Eiropas satvaru, kas palīdzēs saskaņot budžeta posteņus ar klimata un vides mērķiem. Zaļā pārkārtošana notiks vai nu vietējā līmenī, vai arī tā nenotiks vispār.”Plašāka informācija pieejama šeit.Ziņotājs Vensāns Šovē būs Eiropas Reģionu komitejas delegācijas loceklis nākamajā globālajā klimata konferencē, ko Apvienoto Nāciju Organizācija novembrī organizēs Ēģiptē (COP27).
Turklāt Komiteja pieņēma atzinumu par jauno ES stratēģiju Arktikai, ko izstrādājusi ziņotāja – Mirja Vehkapera (Mirja Vehkaperä, FI/Renew Europe), Oulu pilsētas domes locekle. Viņa norādīja: “ES finansējums ir jānovirza tam, lai atbalstītu un nodrošinātu ilgtspējīgus ieguldījumus Arktikā. Mums ir jāapsver, kā īstenot zaļo kursu un paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, vienlaikus ņemot vērā ES Arktikas reģiona īpatnības. Piemēram, emisiju tirdzniecības kontekstā ir jāņem vērā ziemas kuģošanas īpašie apstākļi Arktikā. Vienlaikus ir svarīgi panākt līdzsvaru starp dabas resursu atbildīgu attīstību un vides aizsardzību, lai pilnībā izmantotu Arktikas potenciālu kā zaļās izaugsmes un digitālās pārkārtošanās virzītājspēku Eiropas Savienībā. Arktika var sniegt Eiropai zināšanas, produktus, resursus un enerģiju, kam ir būtiska nozīme ES klimata mērķu sasniegšanā.”Plašāka informācija pieejama šeit.
Vispārīga informācija
Ēku sektors izlieto 40 % no ES enerģijas galapatēriņa un rada 36 % ar enerģiju saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju. Jaunās direktīvas galīgais mērķis ir līdz 2050. gadam dekarbonizēt Eiropas ēku fondu. Komiteja aicina jauno direktīvu par ēku sniegumu piemērot ne tikai jaunām ēkām, bet arī renovācijai. Komitejas pieņemtajā atzinumā tika atbalstīts Andrē Violā priekšlikums panākt fosilā kurināmā izmantošanas izbeigšanu siltumapgādē un aukstumapgādē līdz 2025. gadam, nevis 2027. gadam, kā ierosinājusi Eiropas Komisija. Plašāka informācija
Komiteja aicina Eiropas Komisiju pārskatīt pašvaldību pakalpojumu finansēšanas noteikumus, samazināt energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas pasākumu radīto izmaksu slogu, kā arī samazināt un vienkāršot regulatīvos šķēršļus jaunajām tehnoloģijām un uzņēmējdarbības modeļiem. Lai sekmētu sociālo pieņemamību, Komiteja ierosina vairākus pasākumus, tostarp līdzdalīgas pārvaldības plašāku izmantošanu, piemēram, izmantojot līdzdalīgus budžetus un vietējos dialogus, kā arī finansiālu atbalstu pastāvīgiem konsultāciju mehānismiem, piemēram, vietējiem klimata samitiem. Plašāka informācija
Eiropas Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis izslēgt “zaļos” ieguldījumus no reģionu publiskā budžeta deficīta aprēķiniem un līdzsvarota budžeta noteikumiem un atbalsta efektīvu, līdzdalīgu un pārredzamu zaļā budžeta plānošanu. Komiteja atbalsta uz līdzdalību balstītu pieeju zaļā budžeta plānošanai, lai iedzīvotāji un it īpaši jaunieši varētu pārvaldīt daļu no zaļo projektu īstenošanai paredzētā gada budžeta. ES reģionālo un vietējo pārstāvju asambleja aicina izveidot iestāžu sadarbības platformu, lai palielinātu pašvaldību spēju zaļināt savu budžetu un apvienot maza mēroga projektus nolūkā radīt apjomradītus ietaupījumus un sekmēt paraugprakses apmaiņu. Plašāka informācija
Jaunajā ES stratēģijā Arktikai Eiropas Komisija uzsver Arktikas pieaugošo stratēģisko un ģeopolitisko nozīmi. Saskaņā ar 2022. gada sākumā publicētajām aplēsēm ES Arktikas reģiona ieguldījumu potenciāls līdz 2030. gadam ir aptuveni 150 miljardi EUR, no kuriem liela daļa ir saistīta ar zaļās pārkārtošanās īstenošanu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ieguldījumiem oglekļneitrālā tēraudā, akumulatoru ražošanā, izrakteņu ieguvē un pārstrādē, kā arī aprites ekonomikā un bioenerģijā un vēja enerģijā. Plašāka informācija
“Zaļais kurss vietējā līmenī” ir RK iniciatīva, kuras mērķis ir ES pārejas uz klimatneitralitāti priekšplānā izvirzīt pilsētas un reģionus.
Kontaktpersona:
David Crous // david.crous@cor.europa.eu // +32 (0) 470 88 10 37