Debatēs ar Bulgārijas premjerministra vietnieku Tomislavu Dončevu ( Tomislav Donchev ) vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aizstāvēja viedokli, ka nolūkā atrisināt galvenās problēmas, ar ko saskaras bloks, ES dalībvalstīm jāpalielina savas iemaksas ES budžetā. Nodarbinātība, izaugsme, migrantu integrācija, ilgtspējīga ekonomikas un lauksaimniecības attīstība — tās visas ir prioritātes vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas stingri iestājas par to, ka Brexit dēļ nevajadzētu samazināt Eiropas Savienības galveno pīlāru, proti, ES kohēzijas politikas un lauksaimniecības politikas, finansējumu. Eiropas Reģionu komiteja (RK) tādēļ aicina paplašināt un rūpīgāk izstrādāt nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kurā noteikti gada izdevumu maksimālie apjomi visām ES politikas jomām pēc 2020. gada.
Pirms DFS priekšlikumu projekta publicēšanas, ko Eiropas Komisija paredzējusi 29. maijā, vietējā un reģionālā līmeņa vadītāji aicināja dalībvalstis palielināt to iemaksas DFS no 1,04 % uz 1,3 % no ES27 nacionālā kopienākuma, lai absorbētu Brexit radīto finanšu nepietiekamību un atrisinātu tādas jaunas problēmas kā migrācija, robežkontrole un aizsardzība. Tas bija galvenais vēstījums atzinumā, par kuru ziņotājs ir Lielpolijas vojevodistes maršals Mareks Vožņjaks (Marek Woźniak) (PL/PPE) un kuru Komiteja pieņēma 1. februārī.
RK priekšsēdētājs Karls Haincs Lambercs ( Karl-Heinz Lambertz ) sacīja: “Nākamais ES budžets noteiks, kādu nākotni mēs gribam Eiropai. Ja mēs gribam nodarbinātību veicinošu, taisnīgāku, sociāli iekļaujošu un zaļāku Eiropu, mums ir jāturpina ieguldīt katrā reģionā, katrā kopienā un katrā iedzīvotājā . Mums patiesi jāfinansē jaunas prioritātes, piemēram, drošība un aizsardzība, bet tās ir jāfinansē, izmantojot jaunus resursus, nevis uz reģionālās un lauku attīstības rēķina.”
Šo nostāju atbalstīja Bulgārijas premjerministra vietnieks Tomislavs Dončevs, kurš paziņoja: “Padomes prezidentvalsts Bulgārijas galvenā prioritāte ir uzņemties līdzsvarojoša moderatora lomu diskusijās par Eiropas solidaritātes koncepciju un nepieciešamību vienkāršot noteikumus. Tomēr tajā pašā laikā Bulgārija vēlas būt ideju ģenerators, palīdzot radīt spēcīgu un efektīvu kohēzijas politiku un līdz ar to spēcīgus un pārtikušus reģionus!”.
Lai sasniegtu savus mērķus un nodrošinātu arī vērienīgāku, elastīgāku un pārredzamāku budžetu, Savienībai jāreformē sava finansēšanas sistēma — uzskata ES vietējo un reģionālo pašvaldību politiskā asambleja. Nolūkā mazināt neskaidrību dalībvalstu savstarpējās sarunās jāatceļ visas atlaides un jāapzina jauni ieņēmumu avoti, piemēram, Eiropas uzņēmumu ienākumu nodoklis, finanšu darījuma nodoklis un reformēta PVN sistēma.
“Lai atbalstītu kopējos mērķus un politiku, ES jaunajam budžetam vajadzīgi lielāki finanšu resursi. Tāda ES stratēģiskā redzējuma īstenošanā, kas paredzēts attīstībai pēc 2020. gada, stingri jāiekļauj kohēzijas politika,” norāda ziņotājs.
Minētajā atzinumā Komiteja atkārtoti pauž prasību, ka ES budžeta procentuālā daļa, kas pašlaik piešķirta kohēzijas politikai, tiek saglabāta pēc 2020. gada, un tā ir pagājušā gada oktobrī nodibinātās ES mēroga koalīcijas #CohesionAlliance (Kohēzijas alianse) pamatnostāja.
Kontaktinformācija:
Vārds
Pierluigi Boda
Tālr.: +32 (0)473 851 743
pierluigi.boda@cor.europa.eu