Pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, lielāks atbalsts ir vajadzīgs neaizsargātām mājsaimniecībām un piegādes ķēdēm, kā arī lauksaimnieciskajai ražošanai.
Krievijas karš pret Ukrainu apdraud pasaules apgādi ar pārtiku un ir vēl vairāk destabilizējis lauksaimniecības tirgu un līdztekus pandēmijas un klimata krīzes izraisītajiem pārtikas piegādes ķēžu traucējumiem paaugstinājis jau tāpat augstās pārtikas, barības, enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas. Šajā saistībā RK locekļi, ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski) un EP deputāte Marlēne Mortlere (Marlene Mortler) 30. novembra plenārsesijā apsprieda, kā Eiropas pārtikas sistēmu padarīt ilgtspējīgāku un sagatavot to turpmākām krīzēm.
Pašvaldību vadītāju galvenie ieteikumi, kas iekļauti Pjotra Calbecka (Piotr Całbecki) (PL/PPE) izstrādātajā atzinumā par pārtikas nodrošinājumu, ir šādi: stiprināt vietējās un reģionālās pārtikas sistēmas ar ieguldījumiem ilgtspējīgā un kvalitatīvā vietējā ražošanā, saīsināt piegādes ķēdes un īstenot ilgtermiņa stratēģiju ar mērķi Eiropā garantēt pārtikas nodrošinājumu. Locekļi nevairījās minēt arī strukturālas un ieilgušas problēmas, kas steidzami jārisina, lai sagatavotos iespējamām turpmākajām krīzēm: jāizstrādā vietēji un reģionāli pārtikas nodrošinājuma ārkārtas rīcības plāni un stratēģijas, jāpilnveido lauksaimniecības tirgu regulējums, lai veidotu lauksaimniecības produktu krājumus, un jānovērš finanšu spekulācijas.
Debatēs Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs Vašku Alvešs Kurdeiru (Vasco Alves Cordeiro) sacīja: “Krievijas karš pret Ukrainu, enerģijas izmaksas, inflācija, ārkārtas situācija klimata jomā, pandēmija – visas šīs problēmas rada lielu spiedienu uz Eiropas lauksaimniekiem un krasi samazina pārtikas pieejamību cenas ziņā. Pārtikas krīzei, ko šobrīd pieredzam, ir dramatiska ietekme uz neaizsargātām mājsaimniecībām, jo pārāk daudzi eiropieši nespēj atļauties pilnvērtīgu ēdienu. Gan Eiropas iestādēm, gan arī valstu iestādēm un pašvaldībām ir jāsadarbojas un jāizstrādā efektīvi ārkārtas pasākumi, vienlaikus turpinot pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku.”
Eiropas lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis: “Pašreizējā krīze skaidri apstiprina, ka mums jāpievēršas īstermiņa izaicinājumiem un vienlaikus jāturpina pārkārtoties uz ilgtspējīgākām un noturīgākām pārtikas sistēmām. Mums jāuzlabo pārtikas sistēmu ilgtspēja ne tikai vides un klimata apsvērumu dēļ, bet arī lai nodrošinātu savu stratēģisko autonomiju un samazinātu atkarību. Pašvaldībām ir no pirmavota iegūtas zināšanas par šiem jautājumiem, un Eiropas Komisija ļoti atzinīgi vērtē sadarbību ar tām, to devumu un risinājumus.”
Eiropas Parlamenta deputāte un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekle Marlēne Mortlere (DE/PPE):
“Pasaules nodrošinātība ar pārtiku ir liels izaicinājums. Un uz globāliem izaicinājumiem ir vajadzīga globāla reakcija.Zaļais kurss vissekmīgāk izdosies, ieviešot pārmaiņas lauksaimniecībā, un tas nozīmē, ka vajag vairāk piedāvājumu, nevis aizliegumu, un samazināšana jāveic ar inovācijas palīdzību. Jautājums, uz ko jāatbild gan šodien, gan rīt ir: kā no mazākas zemes platības iegūt vairāk biomasas, lai ražotu pārtiku lielākam cilvēku skaitam tādā veidā, kas saudzē resursus un tādējādi ir ilgtspējīgs.”
Kujāvijas–Pomožes vojevodistes maršals un atzinuma “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” ziņotājs Pjotrs Calbeckis (PL/PPE):“Lai Eiropas Savienībā garantētu nodrošinātību ar pārtiku, mums jābalstās uz noturīgām vietējām pārtikas sistēmām. Tas nozīmē, ka jāveicina daudzveidīgāka reģionālā un vietējā pārtikas ražošana un pilnībā jāizvērš vietējām piegādes ķēdēm un pārtikas publiskajam iepirkumam piemītošais potenciāls. Krīze, kas mūs šobrīd piemeklējusi, nav ne pirmā, ne pēdējā. Tāpēc mums ir labāk jāsagatavojas turpmākajām krīzēm, tostarp tām, kas būs saistītas ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu. Pašreizējā krīze ir jāizmanto, lai samazinātu atkarību no importētajiem resursiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem.”
Viņš arī norādīja, ka Krievijas agresijas dēļ bada riskam visā pasaulē ir pakļauti simtiem miljonu cilvēku. Tāpēc ir svarīgi, lai vispārējo un ārkārtas gadījumiem paredzēto krājumu veidošanā tiktu iesaistīti vietējie pārtikas, mēslošanas līdzekļu un enerģijas piegādātāji.
Pieņemtajā atzinumā pašvaldību pārstāvji atbalsta vietējo piegādes ķēžu stiprināšanu un uzsver, ka zaļā kursa mērķi un stratēģija “No lauka līdz galdam” jāīsteno vietējā līmenī. Tās arī prasa finansēt projektus, kuru mērķis ir uzlabot nodrošinātību ar pārtiku reģionālā līmenī, un aicina stiprināt bioloģisko lauksaimniecību, kā arī veikt sistēmiskas darbības, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu.
Vispārīga informācija
Straumēšana tiešsaistē: RK tīmekļa vietnē.
Kontaktinformācija:
Monica Tiberi – priekšsēdētāja runaspersona
Tālr.: +32 479 51 74 43
monica.tiberi@cor.europa.eu
Wioletta Wojewodzka
Tālr. +32 (0) 473 84 39 86
wioletta.wojewodzka@cor.europa.eu