Lai šo tekstu automātiski iztulkotu, spiediet šeit.
Pārtika, lauksaimniecības produkti un stiprie alkoholiskie dzērieni: pašvaldības ir gandarītas, ka būs vienkāršāk reģistrēt ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un būs stingrāka aizsardzība pret krāpšanu  

Eiropas kultūras un gastronomiskā mantojuma pārdošanas apjoms ir 74,76 miljardi EUR. Lai saglabātu šī mantojuma būtību, ir vajadzīgi labāki noteikumi, un ir jāpaplašina ES Intelektuālā īpašuma biroja loma.

Atzinumā, ko Eiropas Reģionu komiteja (RK) pieņēma 30. novembra plenārsesijā, pausts atbalsts Eiropas Komisijas priekšlikumam trīs ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmas apvienot vienotā sistēmā, kurā būs paredzēti kopīgi noteikumi lauksaimniecības produktiem, pārtikas produktiem, vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Īpaši atzinīgi RK vērtē to, ka daļa lietu izskatīšanas ir deleģēta Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO), kura rīcībā ir efektīvi instrumenti, kurus ar ĢIN apzīmētu produktu ražotāji varēs izmantot, lai vienkāršotu reģistrācijas procedūras, uzlabotu ĢIN kontroli un apkarotu krāpšanu.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir daļa no Eiropas Savienības kultūras un gastronomiskā mantojuma, un ĢIN produktu pārdošanas apjoms ir 74,76 miljardi eiro jeb 15,5 % no ES lauksaimniecības pārtikas eksporta kopapjoma. Laikā, kad strauji pieaug lauksaimniecības preču cenas, kvalitatīvas produkcijas ražošanas ķēdes būtiski ietekmē saimniecisko un sociālo darbību reģionos, kuros tās darbojas, un tām ir stabilizējoša ietekme uz reģionālo ekonomiku.Šādas ķēdes palīdz arī veicināt ieguldījumus, pētniecību un inovāciju reģionos un nodrošināt, ka ražotāji saņem taisnīgu daļu no vērtības.

Kuetronoperšas (Couëtron au Perche) komūnas padomes locekle (Luāras un Šēras departaments), Peršas Pakalnu komūnu kopienas priekšsēdētāja un ziņotāja Karina Gloaneka-Morēna (FR/PSE) (Karine Gloanec-Maurin) sacīja: “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir neatņemama Eiropas identitātes sastāvdaļa. Kurš gan varētu iedomāties Franciju bez šampanieša, Itāliju bez parmezāna vai Spāniju bez Ibērijas šķiņķa?Šī sistēma ir veidojusi mūsu reģionus, un tai joprojām ir būtiska nozīme lauku attīstībā, jo tā nodrošina lielākus ienākumus ražotājiem un palīdz palielināt lauku apvidu pievilcību.Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir paraugs, ko izmantot, lai Eiropā veidotu augstas kvalitātes lauksaimniecību.Tāpēc RK atbalsta ĢIN sistēmas virzību uz brīvprātīgu pieeju ilgtspējas veicināšanai, lai mudinātu ražotājus un ražotāju grupas aktīvāk iesaistīties ilgtspējīgā pārkārtošanā.

Eiropas Parlamenta deputāts un referents par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reformu Paolo de Kastro (IT/S&D) (Paolo De Castro) diskusijā par atzinumu norādīja: “Tā nav revolūcija, bet gan pasaulē unikālas sistēmas attīstība. Sistēma jau darbojas un rada vērtību, un tajā nav nepieciešams ieguldīt nekādus publiskos līdzekļus.Lai patiešām uzlabotu augstākā labuma produktu ražotāju stāvokli, mūsu darbam ir četri galvenie pīlāri: ražotāju grupas; augsts aizsardzības līmenis; EUIPO lomas vienkāršošana un precizēšana; ilgtspēja.Ar šo regulu pirmo reizi ir dota iespēja izstrādāt vienotu dokumentu visiem augstas kvalitātes produktiem, vienlaikus saglabājot katras nozares īpatnības.Es ceru, ka tuvākajās nedēļās ikviens varēs palīdzēt uzlabot dokumenta tekstu, lai šis darbs neradītu priekšrocības vieniem un zaudējumus citiem.”

Galvenās atzinuma nostādnes ir šādas:

RK atbalsta to, ka Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) nodrošina speciālās zināšanas intelektuālā īpašuma tiesību jomā; tas ir galvenais jauninājums šajā Eiropas Komisijas ierosinātajā reformā. Šīs speciālās zināšanas varētu palīdzēt stiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Tomēr ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nevajadzētu uzskatīt par preču zīmēm, un Eiropas Komisijas priekšlikumā būtu jāprecizē, ka EUIPO veiktā pārbaude būtu jāattiecina tikai uz intelektuālā īpašuma jomu.

Regulā būtu jānosaka vidiskās, ekonomiskās un sociālās un kultūras ilgtspējas kritēriji, kurus Eiropas Komisija vēlētos noteikt ar ražotāju grupu starpniecību, lai tos varētu pilnībā kontrolēt Eiropas likumdevēji – Eiropas Parlaments un ES Padome.

Ražotāju grupas būtu jāmudina uzlabot savu organizāciju, lai varētu efektīvi darboties un izveidot spēcīgu kolektīvo ĢIN pārvaldību. Tomēr Eiropas līmeņa saskaņošana nedrīkst apdraudēt valstu sistēmas, kas jau ir izveidotas un darbojas labi.

Reģionālo un vietējo struktūru ieguldījuma atzīšana reģistrācijas procedūru sagatavošanā un pabeigšanā ir svarīgs solis ceļā uz to, lai uzlabotu sadarbību starp visiem iesaistītajiem dalībniekiem.

Ņemot vērā jaunās ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas teritoriālo ietekmi, tās novērtēšanā būtu cieši jāiesaista RK – ES vietējo un reģionālo pašvaldību asambleja.

Pamatinformācija

Dalībvalstis līdz 2021. gada 1. janvārim ES līmenī ir reģistrējušas 3306 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Vairāk nekā pusi nosaukumu ir reģistrējušas trīs dalībvalstis: Itālija (858 nosaukumus), Francija (734 nosaukumus) un Spānija (354 nosaukumus). Tām seko Grieķija (270 nosaukumi), Portugāle (190 nosaukumi) un Vācija (167 nosaukumi).

Lielākā daļa ĢIN ir reģistrētas vīna un lauksaimniecības un pārtikas produktu nozarē (attiecīgi 49 % un 44 % reģistrēto nosaukumu). Stiprie alkoholiskie dzērieni veido 7 % no reģistrētajiem nosaukumiem, un aromatizētie vīna produkti – 0,2 %.

Kontaktinformācija:

Preses sekretāre Marie-Pierre Jouglain

Tālr.: +32 (473) 52 41 15

mariepierre.jouglain@cor.europa.eu

Kopīgot :